Jauno stacionāro fotoradaru atrašanās vietās negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67% 4

CSDD | 29.jūlijs 2015 15:06

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas.

Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, samazinājums – 100%! Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17.km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušie par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32.km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušie – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4.km.

Foto: iAuto.lv

Savukārt informācija no VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas (autoceļš A6, Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža) 23.kilometrā jeb 1,5 kilometrus no abiem radariem, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 km/h (2014.gada jūlijā: 98,6 km/h), bet pēc radara uzstādīšanas šī gada pavasarī tas samazinājies un caurmērā ir 95,5 km/h.

Galvenie secinājumi: radari sevi attaisnojuši un darbs ir jāturpina, jo ap to atrašanās vietām uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinājies vidējais plūsmas ātrums. Tāpat apstiprinās starptautisko pētījumu pieredze: ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojā gājušo skaits samazinās par 20%.

Līdz ar to, lai atbilstoši valdības uzdotajam uzlabotu ceļu satiksmes drošību, CSDD kopā ar partneriem turpina darbu pie nākamā ātruma kontroles mērierīču ieviešanas etapa. Šobrīd CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām – Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, izvēlētas un saskaņotas 20 nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas. Nosakot šīs vietas, ņemti vērā vairāki rādītāji: negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā ceļa posmā, ceļa posma funkcionālā nozīme, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte, raksturīgās braukšanas tendences.

Izvēlētās vietas pamatā atrodas ārpus Rīgas – uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža), uz autoceļa A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža), uz autoceļa A9 (Rīga – Liepāja), uz autoceļa A10 (Rīga – Ventspils), uz autoceļa A13 (Krievijas robeža – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža), kā arī uz autoceļa P80 (Tīnūži – Koknese). Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojā gājušais.

Plānots, ka otrās kārtas stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē, pirms tam atbilstoši iepirkuma procedūrai aprīkojot to uzstādīšanas vietas un iegādājoties pašas kontroles ierīces. Radaru iegādei un uzstādīšanai tiks izmantoti līdzekļi no CSDD dividendēm, ko valdība nolēma novirzīt šim mērķim 2015.gada 7.jūlija Ministru kabineta sēdē.

Stacionāro fotoradaru karte (zaļā krāsā: pirmā kārta, dzeltenā krāsā: otrā kārta):

Ceļu satiksmes drošības uzlabošana ir vairāku pasākumu kopums, kurā vienlīdz nozīmīga loma ir gan sabiedrības informēšanai un prevencijai, likumdošanas un sodu politikas pilnveidei, infrastruktūrai, gan stacionāro un pārvietojamo radaru darbībai, gan policijas kontrolei;

Radari ir instruments, ar kā palīdzību uzlabot satiksmes drošību, nodrošināt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, tie nav naudas pelnīšanas avots. Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām izvietota informācija par radara atrašanos un atļauto braukšanas ātrumu;

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” jūnijā veiktais pētījums liecina, ka visvairāk – 27,4% autovadītāju uzskata, ka tieši fotoradari uz autoceļiem atturētu pārsniegt braukšanas ātrumu.  

Savu viedokli par fotoradariem raksti komentāros!

Visi komentāri

1 2 Atbildēt

vai ir kāda informācija, kas ļautu uzzināt cik reizes ir samazinājies fiksēto ātrumpārkāpēju skaits šajās pašās vietās?

jo kaut kā dikti klusi darbojas šie fotoradari.

ar iepriekšējiem bija dzirdami krietni vairāk neapmierinātie jeb cietušie.

bet kopumā tas ir labi, ja samazinās cietušo un negadījumu skaits.

2 6 Atbildēt

Noņemiet zīmes, par to, ka priekšā ir fotoradars, tikai tad redzēsiet, kā mainīsies uz labo pusi statistika. Ja gribas visā valstī panākt kārtību uz ceļiem, ieviesiet mobilos slēptos fotoradarus. Visa problēma ir tajā, ka visi likuma priekšā nav vienādi. Fotoradari šo problēmu samazina. Pārkāpi- atbildi, bet ir tāda kategorija, kuriem tas, ai kā nepatīk.

2 1 Atbildēt

pie kajas man tas radars. njemot veraa ka es parados LV 2 reizes gada un salidzinajuma ar Shveici. kur dzivoju patstavigi, man tie atruma parsniegshanas sodi liekas smiekligi. P.S. Parsniedzu atrumu gan tikai tik daudz lai joprojam brauktu droshi, jo pie 80-90 km stunda man saak naakt miegs braucot pa tiem taisnajiem gabaliem. un tas vairs nav droshi

1 0 Atbildēt

Kā mani fascinē statistika - nav vēl ne pilns gads pagājis kā mēģina attaisnot radaru iegādi - būtu sūīga statistika visi klusētu. :D:D:D SPreižot pēc tā kātauta Rīgā pa vasaru brauc rudenī un ziemā atkal viss būs slikti un neviens sūda rdars te nepalīzēs.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Hummer H1 – gandrīz pusmiljons kilometru un vairāk nekā 220 000 eiro degvielā! 9

Pārdošanā nonācis 1995. gada Hummer H1, kura odometrā redzami iespaidīgi 489 000 kilometru. Šāds nobraukums pats par sevi ir ievērības cienīgs, taču vēl lielāku uzmanību piesaista automašīnas apetīte uz degvielu un summa tās iegādei. Lasīt vairāk

Ukrainas kara postījumi rada problēmas Eiropas autoražotājiem 5

Krievijas uzbrukumi Ukrainā esošajām Vācijas autoindustrijas piegādātāja Kromberg & Schubert rūpnīcām atkārtoti radījuši elektroinstalācijas vadu piegādes traucējumus Eiropas autoražotājiem. Lasīt vairāk

Tesla Cybertruck dos vietu autonomi braucošajam Cybercab 12

Tesla plāno no 2027. gada vidus samazināt Cybertruck ražošanu Teksasas rūpnīcā, lai atbrīvotu vietu autonomajam Robotaxi Cybercab. Lai gan Īlons Masks nav oficiāli paziņojis par pikapa ražošanas pilnīgu pārtraukšanu, tā nākotne kļūst arvien neskaidrāka. Lasīt vairāk

BMW i3 50 xDrive rekords: gandrīz 6000 km uzlādei nepilnas 3 stundas (+ VIDEO) 9

Vācijas autoražotājs parūpējies par jaunu rekordu ar elektrisko BMW i3 50 xDrive šķērsojot Eiropu no Nordkapa raga Norvēģijā līdz Tarifai Spānijā. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti