Brīdina tos, kuri steidzas ar auto uz atpūtas vietām. Viens neatbildīgs solis var sabojāt visu dienu 6

Karstās dienās, īpaši nedēļas nogalēs, atpūtnieki plūst aumaļām uz jūru, ezeru un citām populārām ūdenstilpnēm. Daudzi izvēlas turp doties ar savu personīgo auto.

Ievērojami palielinoties cilvēku skaitam, uz stāvvietām pie jūras un ezeriem pārceļas gada aukstajai sezonai tirdzniecības centru stāvvietām raksturīgā problēma – ceļu satiksmes negadījumi, kas rodas nekārtīgi novietotu auto dēļ.

If Apdrošināšanas veiktais pētījums ir atklājis, ka teju katrs trešais (31%) autovadītājs Latvijā vismaz vienu reizi ir piedzīvojis automašīnu sadursmi stāvlaukumā. “Šādi negadījumi notiek ļoti bieži, tie gandrīz vienmēr rodas viena iemesla – nekārtīgi novietotas automašīnas vai automašīnu –  dēļ. Bieži ir situācijas, kad, mēģinot atrast vietu stāvlaukumā, autovadītāji saduras ar citu automašīnu vai, apstājoties pārāk tuvu, ar durvīm “apskādē” citu transportlīdzekli. 

Ir arī gadījumi, kad autovadītāji nepalaiž cits citu, īpaši stāvlaukumos, kur nav priekšrocības ceļa zīmju. Šādos stāvlaukumos spēkā ir labās rokas likums, tāpēc jābūt modriem,” atgādina If Apdrošināšanas Transporta atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš. 

Ģ.Kubliņš atzīst, ka visbiežāk stāvlaukumos cieš automašīnu durvis un priekšējie vai aizmugurējie bamperi. 

If Apdrošināšana kompensē šāda veida kaitējumu. “Zaudējumi var būt dažādi – no 200 līdz pat 2000 eiro, ja trieciens ir bijis spēcīgāks. Protams, atlīdzības summa ir atkarīga arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Vidējā atlīdzība par satiksmes negadījumu stāvlaukumā, ja ir nodarīti nelieli bojājumi, sasniedz aptuveni 450 eiro,” stāsta If Apdrošināšanas pārstāvis. 

Stāvlaukumos visbiežāk notiek tādi ceļu satiksmes negadījumi, kuros tiek bojāti tikai transportlīdzekļi. Tomēr tiek reģistrēti arī negadījumi, kad cietušie ir gājēji, velosipēdu, elektrisko skrejriteņu vadītāji, no citas automašīnas izkāpis autovadītājs vai pasažieris. Tāpēc nav svarīgi, ka ir vasara – brīvdienas, karsts un mēs atpūšamies. Piedaloties ceļu satiksmē, mums ir jārīkojas prātīgi un atbildīgi.

Latvijas statistika šajā ziņā nav īpaša – šāda veida ceļu satiksmes negadījumus piedzīvojis arī 31% Igaunijas un 36% Lietuvas autovadītāju. Lietuviešiem vislabāk izdodas šajā neapskaužamajā situācijā nenokļūt atkārtoti – 92% lietuviešu apgalvo, ka avārijas stāvlaukumā piedzīvojuši tikai vienu vai divas reizes, bet Latvijas – 81% (15% saka, ka 3–5), Igaunijas – 87% (7% – 3–5 reizes). 

Ko darīt sadursmes gadījumā? 

Saskaņā ar If Apdrošināšanas pētījuma datiem vairāk nekā pusē (57%) no gadījumiem, kad avārija notikusi stāvlaukumā, situācija ir atrisināma, abpusēji aizpildot saskaņoto paziņojumu un norādot vainīgo. Taču 26% aptaujāto personu negadījumu nereģistrē, jo tas ir bijis pārāk neliels, bet atlikušie 17% aptaujas dalībnieku apgalvo, ka tāda vai citāda iemesla dēļ negadījumu nav reģistrējuši, jo, piemēram, viena no pusēm ir aizbēgusi no negadījuma vietas.

“Pareiza notikumu secība tādos gadījumos, kad uz vietas nav otras automašīnas īpašnieka, ir ļoti vienkārša. Pēc sadursmes būtu jāpiezvana uz 112 un jāpaziņo par negadījumu. Kad ierodas īpašnieks, kopā aizpildiet saskaņoto paziņojumu. Ja otras automašīnas vadītāju atrast neizdodas, negadījumu reģistrē policijas darbinieki, taču, lai situāciju atrisinātu ātrāk un raitāk, ļoti ieteicams otras automašīnas īpašniekam atstāt savus datus, piemēram, tālruņa numuru, lai var sazināties, un lūgt atgriezties notikuma vietā. Ir svarīgi bojājumus fiksēt uzreiz negadījuma vietā, tāpēc to nekādā gadījumā nedrīkst pamest,” saka If Apdrošināšanas pārstāvis.

Ģ.Kubliņš atgādina, ka gadījumos, kad autovadītāji stāvlaukumā nespēj vienoties par vainīgo, ļoti svarīgi ir negadījuma vietu nofotografēt. Ja neizdodas vienoties, jāizsauc policija. Pārliecināties par to, kurš ir vainīgais, palīdz ceļu satiksmes noteikumi un slavenais labās rokas likums. 

Svarīgi ir pieminēt arī to, ka nekārtīga automašīnas novietošana, neievērojot zīmes un marķējumu, ne tikai apdraud drošību, bet tiek arī sodīta ar naudas sodu, sākot no 30 eiro, un atsevišķos gadījumos atkarībā no pašvaldību lēmumiem var sasniegt pat vairākus simtus. Bēgšana no negadījuma vietas var izmaksāt no 70 līdz 700 eiro un var tikt atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem.

If Apdrošināšana aptauju Baltijas valstīs veica sadarbībā ar institūtu KOG, un tajā piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu.