Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.
Vienlaikus kompānijas pārstāvji uzsver, ka konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.
Tarifa projekts pirmdien publicēts arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
"Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks," pauž "Sadales tīkla" pārstāvji.
Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.
Plānots, ka jaunais sadales tarifs stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Vienlaikus, lai virzītu izmaiņas pakāpeniski un līdz ar to mazinātu kopējo tarifa maksas pieaugumu, "Sadales tīkls" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) priekšlikumu tarifa korekcijai un attiecīgi daļējam maksas pieaugumam jau no 2023.gada 1.janvāra.
Kompānijā piebilst, ka "Sadales tīkls" šobrīd gaida regulatora vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā priekšlikumu pilnveidotu.
Tāpat kompānijā atgādina, ka līdz 2023.gada 30.aprīlim saistībā ar valsts atbalstu elektroenerģijas lietotājiem sadales sistēmas pakalpojumu maksa joprojām būs samazināta pilnā apmērā.
Kompānijā arī skaidro, ka elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido "Sadales tīkla" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apmērā gadā. Tāpēc sadales sistēmas operators sagatavojis un izvērtēšanai SPRK iesniedzis jaunu tarifa projektu.
Tarifa projektā 69% izmaksu pieauguma veido pārvades tarifa sadārdzinājums no 71 miljona eiro līdz 144 miljoniem eiro gadā, kā arī elektroenerģijas pārvadīšanas tehnoloģiskā patēriņa nodrošināšanai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas, kas pieaugušas no 16 miljoniem eiro līdz 69 miljoniem eiro gadā, kuru sadales operators iegādājas par tirgus cenu. Inflācijas ietekmē augušas arī uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu - koksnes, metāla, degvielas, loģistikas pakalpojumu - cenas.
Tāpat kompānijā norāda, ka izmaksu pieaugumu "Sadales tīkls" daļēji akumulējis ar iepriekš veiktiem optimizācijas pasākumiem, tostarp uzņēmuma reorganizāciju, procesu un pakalpojumu digitalizāciju, specializētās tehnikas parka modernizāciju, darbinieku skaita samazinājumu kopš 2016.gada par vienu trešdaļu jeb teju 900 darbiniekiem.
"Šo aktivitāšu rezultātā septiņus gadus, kopš 2016.gada, sadales tarifs Latvijā nav audzis, neskatoties uz 41,9% kumulatīvo inflāciju šajā periodā, bet 2020.gadā tarifs tika samazināts par 5,5%. Vienlaikus kopējā elektroapgādes kvalitāte šajā periodā pieaugusi - samazināts elektroapgādes pārtraukumu skaits un ilgums, īstenota viedo skaitītāju programma, digitalizēta tīkla pārvaldība," norāda kompānijā.
"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atzīmē, ka kompānija šobrīd vairs nespēj pilnībā akumulēt augošās izmaksas teju 200 miljonu eiro apmērā ik gadu un sniegt drošu elektrības piegādes pakalpojumu esošo ieņēmumu robežās.
"Šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums jau strādāja ar zaudējumiem. Turklāt sabiedrības pieprasījums valsts kritiskās infrastruktūras - elektrotīkla drošumam un kvalitātei zaļās enerģijas laikmetā pieaug, savukārt klimata pārmaiņu nestās biežākās vētras izvirza jaunus izaicinājumus sadales infrastruktūras uzturēšanai," min Jansons.
Tāpat viņš atzīmē, ka mazināt tarifa pieauguma ietekmi var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tādiem kā jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa maksas samazinājumu pilnā apmērā uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim. "Ja nākotnē elektrības izmaksas tehnoloģiskam patēriņam samazināsies, tas mums ļaus mazināt arī sadales tarifu," piebilst "Sadales tīkla" vadītājs.
Kompānijā arī norāda, ka "Sadales tīkls" ir piesaistījis Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 42 miljonu eiro apmērā un turpina strādāt uz ārējā finansējuma piesaisti, kas ļaus tuvāko gadu laikā straujāk pielāgot infrastruktūru atjaunojamās enerģijas vajadzībām, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi uz tarifu nākotnē.
Kopējo maksu par elektroenerģiju klienta rēķinā veido trīs pozīcijas - maksa par elektroenerģiju atbilstoši brīvi izvēlēta tirgotāja tarifam, maksa par sadales pakalpojumu jeb elektroenerģijas piegādes pakalpojumu, kas sevī ietver arī maksu par elektroenerģijas pārvadi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Jau vēstīts, ka "Sadales tīkls" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 152,28 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, taču kompānija strādāja ar zaudējumiem 1,538 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.
Atbilde ir samērā vienkārša - šobrīd Sadales tīklu vadībā sēdoši menedžeri beidzot ir sadzirdējuši savus inženierus, kam jau pāris gadus atpakaļ bija skaidrs, ka tīkls ne sūda nav gatavs, ne saules baterijām ne elektrouzlādes iekārtām, attiecīgi panikā tiek stumti ārā šādi lēmumi. Tas pats attiecas arī uz neseno AST paziņojumu par tarifu celšanu.
No sērijas - šis ir tas, kas notiek, kad valsts enerģētikas politiku uztic cilvēkiem, kam nav ne mazākās izpratnes par enerģētiku. Ja mēs ieliekam valdēs un vidējos līmeņos korporatīvus vadītājus un juristus, tad nevajag brīnīties, ka Latvenergo sistēma no primārā pakalpojumu sniedzēja ir pārvērtusies par normālu korporāciju ar visām no tā izrietošajām sekām. Korporāciju neinteresē attīstība un ilgtermiņa plānošana, korporāciju interesē tikai akcionāru peļņa un prēmijas vidējai un augstākajai vadībai.