Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, "balstoties uz modernas valsts principiem", pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.
Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.
Iemesli, kāpēc ceļu policisti izvēlējušies pamest dienestu, ir vairāki un tam nav viena skaidrojuma, uzskata VP priekšnieks.
VP vadība jau pirms diviem gadiem deklarējusi, ka Ceļu policijas ikdienas darbam ir jāmainās, kas nozīmē, ka satiksmes kontrole pamazām mainās, tiek ieviesti stacionārie fotoradari, tiem klāt nāk pārvietojamie fotoradari, netrafaretās policijas automašīnas.
"Tie ir cita veida kontroles pasākumi. Līdz ar to var pārskatīt ceļu policista galvenos uzdevumus. Es runāju par avāriju dokumentu formēšanu, citu nopietnu incidentu risināšanu, kārtības nodrošināšanu masu pasākumos un piedalīšanos dažādās citu struktūrvienību organizētās operācijās. Latvijā Ceļu policijas darba organizācija faktiski nav mainījies pēdējos 30 gadus, taču atbilstoši šodienas drošības situācijai un sabiedrības vajadzībām no policijas tiek prasīts daudz vairāk," uzsvēra Ķuzis.
Viņš nenoliedza, ka savu artavu Ceļu policijas rindu noplakšanā devusi darba organizācijas maiņa un korupcijas risku mazināšanas pasākumi. Atalgojums pēdējos gados visiem policistiem ir pieaudzis, lai gan tas joprojām neesot atbilstošs ieguldītajam darbam, taču ceļu policisti noteikti nav starp tiem policistiem, kuriem ir zemākā alga, stāstīja Ķuzis.
VP ir apsvērusi iespēju, ka ceļu policistiem, kuri formē dokumentus avārijās, atalgojumā būtu piemērojams atbilstošs koeficients, jo šie darba pienākumi ir sarežģītāki nekā ikdienā, turklāt no šāda policista darba lielā mērā ir atkarīgs satiksmes noziegumu izmeklētāja darbs.
VP priekšnieks ceļu policistu trūkumu neuzskata par traģēdiju un arī funkciju kvalitāte nesot būtiski cietusi. Latvijā gan esot vērojama dīvaina situācija - cilvēku skaits mazinās, bet automašīnu skaits palielinās, kas automātiski atspoguļojas arī ceļu satiksmē.
"Drīzāk 2011.gadā policijā bija vērojamas bīstamas tendences, kad dažādu struktūrvienību likumsargi masveidā iesniedza atlūgumus. Ir jāsaprot, ka dzīvē ir periodi, kad jāpieņem atbilstoši lēmumi par jaunu kopēju policijasstruktūru. Tajā pašā laikā es apbrīnoju Ceļu policistu darbu, izturību, apstākļos, kādos viņi strādā, vienalga - ziema vai karsta vasara. Apbrīnoju viņu koncentrēšanos un pacietību arī situācijās, kurās jāspēj neiesaistīties konfliktā. Ceļu policisti noteikti nav pelnījuši sabiedrības nu jau pagātnes pieredzē balstīto negatīvo attieksmi kā pret policistiem korumpantiem," uzsvēra Ķuzis.
Viņš nenoliedza, ka problēma ar darbinieku trūkumu pastāv, taču VP koledža esot pilna ar jauniem studentiem, brīvu vietu tur neesot, līdz ar to nākamā gadā pavasarī un vasarā policijas dažādu struktūrvienību rindas papildinās 130 jaunie policisti.
Latvijā cilvēku kļūst arvien mazāk un katrs cilvēks kļūst par vērtību, līdz ar to par jauniešu piesaistīšanu dienestam VP ir jācīnās ar bruņotajiem spēkiem un citām tiesībsargājošām struktūrām. VP priekšnieks nenoliedza, ka armija ar savām plašākām budžeta iespējām ieguldījusi lielus resursus rekrutēšanas kampaņās, taču policijai naudas trūkuma dēļ investīcijas šajā virzienā izpalikušas.
"Vēlos uzsvērt, ka tikai tagad politikas veidotāju apziņā nostiprinās nepieciešamība uzlabot valsts iekšējo drošību. Valstī iekšējā drošība kā prioritāte parādās tikai pēdējos gados un policijas finansiālās iespējas nav salīdzināmas ar bruņoto spēku iespējām. Mēs gan neesam čīkstējuši, jo pat tajos gados, kad būtiski samazināja atalgojumu policijasavas funkcijas nodrošināja," norādīja Ķuzis.
Policijas dienestam ir raksturīga arī represīvā funkcijas, kas nozīmē, ka policistiem ir jāveic dažādas funkcijas, jāpieņem pastāvīgi lēmumi un jābūt gataviem uzklausīt kritiku. Tas ikdienā karavīram nav, jo viņi vairāk trenējas valsts aizsardzībai un starptautiskajām operācijām, skaidroja VP priekšnieks.
Tajā pašā laikā Ķuzis uzskata, ka armijai un policijas dienestam jaunu darbinieku piesaistīšanā ir jāsadarbojas. Proti, jau skolu programmās bērniem jāmāca ārējās un iekšējās drošības pamati. Zināmā mērā jau redzami rezultāti, jo Aizsardzības ministrijas uzturētās Jaunsardzes dalībnieki izlēmuši dienēt policijā. "Šodien policists jāsāk gatavot no pamatskolas un vidusskolas, lai brīdī, kad tiek pabeigta skola viņš izvēlētos dienēt policijā," piebilda Ķuzis.
Jau ziņots, ka policijas darba efektivizēšanas nolūkā tuvākajos gados plānots veikt strukturālas reformas. Sekojot līdzi aktuālajai drošības situācijai, VP secinājusi, ka tās pašreizējā struktūra ir novecojusi un neatbilst dienesta esošajiem uzdevumiem un spējām. Tāpat policijai ar katru gadu nākot klāt arvien jaunas funkcijas.
VP ir pieteikusies Eiropas Savienības programmā "Eiropas Savienības strukturālo reformu atbalsta programma 2017.-2020", ar kuras atbalstu plānots veikt plašu pētījumu par VP nozīmi. Šī projekta mērķis paaugstināt VP efektivitāti, pārskatot un optimizējot struktūru, procesus un resursus.
Palaidniex varētu būt ceļu policists, lai tvarstītu mani!