Lai pārraudzītu visu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību, ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un savstarpējo mijiedarbību pilsētvidē, Valsts policija un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kampaņas “Dod ceļu cieņai” ietvaros septembrī ir veikusi uzvedības kultūras kontroles monitoringu Rīgā.
Rīgā netrūkst ielu un krustojumu ar izaicinošiem apstākļiem, kuros noteikumu ievērošanai un satiksmes dalībnieku savstarpējai cieņai ir būtiska nozīme. Lai novērtētu dažādu ceļu satiksmes dalībnieku attieksmi, šonedēļ kontroles brauciena laikā Valsts policija ir apsekojusi dažādas vietas, kur ikdienā satiksmes dalībnieki savstarpēji nesaprotas un bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi – vairāku braucamjoslu ielas ar gājēju ietvēm un veloceļiem, krustojumus ar luksoforiem gājējiem un velobraucējiem, regulējamus krustojumus ar īsu zaļās gaismas darbības laiku, nobrauktuves no tiltiem u. c.
“Agresija ceļu satiksmes dalībnieku vidū nav vērojama regulāri, un kopumā konfrontācijas uz ceļa ir drīzāk atsevišķi gadījumi. Tomēr ceļu satiksmes negadījumi notiek, un visbiežāk to iemesli ir neuzmanība, savu spēju pārvērtēšana un apstākļu neizvērtēšana – gan ceļa segumam neatbilstoša ātruma izvēle, gan priekšrocību neievērošana un ceļa nedošana. Ir arī gadījumi, kad viens otru laikus nepamana, tāpēc, lai novērstu traģēdijas, it īpaši tuvojoties tumšam un miglainam laikam, aicinām gājējus un mikromobilitātes rīku vadītājus padomāt par savu pamanāmību ar atstarojošo elementu palīdzību,” atgādina Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas biroja 2. nodaļas galvenais inspektors Valters Dzenis.
Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu notiek darba dienās, kad ir intensīvāka satiksme un lielāka steiga rīta un vakara stundās. Kā liecina Valsts policijas rīcībā esošā informācija, katrā satiksmes dalībnieku grupā ir savs noteikumu pārkāpumu regulārais “tops”, ko atspoguļo arī kontroles braucienā novērotās situācijas. Autovadītāji lielākoties veic dažādus neapdomīgus manevrus, pārkārtojoties citā joslā, nepārliecinoties par manevra drošību un distanci līdz citiem satiksmes dalībniekiem, nepaspēj pārbraukt krustojumu pie zaļās luksofora gaismas un iebrauc krustojumā, to nobloķējot citiem transportlīdzekļiem, apstājas vai novieto auto uz gājēju ietves vai veloceļa. Mikromobilitātes rīku vadītāji savukārt nesamazina ātrumu, pārvietojoties pa gājēju pāreju, brauc pa velojoslām pretējā virzienā un bīstami manevrē, pārbraucot no braucamās daļas uz ietvi un atpakaļ. Tāpat ir sastopami autovadītāji, velosipēdisti un citu mikromobilitātes rīku vadītāji alkohola reibumā – pārsvarā brīvdienās, bet mēdz gadīties arī darba dienās. Savukārt gājēji bieži šķērso ielu nepiemērotā vietā vai pie sarkanās gaismas signāla, kā arī nepārliecinās par savu drošību uz gājēju pārejas.
“Braukšanas kultūra pamazām uzlabojas, bet ar sabiedrību nemitīgi jāstrādā dažādos veidos – tikai kontrole un sodi bez izglītošanas un cieņpilna dialoga vēlamo rezultātu nepanāks. Ir svarīgi pilnveidot normatīvo aktu bāzi, pēc iespējas uzlabot infrastruktūru, tajā pašā laikā arī katram ceļu satiksmes dalībniekam jāizvērtē savi paradumi un jārāda labais piemērs apkārtējiem un ģimenei, bērnos ieaudzinot cieņu pret sevi un citiem – tas atspoguļosies arī ceļu satiksmē. Lieku reizi pārliecināties par drošību pirms ceļa šķērsošanas vai piebremzēt pirms gājēju pārejas un sabiedriskā transporta pieturvietas – tas var glābt dzīvības,” uzsver CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.
Arī biedrība “Pilsēta cilvēkiem” novērojusi, ka tieši satiksmes dalībnieku izvēles ir tās, kas nosaka, cik droši katrs nonāks galamērķī. Arī būt neuzmanīgam diemžēl ir izvēle, kas rada iespēju notikt sadursmei. Nereti, sakot “ceļu satiksmes negadījums”, cilvēks cenšas vainot ārējus apstākļus, lai rastu attaisnojumu paša izklaidībai, norāda biedrības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Kārlis Krēķis: “Katra ar automašīnu ceļā ietaupītā minūte, pārsniedzot ātrumu vai pārkāpjot noteikumus, var nozīmēt zaudētu dzīvību kādam citam – gājējam vai velobraucējam, kas vari būt arī tu pats. Tāpēc aicinu autovadītājus uztvert katru gājēju pāreju un iebrauktuvi kā galveno ceļu mikromobilitātes lietotājiem.”
Bildes jau varēja sameklēt informatīvākas. Ja gājējs redz, ka 500m uz vienu pusi un tikpat uz otru nav redzams auto, kādēl tam stāvēt kā aunam pie sarkana luksafora?
Luksafori kļuva vajadzīgi tikai tad, kad parādījās auto kas drāžas pa pilsētu lielā ātrumā. Ja iela ir ar līkumu un neredzi, kas aiz tā - protams, stāvi un gaidi zaļo, lai gan tas negarantē ka no līkuma neparādīsies auto.
"Ja gājējs redz, ka 500m uz vienu pusi un tikpat uz otru nav redzams auto, kādēl tam stāvēt kā aunam pie sarkana luksafora?"
Šim piekrītu, pie nosacijuma ka redz, nevis tupa dur pāri. Pats arī negaidu un arī pogu nespiežu bez vajadzības, ja iela tukša eju pāri. Bet nu burta kalps uz tukšas ielas nospiedīs pogu un gaidīs lai iedegas zaļais un tam kas brauc būtu jāstājās, turklāt kad zaļais iedegsies mauks pāri neskatoties, vai gadijumā kāds autopilots pālī nenesās un stāties negrasās.
Nu kā gājējs neatbalstu auto apturēšanu "uz līdzenas vietas" ar luksofora pogu. Es varu pagaidīt, lai tie 2-3 auto aizbrauc un tad pāriešu pie sarkanās, nevis likšu apturēt vairākus auto, kuri 1) deldēs bremžu klučus 2) pēc tam paātrināsies 3) abas darbības tērē resursus un paradoksāli, bet tam pašam gājējam būs jāelpo sliktāks gaiss.
Ja vadītājs ar auto piebrauc pie krustojuma, kad deg sarkanā gaisma, redz, ka vairāku simtu attālumā uz šķērsojamās ielas nav neviena cita auto, viņš drīkst rīkoties tāpat kā rekomendē un attaisno potenciālo gājēja rīcību?
Nē? Kas tieši ir savādāk izņemot to, ka viens iet kājām, otrs brauc ar auto?
Un kas būs savādāk ja šķērsošu kājām ielu 101m attālumā no luksofora, bez zaļā (un jabkāda cita) signāla?
1. Burta kalps
2. Itāļu streiks - paguglē
Atšķirība starp gājēju un 2 tonnas smagu dzelzs priekšmetu nav acīmredzama tikai antikvakseriem, jo smadzenes iztērētas meklējot sazvērestību.
Bet labi. Kas notiek, izbraucot uz šosejas no mazāk svarīga ceļa? Ja ceļš ir pārskatāms, tur neliek ne luksoforu, nedz arī STOP zīmi. Pārliecinās, ka ir droši un brauc laukā uz šosejas. Nevienam nekas nenotiek.
Pilsētā zemas intensitātes satiksmes apstākļos arī nekas nenotiktu, bet šeit ir vairāki BET. Pirmais - pilsētā pārāk daudz krustojumi nav pārskatāmi abos virzienos uz pārsimts metriem dēļ ēkām vai ielu līkumu dēļ. Otrais - pilsētā satiksme lielākoties ir pārāk intensīva. Trešais - tipiskais TL vadītājs ir tups dārzenis, ļauj tam naktī taisīt pagriezienu pie sarkanā un viņš to sāks darīt arī dienā, izraisot avārijas.
