Jau kādu laiku šajā tēmā nav bijis ieraksts “pa tēmu”. Centīšos atsvaidzināt.
VW Multivan (T6, 2016, 2.0 TDI, 204 ZS).
Iegādāts 2018. gada 18. aprīlī ar 57 388 km nobraukumu, pārdots 2023. gada 3. martā ar 128 627 km nobraukumu. Tātad gandrīz 5 gadu laikā nobraukti 71 239 km, kas šāda tipa auto, protams, ir nepieklājīgi maz. Pirmo gadu braucu ar to vairāk, kad sapratu, ka žēl ikdienā to ekspluatēt par Rīgas lieliskajiem ceļiem. Toreiz iegādājos ikdienai citu ekonomiskāku auto.
Īss kopsavilkums:
Kopējie iegādes izdevumi (ieskaitot līzinga komisiju un procentus) – 40 082,77 EUR
Kopējās ekspluatācijas izmaksas 18 302,97 EUR, t.sk.
1) degviela (LV tikai ProDiesel) (6584,76 l) - 8661,31 EUR,
2) AdBlue (171,97 l) - 62,63 EUR),
3) Apkopes un remonti – 2575,01 EUR,
4) Riepas, diski, imobilaizers, logu slotiņas, logu šķidrums, mazgāšana u.c. sīkumi – 2143,45 EUR,
5) Apdrošināšana (OCTA, KASKO) – 3089,43 EUR.
Izmaksas uz 1 km (ņemot vērā tālākpārdošanas cenu) – 0,31 EUR.
Visus skeptiķus varu nomierināt – šis ir lielisks auto, jo īpaši ģimenei, kurā ir daudz bērnu (man ir četri). Bet, tik lielisks (funkcionāls) tas ir tieši Long versijā, jo tas nodrošina MILZĪGU bagāžas nodalījumu. Bija laiks, kad braucām 7 cilvēki (3 bija bērnu krēsliņos) un bagāžniekā NESALIKTĀ veidā bija ielikti lielie rati. Tieši tik ietilpīgs ir Long.
Par komfortu – esmu braucis ar daudz un dažādiem auto, bet no braukšanas komforta viedokļa tieši Multivan man patika vislabāk. 2500 km līdz Itālijai nesagādāja nekādas problēmas mugurai. Ļoti ērta sēdpozīcija. Vairākkārt braucu 12 h vispār bez apstājas. Ietilpīgā degvielas bāka to arī lieliski atbalstīja. Ja brauc virzienā uz Eiropu, tad reālais range ir 920-950 km. Ļoti patīk DSG algoritms, pārnesumi pārslēdzas gandrīz nemanāmi, 204 ZS nodrošina patiešām cienīgu paātrinājumu. Salona interjers ir, kā jau praktiskajam vācietim pieņemts – viss maksimāli vienkāršs un ērti sasniedzams. Manam Multivan bija aizmugurējās durvis arī kreisajā pusē, kas atvieglo iekļūšanu – izkļūšanu ikdienā. Šis ir diezgan būtisks aspekts šaurajās veikalu stāvvietās. Vienīgi ģimenei paredzētajās vietās ir iespējams normāli iekāpt/izkāpt no Multivana, bet ar to ģimenes stāvvietu pieejamību parasti ir kā ir. Tāpēc sānu durvis vienmēr glābj šādās situācijās. Manam busam durvis bija ar daļēju elektropiedziņu, t.i. atver – aizver manuāli, bet beigās “piesūc”. Jau pirmajā ziemā sapratu, ka pilnā elektropiedziņa Multivan būtu tieši trūkums nevis pluss, jo ziemā mēdza iesalt durvju mehānisms. Un manuāli durvis varēja vērt mazliet agresīvāk, ar spēku, kas elektropiedziņas gadījumā nebūtu iespējams.
Gaismas – ja vien ir iespēja, noteikti jāņem ar lieliskajām LED gaismām (manam tādas bija). Tās ir tik lieliskas, ka tālās gaismas pat gandrīz nebija nepieciešams izmantot. Pārredzamība IDEĀLA.
Kā var redzēt no augstāk minētajiem skaitļiem, vidējais degvielas patēriņš bija 9,24 l/100 km. Manuprāt, ļoti labs rādītājs. AdBlue patēriņš – apmēram 0,23 l/100 km.
