A šamais notecinās benju CP ekipāžai lai pats tiek uz darbu samaksāt darba devējam un valstij…

Tā teikt viens varen liels cilēks ar kuru jālepojas, ka neesam galīgi nogrimuši. Ordeni studijā…

…un dižķibele klāt – nav kāposta nevienam – izņemot Latvenergo.

Nostaigā katru dienu 15 km uz darbu un pēc tam 15 uz mājām.

Kitajozu lētās zandeles tev turēsies līdz pirmajam lietum.

Zobu pasta ar ziepēm 2-3 rubļi… Ar veļaspulveri zobus tīri…

Pencionāra istaba par 10 latiem– OK. A malka par brīvu ?????

Nu kautkā neīsti labs tas modelis ar krāpnieciskiem un zagšanas momentiem, lai tikai būtu iespēja strādāt strādāšanas labā – kautkāds altruisma un pašiznīcināšanās modelis ja ņem vērā uzturā lietotātās lētās Maximas iepuvušās ķimijas maisījuma ar točiņas papīru izstrādājuma desas, kurām labākā gadījumā gaļa ir panesta garām…

Ej piesakies – ka esi viens no tiem…

Un kur business??? Dižķibele turpinās – jo dati uz papīra atšķiras no reālās dzīves…

Idejiski Valsts ir aparāts kuram ar savām izpildorganizācijām ir jāstrādā pilsoņa labā. Tiktāl viss kārtībā. Reālajā pasaulē mēs atgriežamies atpakaļ 70 gadu beigās, kad pilsonis vai vienkārši indivīds strādāja valsts labā.

Daži jau pareizi filozofē, ka nauda ļoti ierobežo celvēces attīstību un lietu virzību. Galvenie kašķi gan sākas, gan beidzas ar naudu. Bet patreiz neviens nevar pateikt ar kādu motivāciju aizstāt šo zvēru – nauda un inflācija…

Godīgums starpcitu arī pazudis no cilvēku motivācijas. Itsevišķi to parādīja VID. Kad teica – jā pārkāpjam savu likumu, bet visus likumus neievērosim. Ja kāds grib lai sūdz mūs tiesā.

Princīpā no Valsts organizāciju puses ir jābūt tā ka likums jāievēro visur un vienmēr, un ja redz ka nevar tad ir likumdevējorgāns kas var attiecīgi reaģēt, bet nevis tā – šito likumu ievērojam (tas izdevīgi) a vot šito nē (neizdevīgi) nu dabīgi ka visi pārējie rīkosies pēc radītā piemēra…

Šitāda matemātika strādā tikai lai apgāztu iztikas minimumu.

Tātad 2 transporti līdz darbam 60x4=2.4x20(darbadienas)=48 lati mēnesī transportam.

Pusdienas apmēram 2 lati = 2x20= 40 Lati mēnesī.

48+40=88 lati jau – lai varētu strādāt.

Tālāk dzīvojamās platības īre – jebkurā gadījumā zem 30-40 latiem nepalīst – jau 120 Lati.

Vakariņas un brokastis kā arī ēdamais brīvdienās saskries ap 50 lati vismaz = itogo = 170 lati

Personīgā higiēna – (ziepes, zobu pasta, pirts apmeklējums) – 20 Ls

Kautkādas zandales un jaka ap 10 lati mēnesī – kopā jau 200 LS.

Un tas ir tikai iztikas minimums uz eksistences robežas. Ne laikraksti ne TV ne internets ne telefon sakari te nav. Nerunājot par medicīnu.

2. un 3. līmenis – iemaksas naudiskā izteiksmē – tātad pakļauts naudas devalvācijas riksam…

Un 100-kārt drošāk un lētāk par 3. līmeni…

Sorre

Nu katrā gadījumā ne tā kā ir tagad, kad es nodokļos samaksāju 1/4 no saviem ienākumiem, bet bērnu nauda ir 6 Ls mēnesī un medicīna par maksu, policija uz izsaukumiem nereaģē, bet par to ka mierīgi brien mājās pēc ciemošanās izraksta vēl sodu par šmigošanu sabiedriskā vietā, lai gan pat trauka nekāda nav līdzi…

Nu gribās man nodokļus maksāt pie tādas attieksmes?

Gribās man nodokļus maksāt kad pensiju 2. līmenis ir obligāts naudas slīcināšanas pasākums bez valsts kontroles, kad pensiju plāni lielākai daļai banku strādā ar zaudējumiem…

Bez lieciniekiem pamēģini kautko izdarīt…

Tas tāpat kā tukšā krustā alkāns izkrīt no krūmiem tev uz kapota – ej nu pierādi ka tam bija sarkans - CP automātiski uzskata ka vainīgs vadītājs…

Man ir vienas personas SIA – privātums ??? JĀ

SIA pieder auto – tas ir visu īpašums vai privāts??? A?

