Visi komentāri - Ceļu būvnieki: Kvalitātes riski sastopami jau pasūtījumā

Ceļu būvnieki: Kvalitātes riski sastopami jau pasūtījumā

 
Nozare.lv | 31.augusts 2013 11:35

Populārā tendence vērtēt ceļu pēc būvnieka nav korekta un ceļa kvalitāte saistīta ar visiem būvniecībā iesaistītajiem posmiem, sākot ar pasūtītāju, aģentūrai LETA skaidroja aptaujātie ceļu būves nozares eksperti.

Latvijas ceļu būvuzņēmumu biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka kvalitāte sākas ar projektēšanu, ar ģeodēzisko izpēti uz ceļiem, kvalitāte ir atkarīga arī no tā, kādi ir nosacījumi, kas projektētājiem tiek izvirzīti, un vai tie netiek pārkāpti no pašu pasūtītāju puses. "Tā ir kompleksa lieta, kuru nevar atrisināt, lamājot tikai un vienīgi būvniekus," uzskata Bērziņš.

Līdzīgās domās ir lielākā pasūtītāja pārstāvis - "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš -, kurš pauda, ka nevar uzvelt visu vainu vienai vai citai atsevišķai projektā iesaistītajai pusei, lai kā gribētos visu "krāsot melnbaltos toņos". LVC līgumos riska novēršana gulstas uz būvnieka, taču, ja riska novēršanu izmanto, lai būvnieku ierautu vainīgo meklēšanā vai padarītu par vienīgo vainīgo, tad esot jāpiekrīt būvniekam, ka tas ir negodīgi.

"Tiešām ir tā, ka var taisīt projektu pamatīgam ceļam ar garantiju, bet tikpat labi pie tām pašām izmaksām var taisīt divreiz lielāku apjomu, paredzot kvalitātes riskus. Mūsuprāt, LVC meklē zelta vidusceļu, kā ar esošo finansējumu aptvert vairāk ceļu," atzina Jelgavas projektētāju uzņēmuma SIA "3C" valdes loceklis Aigars Buķevics.

SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" valdes loceklis Madars Radželis uzsvēra, ka būvniekam nav tiesību pēc saviem ieskatiem pārtaisīt projektu, kā viņam ir labāk, jo tas maina projekta izmaksas. Īpaši Eiropas fondu projektos, cik zināms, vispār nekas nedrīkst mainīties pēc tam, kad tie apstiprināti.

Viņš uzskata, ka vainīgo meklēšana uzņēmējam bieži laupot motivāciju saimnieciskai attieksmei. "Attiecībā uz Jelgavas ielām mēs vienmēr esam centušies būt atbildīgi un bieži esam bijuši gatavi labot kļūdas, kuras neuzskatām par mūsu kļūdām, jo mums, strādājot savās mājās, rūp, lai būtu rezultāts, ar ko lepoties, taču dažkārt šāda attieksme šķiet bezjēdzīga, jo, neatzīstot vainu un nelabojot, būsi vainīgs, bet, kaut ko labojot, tik un tā būsi vainīgs tikai tāpēc, ka esi nolēmis labot," skaidroja "Igates" pārstāvis.

Foto: iAuto.lv

Bauskas, Tukuma un vairāku citu pašvaldību projektus izstrādājušā Rīgas projektēšanas uzņēmuma SIA "Projekts 3" Ceļu nodaļas vadītājs Ilmārs Gorda skaidroja, ka pašvaldību pieticība esot lielāka nekā LVC. Kā projektētājs viņš saskāries ar to, ka pašvaldībām viņu projektos bieži nav, kur atkāpties.

