Dažkārt benzīna un dīzeļdzinēju salīdzināšana šķiet tikpat mūžīga kā jautājums par to, vai pirmā bija vista vai ola. Ja pēdējais balstās pieņēmumos, tad jautājumu par dzinējiem var izskaidrot racionāli. Latvijā teju 60% automobiļu ir ar dīzeļdzinējiem. Kāpēc? Vai tiešām tas ir izdevīgāk?
Saskaņā ar Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datiem kravas auto segmentā 93,8% automašīnu ir ar dīzeļdzinēju, autobusi – 100%. Lielāks līdzsvars starp benzīna un dīzeļdzinējiem ir vieglo automašīnu segmentā, bet tomēr arī te dīzeļdzinējiem ir pārsvars – 54,1%. Salīdzinājumam – Eiropā ar dīzeļdzinēju ir aprīkotas 49,9% vieglās automašīnas. Šajā statistikā izceļas Nīderlande – 18,9%, Norvēģija 30,8%, Somija – 33,3% un Dānija – 36%. Savukārt visbiežāk dīzeļauto sastopami Īrijā – 70%, Portugālē – 65,1% un Luksemburgā – 65%. Tātad esam pa vidu.
Izvēloties starp dīzeļa vai benzīna dzinējiem, ir jāsaprot, kādām vajadzībām automašīna tiks izmantota un jāaprēķina visas izmaksas ilgtermiņā. Diemžēl reti kuram pietiek pacietības to izdarīt. Edgars Utāns, AS “Latvenegro” transporta funkcijas direktors žurnālā-katalogā “Latvijas Gada auto 2017” raksta, ka iegādes izmaksas ar dīzeļa motoru aprīkotai automašīnai ir augstākas un tādas tās arī paliks, jo ir sarežģītāka šo automobiļu ražošana un detaļu izgatavošana prasa lielāku precizitāti. Arī apkopes un remonti šiem dzinējiem ir dārgāki.
“Šajā gadījumā ieteiktu pievērst uzmanību jūsu ikdienas paradumiem un atbildēt sev uz vienu jautājumu – cik lielu nobraukumu veiksiet ar šo savu sapņu auto? Varat veikt aprēķinus arī paši, bet šo sadārdzinājumu iegādes brīdī, uzturēšanas izmaksas un piesardzīgi ieplānotos degvielas aparatūras remontus varēsiet kaut cik kompensēt ar degvielas patēriņa un degvielas cenas ekonomiju, tikai sākot ar 40 000 km gada nobraukumu,” žurnālā “Latvijas Gada auto 2017” raksta Edgars Utāns: “Neticiet? Pamēģiniet parēķināt paši. Tas nozīmē, ka vidēji mēnesī jānobrauc aptuveni 3300 km jeb 110 km katru dienu (arī svētdienās un svētku dienās).”
Vēl pirms dīzeļdzinēja iegādes jāpārliecinās, vai braukšanas paradumi un maršruti būs atbilstoši šim dzinējam. Dīzelis ir labs, ja tas intensīvi un ilgstoši strādā visai vienmērīgās slodzēs, taču īsos pārbraucienos, piemēram, no Pierīgas uz darbu un atpakaļ tas pat nepaspēs kārtīgi uzsilt. Edgars Utāns aicina pievērst uzmanību vēl citiem faktoriem, ar ko jāsaskaras, lietojot automašīnu ar dīzeļdzinēju, – problēmas ar kvēpu filtriem, ierobežotas servisa vietas, kur pieejama nepieciešamā diagnostikas aparatūra un zinoši meistari, izmeši un dīzeļdzinēja īpašības.
Vairāk par šo tēmu un pamatojumu var lasīt žurnālā-katalogā “Latvijas Gada auto 2017” – vienam no retajiem auto nozares drukātiem izdevumiem Latvijā ar 100% oriģinālu saturu, ko radījuši Latvijā vadošie autožurnālisti un autonozares eksperti. Žurnālā lasāmi 22 jaunāko Latvijā pieejamo auto testi, pirmais testa brauciens Latvijā ar futūristisko “Tesla Model X”, kā arī raksti par citām autovadītājiem nozīmīgām tēmām – par miglas lukturu lietošanu un riepu izvēli, par skarbo ceļu satiksmes negadījumu statistiku un par to, kā dēļ tā uzlabojas, par transporta nodokļi un to, kas tērē vairāk degvielas – ātrs ieskrējiens vai bremzēšana.
128 lappušu biezu žurnāls-katalogs “Latvijas Gada auto 2017” ir pieejams lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā, kā Narvesen, Rimi, Maxima, Latvijas Pasts uc.
Pirms desmit gadiem biju dīzeļu fans, tagad esmu benzīna auto fans.