Gada pēdējā dienā un Jaunā gada pirmajā dienā uz Latvijas ceļiem pieķerti 32 dzērājšoferi. 25 no viņiem bija pamatīgā alkohola reibumā.
Tie, kuru asinīs promiļu skaits pārsniedza pusotru un kuri vadīja savu auto, turpat uz ceļa palika bez mašīnas. Tā tika konfiscēta. Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvlaukumā dzērājšoferiem atņemto mašīnu skaits ar katru dienu pieaug. Taču pat kriminālatbildība un auto zaudēšana pagaidām neattur sēsties pie stūres reibumā.
Mulsina vienīgi tas vieglums, ar kādu šī visnotaļ jaukā saruna no tehniskām tēmām pāriet jau pie nekustamā īpašuma.Vai tik finālā nesanāks tā, ka nevaldāmā dzērāja vietā visvairāk cietīs tieši viņa ģimene.
Un ģimenei kāds labums no tā dzērāja?
Jāparauj vienreiz tā prakse ar dzērāju žēlošanu. Žēlo darbā, mājās un pie stūres. Nabadziņi tik neapzinīgi, bet kā ierauga migalkas tā uzreiz atskurbst.
Un kur tad ir visi tie rada gabali, kas to pieļauj un noskatās? Nēnu es jau zinu, protams, tur jau visi 100% stāsta policistam, ka viņš jau vispār sauso likumu ievēro, bet vot tā vienreiz pēkšņi gadījās un tagad skrien uz sievas dzemdībām slimnīcā un tā...
Tāpēc jau auto atņem nevis no 0,5, bet gan no 1,5 promilēm. Par 1,5 promilēm nevar pateikt, ai man tur gadījās, tikko darbā vīna glāzi izdzēru utml. Skaidrs, ka vairumam pieķerto tā ir pavisam cita līmeņa problēma, no kuras ģimene jau visticamāk cieš pirms tas auto ir atņemts.
To, kā tas pasākumu komplekss izvērsīsies "dzīvē/dabā" un kādi būs tā saucamie "ilgtermiņa rezultāti"- nu pēc visas līdzšinējās "pieredzes" spriežot, KĀDAM tomēr pastāv milzīgas iespējas to visu interpretēt "pēc vajadzības".
Problēma ir gadu desmitos iesakņojusies.Un "īstais" vaininieks ir tieši Varas nespēja (nevēlēšanās?) ieviest kārtību.Tieši slavenā cp "bezklātbūtnes koncepcija" un vietējo varas orgānu bezspēcība.Komplektā ar zemāk/tuvāk stāvošo personu galējo bezatbildību.Vai pat atsevišķos gadījumos kādu "ieinteresētību".
KATRS iespējamais dzērājs ir LIELISKI zināms līdzcilvēkiem, un praktiski nekad nav tādas apstākļu sakritības, kad dzērājs būtu ticis pieķerts jau PIRMAJĀ reizē, kad sēdies pie stūres reibumā.Tā ir pilnībā ierasta un jau gadiem atstrādāta situācija.Pie kam, vairumā gadījumu tik ļoti ierasta, ka sen jau liekas pašsaprotama.Vienkārši "lauku" sadzīves neatņemama sastāvdaļa.Mēs pat īsti nespējam aptvert, CIK dziļa ši problēma īstenībā ir.
Vienīgais reālais, kas tur savulaik "papostīja" šo te dzērāju klanu varenību- ka daļa no tiem izbrauca uz ārzemēm un daļa atgriezās jau drusciņ citādā veidolā.
Ja ūtrupē pārdos dzērāja nekustamo īpašumu- nu prottttams, ka nekādi ne Ģimenes locekļi no tā necietīs.Tie taču var pārcelties uz Kūti vai tuvējo (Valsts) meža iecirkni.Šaubu nav, ka te "visvairāk cietīs" (taps PārAudzināti) konkrēti paši tie trulie cuukas, kuri jau tagad nespēj saviem bērniem nopirkt ēdienu un skolas piederumus un izmagāt drēbes.Taču žļurgas pudelei pilnībā pietiek un vēl pāri paliek.
Sabraukto un par invalīdiem palikušo ģimenes arī cieš.