Fotoradaru aizvākšana no Latvijas ceļiem bija kļūda, kuras dēļ Latvija zaudē četrus līdz piecus gadus un 40 līdz 50 cilvēku dzīvības, šādu viedokli laikrakstam "Diena" paudis bijušais Ceļu policijas priekšnieks, tagad "Rīgas satiksmes" līgumdarbinieks Edmunds Zivtiņš.
Foto: iAuto.lv
"Ja fotoradaru darbība tiktu attīstīta, es domāju, mēs nebūtu nonākuši pie tādas situācijas, kādā esam šobrīd, kad mums ir bojāgājušo pieaugums, ir ievainoto pieaugums. Man nepatīk tā salīdzināt, bet ir aprēķināts, ka arī naudas ziņā viens bojāgājušais valstij izmaksā 300 000 latu. Manā skatījumā - vajadzēja pārdalīt resursus, domāt citā virzienā, bet nevajadzēja šo grūti radīto sistēmu jaukt," teicis Zivtiņš, "viens šis tautā populārais lēmums pārtraukt fotoradaru izmantošanu rezultēsies ar pieaugumu bojāgājušo skaita ziņā šogad, bet nākamgad būs vēl lielāks bojāgājušo pieaugums. Varbūt 2015.gadā būs tāds pats negadījumu pieaugums kā 2014.gadā, un tikai pēc tam mēs varam cerēt uz kaut kādu uzlabošanos, ja sāks darboties radari."
Lai arī līgums ar fotoradaru ieviesēju "Vitronic" savulaik tika lauzts, jo uzņēmums nespēja pildīt saistības, Zivtiņš to vairāk saista ar sabiedrības spiedienu un uzsver, ka "nevar būt tikai tautā populāri lēmumi gadījumos, kas skar sabiedrības drošību". "Ir jābūt striktai nostājai. Ja ir jāoperē, tad ir jāoperē un nevis jāklausās visās pacienta iegribās," teicis Zivtiņš.
Runājot par radaru izvietojumu, Zivtiņš paudis nostāju, ka "jāstrādā tur, kur notiek visvairāk pārkāpumu". "Citur jau nav jēgas strādāt. Tas, ka ir jābūt pārvietojamiem fotoradariem, tas ir pilnīgi skaidrs. Pārvietojamajiem fotoradariem ir jābūt policijai. Un ar pārvietojamajiem radariem ir jāstrādā ar slēptās uzraudzības metodēm, tie ir jāslēpj, un tikai tādā veidā autovadītājs sapratīs, ka radars var būt jebkur, un ievēros noteikumus."
Bijušā ceļu policista skatījumā, šobrīd policijai trūkst kapacitātes. "Kad es sāku strādāt par Ceļu policijas priekšnieku 2004.gadā, manā pakļautībā bija vairāk nekā 1200 cilvēku, šobrīd nebūs vairāk par 700 tādu cilvēku, kas uzrauga ceļu satiksmi. Viena daļa no viņiem ir ne īsti ceļu policisti, ne īsti patruļdienesta darbinieki. [..] Kur ir policijas klātbūtne? Rīgā, Liepājā, varbūt Valmierā, Jelgavā, lielajās pilsētās. Viss, vairāk nekur nav."
"...viens bojāgājušais valstij izmaksā 300 000 latus..." joprojām domāju ko Edmunds Z. ar to gribēja teikt, es domāju ka viņš nesaprot ko runā...
Jebkura ekonomiski aktīva valsts iedzīvotāja bojāeja valstij perspektīvā rada šos zaudējumus, respektīvi, 300 000 latus. No instruktoru kvalifikācijas semināriem 2000. gadā atceros, ka toreiz viena dzīvība bija 200 000 latu vērta. Vērā ņemot dzīves sadārdzinājumu, biju cerējis, ka mūsdienās esam vismaz 500 000 latu vērti. Te, lajuplādējot, vari iepazīties ar Ceļu satiksmes drošības plāna projektu 2014 - 2016 gadam, kur ir tabula ar šiem skaitļiem:
www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=553