Es to uzticu darbiniekam jo šamais baigi rukā no agra rīta līdz tumsai. Labs speciālists un man interesē viņa drošība, lai nevazājas pa tumšām ieliņām – tā ir nepieciešamība vai bonuss vairs nav svarīgi – bet tik un tā tā ir mana privāta lieta kam un ko es dodu, kamēr tas neiet pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Bet motivācija šim likumam kāda? SIA transports ir privilēģija…

Nu kas tas ir par murgu??? Drošība ir privilēģija??? Policija aizsargās manu darbinieku tumšā ielā divu minūšu laikā???

Policijas darbinieki paši tagad nodarbojas ar profilaktisko kabatu iztīrīšanu un sejas sadauzīšanu (it sevišķi Matīsa ielas zēni)…

Bet juridiska persona jau arī ir privātums. Tas kas nav privātums tam priekšā ir maģiskais vārdiņš Valsts vai Pašvaldības…

Deputātiem un viņu padomniekiem ir pietiekoši lielas algas un piemaksas lai viņi paši varētu izmodelēt visādas situācijas – iespējamas un neiespējamas, lai neradītu likuma brāķi. Bet reālājā dzīvē netiek modelētas ne absurdas ne reālas situācijas un tad kad iznāk kāds likums vai noteikums tad ak vai nestrādā vai atkal – mēs nedomājām ka tā būs.

P.S. Valsts policijā un Pašvaldības policijā satversmes 95. panta pārtkāpumi jau ir ikdiena.

Kuram Satversmes pantam vēl sāksim krāmēt ignori virsū?

Tā nav poilitika – labrīt. Latvijas Republikas satversme – PAMATLIKUMS!!!!

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Tātad ja man ir jāmaksā par privātfirmas auto tiek ierobežotas manas īpašumtiesības. Labi sū ar to. Pieņemsim ka man ir daudz kāposta un manu īpašumu var aplikt ar dahreņišče nodokļiem.

Bet kādā vēzī var brīvu pārvietošanos ar savu īpašumu uzskatīt par privilēģiju – to nu es nevaru saprast nekādīgi…

Valsts īpašums ir valsts īpašums – auto kas pirkts par citu cilēku kāpostu ir privilēģija. Bet auto kas nopirkts par savu kāpostu nav un nevar būt privilēģija.

Šeit runa iet par principu un likuma nepieciešamības argumentāciju!

Arī privilēģija?

Pieņemsim situāciju – valsts iestādes darbinieks ar kāpostu aiziet uz autosalonu un nopērk par savu kāpostu uz valsts iestādes vārda auto, lai varētu pildīt dienesta pienākumus – labprātīgi noziedo un zina ka neviens varavīkšņainais nejās to spaini, ko pats nopircis un vienojies ar priekšnieku ka auto ir firmas bet kāposts no kadra. Tad ko tādā situācijā???

Princīpā pēc definīcijas valdība nedrīkstētu iejaukties privātfirmu darbībā un bonusos. Ir bagātāka firma, kura var darbiniekam uzsaukt dienesta auto. Ir firma kura nevar. Vai to var traktēt kā privilēģiju - hmm īsti tā kā nevarētu. Privilēģija un bonuss ir divas dažādas lietas. Valsts iestādēs – jā tā ir privilēģija, jo auto tiek iegādāts uz nodokļu maksātāju rēķina un tā izmantošana darba vajadzībām jau uzskatāma par privilēģiju.

Privātajās struktūrās tā ir privāta lieta, vai uzņēmums dod darbiniekam auto vai nedod. Tā kā uzskatīt privātfirmu dien=esta auto par privilēģiju ir maldīgi un nav īsti korekti.

Viens jau tāds ānuss dzīvo mūsu likumos un noteikumos. Kamēr nenes glabāt auto numurzīmes uz speciālo seifu, tikām SIA CSDD uzskata ka tu vizinies ar auto apkārt un ceļu nodoklis jāmaksā ir apskate izieta vai nav.

Kautko buksēja ka tāds sū uz kociņa vien ir, bet ka cilēce līdz kautkam labākam nav aizdomājusies vēl…

Napig???

Labāk ieviešam Bonus Malus sistēmu valsts aparāta darboņiem. Plus tam vēl reāls kāposts, Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Valsts amatpersonām… A kas? Normāla štelle. Sataisīju ziepes – apdrošinātāji sedz zaudējumus. Bonus Malus strādā – elektorāts redz kam ir spēks un daile, bet kurš tikai sēž dēļ ķekšīša…

Bez kakla kunga latvietim parastam iestāsies krievu poloceklis un anarhija.

Teritorija maza. Iedzīvotāju skaits arī. Nedomāju ka tā īsti mums būtu vajadzīgi 100 gudrie, kuri nevar vienoties par sīkumiem un nemāk turēt solīto…

Es nesaprotu kāpēc cilēki ir tik akli un nevar palūkoties pagātnē ko tad kurš no valsts aparāta sviru raustītājiem ir padarījis.

Es zinu ka utopija, bet vai tad ierēdnim arī nevajadzētu ieviest Bonus Malus sistēmu? Tur parādītos visi labie un sliktie darbi bonusu veidā un būtu objektīvs vērtējums…

Ar nožēlu jāatzīst ka grūtupam laikam tomēr taisnība. Prezidentālu republikum mums tomēr laikam vajag. Tāds skats ka Latvietis parastais nevar bez sava kunga.