Autosportists Reinis Nitišs un CSDD aicina autovadītājus: "Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!"
Lai ceļu satiksmē atturētu agresīvos autovadītājus, pirmo reizi par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas "Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!" galveno varoni kļuvis rallijkrosists Reinis Nitišs. Viņš uzskata, ka ceļu satiksmes noteikumu ievērošana nemazina un neapdraud šofera personību vai statusu. Sportista un kampaņas aicinājums autovadītājiem ir apliecināt savas spējas un izlādēt enerģiju sporta zālē, virtuvē, darbā vai citur, nevis pie stūres, agresīvi un ātri braucot.
"Agresīva braukšana ir likumā definēti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, taču ikdienas praksē pārkāpuma robežas ir grūti nosakāmas, tāpēc ar agresīvu braukšanu saprot nevis vienu bīstamu manevru, bet braukšanas stilu kopumā, kas rada nevajadzīgu spriedzi un haosu ikdienas ceļu satiksmē," saka CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Faktu" pirms kampaņas veiktais pētījums liecina, ka agresīvie autobraucēji lielākoties ir vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Zīmīgi, ka viņi ir enerģiski, ambiciozi, ar vēlmi sevi pierādīt. Pētījums liek secināt, ka cīņā pret ātrajiem un agresīvajiem braucējiem ir divi efektīvi paņēmieni - sodu paaugstināšanu un aktīva kontrole uz ceļiem. "Vairums aptaujāto autovadītāju spriež ļoti racionāli, viņi ir labi informēti par sodiem un radariem, kas kontrolē braukšanas ātrumu," skaidro sociologs Aigars Freimanis "Nav šaubu, ka autovadītāju uzskatu maiņu iespaido arī sociālās kampaņas, kuru vēstījums spilgti ilustrē riskus, ar kuriem saskaras jebkurš likuma pārkāpējs. Kampaņas vēstījums ir jābūt emocionālam, mērķauditoriju aizskarošai, varbūt biedējošai, bet noteikti - motivējošai, kas summējas ar visiem ieviestajiem ātruma kontroles un soda mehānismiem."
CSDD tic, ka satiksmes harmonizēšana iespējama ne tikai ar bargāku likumu vai kontroles palīdzību – tā ir arī pašu autobraucēju rokās. Tāpēc kampaņas "Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!" laikā autovadītāji ar dažādām aktivitātēm tiks izaicināti sevi pierādīt hobijos, darbā un citur, nevis trakojot uz ceļa.
Šobrīd likumā noteikts, ka agresīva braukšana izpaužas kā vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs atzīst: "Ar agresīviem braucējiem uz ceļiem nākas saskarties ik dienu. Tā ir aktuāla problēma, kurai cenšamies rast efektīvāku risinājumu. Tādēļ Valsts policija ierosināja veikt izmaiņas likumprojektā ar mērķi paplašināt agresīvas braukšanas definīciju. Līdz ar grozījumu ieviešanu Valsts policijai būs plašākas iespējas saukt pie atbildības kā autovadītājus, tā arī motociklistus, kuri apzināti neievēro ceļu satiksmes noteikumus, izraisot bīstamas un satiksmi traucējošas situācijas."
Saulkrastu apvedceļš,pa priekšu zāģē fūras.Stiepju garām pirmajai,distance 3-4 metri līdz nākamajai.Ielīst nav kur.Rezultātā apdzinu 4 poļus,kuri pusaizmiguši čubināja kaut kādus 75-78 km/h ar minimālu distanci,kur var iespraukties tikai ar bērnu trīsriteni ''spārīte''.Negribot agresīvs