Eiropas Savienības (ES) plāns par dabasgāzes taupīšanu un palīdzību Vācijai, tai pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, stāsies spēkā nākamās nedēļas sākumā, piektdien pavēstīja ES prezidentūra.
Eiropadome oficiāli pieņēmusi plānu, pavēstīja Čehija, kas šobrīd veic ES rotējošās prezidentūras pienākumus.
"Teksts tiks publicēts nākamās nedēļas sākumā Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas," apliecināja prezidentūra.
Kā ziņu aģentūrai AFP sacīja avots diplomātu aprindās, dokuments tiks publicēts pirmdien, bet spēkā stāsies otrdien.
Pagājušajā nedēļā ES valstu par enerģētikas jomu atbildīgie ministri apliecināja, ka ES dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi.
"Cenšoties palielināt ES energoapgādes drošību, dalībvalstis šodien panāca politisku vienošanos, lai sagatavotos iespējamiem gāzes piegāžu traucējumiem no Krievijas pirms gaidāmās ziemas," sacīts ministru padomes 26.jūlija paziņojumā.
"Gāzes pieprasījuma samazināšanas nolūks ir veidot uzkrājumus pirms ziemas, lai sagatavotos iespējamiem gāzes piegāžu pārtraukumiem no Krievijas, kas turpina izmantot enerģijas piegādes kā ieroci," norādīja ministri.
Pret apstiprināšanu balsoja vienīgi Ungārija, kuras premjerministrs Viktors Orbāns ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Apstiprināšanai bija nepieciešams kvalificēts balsu vairākums.
Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.
Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.
Eiropas Komisija jūlijā ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.
"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.