"Piemēram, mēs projekta izstrādes gaitā konstatējam pārāk lielu kvalitātes risku, nepiemērojot kādu tehnoloģisko risinājumu vai posmu. Ja tāds ir nepieciešams, LVC parasti to saprot un dod "zaļo gaismu" projekta uzlabošanai, savukārt pašvaldības taupa ļoti, un pašvaldību projektos bieži esam spiesti atkāpties ļoti tālu no, mūsuprāt, nepieciešamā, kā rezultātā kvalitātes risks ir radies jau pasūtītāja iecerē," skaidroja Gorda.

Viņa teikto apstiprina arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, atzīstot, ka pašvaldības kā pasūtītājas šajā ziņā tiešām bieži "grēko", jo trūkst naudas, bet ceļi un ielas pašvaldību rīcībā brūkot tāpat kā valsts ceļi.

Tomēr ceļu būves uzņēmuma SIA "Strabag" valdes priekšsēdētājs Māris Paiders saskata problēmas ne tikai pašvaldību, bet arī LVC projektos. "Visbiežāk daudzas vēlākās plaisas vai līdzīgi defekti jau ir iekļauti pasūtītāja uzdevumā. Pasūtītājs meklē iespēju un ļoti bieži kļūdās, piemēram, paprasa ne to masu ne tajā biezumā," minēja Paiders.

Gan LVC pārstāvis, gan pašvaldības, gan būvnieku un projektētāju pārstāvji par galveno šķērsli kvalitātei uzskata pārāk ierobežoto finansējumu, kura projekti pakļauti lētākās izvēles konkursiem, taču visi meklē arī citus risinājumus, kā uzlabot ceļu noturību un mazināt vēlākos riskus ekspluatācijā.

LETA jau ziņoja, ka Satiksmes ministrijas (SM) iecerēs ir nākamgad rosināt Ministru kabinetu (MK) pieņemt normatīvu, kas definē minimālās kvalitātes prasības ceļu būvē, - 28.augusta vizītē Jelgavā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Ministrs arī pastāstīja, ka nākamgad iecerēts "Latvijas Valsts ceļu" laboratoriju pārveidot par kompetences centru ar pilnvarām veikt kvalitātes ekspertīzes pilnā projektu īstenošanas ciklā, izvērtējot ne tikai būvnieka, bet arī projektētāja atbildību.

Tiekoties ar reģiona uzņēmējiem un pašvaldību vadītājiem, ministrs informējis, ka, iespējams, nākamā gada valsts budžetā tomēr izdosies panākt palielinājumu valsts un pašvaldību ceļiem atvēlētajam finansējumam.

 
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs.
Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Citi raksti
 

 

Izceltie raksti

Elektriskais Mercedes CLA jaunā versijā 6

Mercedes-Benz paplašina sava elektriskā CLA klāstu ar ceturto piedziņas versiju – jauno CLA 250, kas aizpilda nišu starp līdzšinējiem modeļiem CLA 200 un CLA 250+. Lasīt vairāk

 

Start-Stop sistēma ASV tirgū zaudē savu nozīmi 11

Tehnoloģija netiks aizliegta, taču savu nozīmi tā ir zaudējusi, pateicoties ASV valdības lēmumam, kas vairs neatbalstīs tos ražotājus, kas šādu sistēmu uzstāda savos automobiļos. Lasīt vairāk

 

Šorīt visā Latvijā sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu, īpaši sarežģīti braukšanas apstākļi ir Talsu un Saldus apkārtnē 3

Šorīt visā Latvijā sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 210 ziemas dienesta tehnikas vienības. Lasīt vairāk

 

Lielākā atlīdzība par elektroskrejriteņu izraisītu CSNg – 5500 EUR 2

Kopš izmaiņām OCTA likuma regulējumā, kas nosaka, ka OCTA ir obligāta elektroskrejriteņiem, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) apkopotā statistika liecina, ka septiņos mēnešos, apdrošinātāji un LTAB Garantijas fonds saņēmuši 24 OCTA atlīdzību pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem (turpmāk – CSNg), kurus izraisījuši elektroskrejriteņu vadītāji. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti