batka rakstīja:
Daļeji piekritu,bet tomatu ar leduszivi sakrustot un selekcionet bus neiespejami pat 100 gados.Un to kadu ietekmo atstaj vai neatstaj Ģenetiski modificeti produkti vares redzet pec vairakam paaudzem.Ari zinatnieki medz kļudities prognozes un pieņemumos.Pats es no tiem produktiem nebaidos,bet uzskatu ka jabut ka daba iekartojusi.Pietiekami esam jau safisuši visu
Interesantākais - tieši tomāts+leduszivs ir vienīgais, ko jebkad ir nācies dzirdēt kā pirmo piemēru no idejas pretiniekiem. Vienīgās pārdomas, ko šāds arguments izraisa - viedokļa paudējam patiesībā nav viedokļa, bet ir tikai kaut kas padzirdēts, ko notiekti vajag izpaust tālāk.
Jau pati ideja par šo modificēto gēnu iespējamo ietekmi uz organismu ir diezgan apšaubāma. Nedomāju, ka dabiska tomāta gēns ir daudz līdzīgāks cilvēka gēniem kā modificētais. Viss, ko ēdam, satur svešus (no cilvēka organisma viedokļa) gēnus, kas nekādi nemaina barības vērtību. No apēstās barības tiek uzņemtas gana primitīvas sastāvdaļas - būtībā jau neorganiskās ķīmijas lauciņā ietilpstošas. Pēc manas izpratnes svešu gēnu ietekme barības ķēdē ir tikpat reāla, kā aitas palikšana stāvoklī pēc nerātnā fermera apciemojuma.
Par to, ka jābūt visam, kā daba iekārtojusi, sen varam aizmirst. No dabas iekārtojuma cilvēks atteicās kad paņēma rokā pirmo nūju, lai nosistu medījumu. Kurš būs tas, kas pateiks kur tieši cilvēces attīstībā bija punkts, kad bija jāapstājās, lai neteiktu, ka tagad jau viss tāpat ir safists?
















Ideots rakstīja: ja gribam, lai mūsu sabiedrība pēc gadiem 50 izskatā šādi vidēji
img219.imageshack.us/...
tad varam arī neko nedarīt
pastāsti, kāds tieši šīm lietām ir sakars? Domā notievēt skrienot un protestējot pret gēnu modificēšanu?