Ekspluatācijas laikā vienīgā stresa pilnā situācija bija saistīta ar defektu, ko Moller novērsa garantijas ietvaros (garantijas termiņš gan bija beidzies), proti, viss sākās jau pie 64 000 km nobraukuma – dzesēšanas sistēmā pastāvīgi radās vakuums, izplešanās traukā bija manāmas nogulsnes. Sistēmas skalošana un šķidruma maiņa nelīdzēja. Pie 75 400 km nobraukuma nomainīja EGR vārstu, bet arī ar to nepietika. Pie 77 800 km nobraukuma nomainīja arī motora galvu. Pēc tam problēmas ar šo vairs nav bijušas.
Citas problēmas uz ceļa nav bijušas (pārsista vai caura riepa neskaitās). Akumulators joprojām stāv oriģinālais (7 gadi) un ziemā arī pēc ilgākas stāvēšanas mīnusos vienmēr iedarbināju auto pie pusapgrieziena. Iespējams, ka te arī PALDIES jāsaka ProDiesel kvalitātei.
Webasto autonomā apsildes iekārta (manam tā bija automātiskā) ziemā ir patiešām laba štelle – auto uzsilst ļoti ātri, logi atkausējas momentāni.
Tehniski nekādu baigo pārsteigumu nebija – viens, var teikt “ārkārtas apmeklējums” – partikula spiediena devēja maiņa (107 676 km, 468,14 EUR), bet pārējais bija ierastās apkopes ar eļļas un filtru maiņām, vienu reizi mainītas priekšējās atsaites (78 865 km), vienu reizi – priekšējie atbalsta gultņi (113 513 km), vienu reizi - aizmugurējie bremžu diski (116 892 km), divas reizes – aizmugurējās bremžu uzlikas (72 150 km un 116 892 km), vienu reizi priekšējās bremžu uzlikas (72 150 km), kā arī vienu reizi aizmugurējie gultņi (118 240 km).
Par mīnusiem:
1) ziemā regulāri iesalst sānu durvis;
2) braucot ilgstoši garus gabalus ir palielināts motoreļļas patēriņš (uz 5000 km ap 2 litriem nācās pieliet);
3) ik pa laikam kaut kāda graboņa aizmugurē parādījās. Tā arī nesapratu, kur tieši problēma – vai nu vidējie krēslu stiprinājumi kustās, vai zem apšuvuma kaut kas. Graboņa bija neregulāra (vairāk nebija nekā bija) un cik pēkšņi parādījās, tik pēkšņi pazuda. Bet tā jau laikam visu busu problēma;
4) autohold funkcijas trūkums;
5) ne vienmēr var atrast vietu, kur noparkoties. Sevišķi to izjutu Itālijā;
6) dārgas servisa apkopes pie dīlera. Šis vispār interesants aspekts – nezinu, vai vēl tagad arī tā ir, bet savulaik Multivan bija definēts kā komercauto, tāpēc gan garantija tikai 2 gadi, gan stundas izcenojums augstāks;
7) neiespējami tikt pie dīleri uz diagnostiku vai servisu saprātīgā laikā. Jāplāno gandrīz mēnesi iepriekš. Šī iemesla dēļ pēdējos 2 gadus izmantoju cita servisa pakalpojumus.
Par iepriekš neminētajiem plusiem:
1) ceļot ar šo auto nav nogurdinoši ne vienam, ne pašam, ne sievai, ne bērniem un visam nepieciešamajam pietiek vietas bagāžniekā;
2) tālāk pārdošanas vērtība. Droši vien te ir nozīme arī ģeopolitisko notikumu rezultātā esošajai situācijai auto tirgū, bet skaitļi ir nelokāmi – pēc 5 gadu lietošanas mana Multivan vērtība samazinājās tikai par 2,5 %. Tas šķiet gandrīz neticami.
Droši vien, ka tā arī ir, ja plāno aizstāt ar tādu pašu kā reiz iegādāts (t.i. arī ar 2 gadus jaunu Multivan). Manā gadījumā tiks aizstāts ar citas klases auto. Atgriežos pie senām saknēm, tā teikt