Secinājums - mazpilsētā ar 3 auto stundā tiešām varētu atļaut pagriezienus pie sarkanā, ja vadītājs pārliecinās par drošību. Tiklīdz satiksme ir dzīva - to vairs īsti nevar, ņemot vērā auto masu un ātrumu, kas izraisa zināmas sekas.
Tātad vienā un tajā pašā krustojumā un momentā, degot sarkanajai gaismai, gājējs, kas pārvietojjas max 6 km/h, "drīkst" šķērsot brauktuvi, bet automašīna nedrīkst un tai jāpaliek stāvot? Es pareizi sapratu?
Tur ir nioanses. Ja nav intensīvas satiksmes, gājējs nerada apdraudējumu. Auto jau arī teorētiski nerada, bet ja vadītājs ir noguris vai pusakls un nepareizi novērtē situāciju, tad tas iebrauc sānos citam auto un satiekoties 2 auto, sekas ir daudz smagākas, nekā ja gājējs ieskrien sānos auto. Auto var arī noslāpt pusceļā un tādā veidā aižšķērsot ceļu plūsmai.
Tas taču ir acīmredzami, ka auto rada lielākus draudus pārējiem satiksmes dalībniekiem t.sk citiem auto.
ja nogurušais auto iebrauc sānos citam transportlīdzeklim, tad tas vai nu novērš aklā gājēja bojāeju vai nu ir iebraucis sānos vai izlecis priekšā tikko gājēju nonesušajam auto.
Bat sapratu tavu superloģiku - ja vienu un to pašu tukšo brauktuvi pie sarkanā droši šķērso gājējs, tad transportlīdzeklim un tikai transportlīdzeklim sanāks sadursme ar citu auto, kura tur nemaz nav.
Variantu, ka gājējs paskrien zem automašīnas nemaz nav...
Nu, nu...
Auto vadītājs vidējais daudz labāk novērtē transportlīdzekļu àtrumu, kā vispārliecinātākais tikai gājējs.
Neviens auto vadītājs negrib saņemt uz haubes “drošo” gājēju.
Arī gājējam vajag ievērot CSN!
Un pasaka par to, ka tikai auto vafītājs ir noguris neiztur kritiku.
Ja auto vadītāji būtu tik sagatavoti un adekvāti, tad auto avārijas notiktu daudz, daudz retāk nekā tagad, kad tā ir ikdiena.
aha - un gājēji kuri blenž savos telefonos ir drošas satiksmes dalībnieka paraugs.
Vai nu tukšu brauktuvi drīkst šķērsot gan gājēji, gan transportlīdzekļi, vai nu, kas ir daudz pareizāk, VISIEM ir jāievēro aizliedzošais luksofora signāls.
Pasaka par slikti sagatavoto vadītāju un drošo gājēju neiztur kritiku.
P.S. papildjautājumi
Tātad, ja gājējs ir novērtējis situāciju, un uzskata, ka ar savu iešanas ātrumu brauktuvi šķersot pie aizliedzošā signāla ir droši, tad automašīnai to pašu darīt ir nedroši? Jo? Tikai nestāsti ka ar 2 tonnas smagu bleķa kasti brauktuvi šķersot ir nedrošāk vai bīstamāk, kā ejot kājām vienā un tajā pat situācijā...
Otrs - cik droši intensīvā satiksmē šķērsot ir gājējam? TIpa "drošs slaloms"starp automašīnākm ir "košer"?
Jau atbildēju. Smaga bleķa kaste rada CITIEM lielāku apdraudējumu, nekā gājējs.
Gājējs par iešanu pie sarkanā saņem brīdinājumu vai 10 eur un NULLE soda punktu!
Šoferis saņem no 30 līdz 140 eur un 4 SODA PUNKTUS!
Gribi - brauc pie sarkanā!
Nenoliedzami ir pareizi, ka auto vadītājs ir ar lielāku atbildību un sods tam ir lielāks. Bet derētu arī gājējus-kalniešus sodīt. Ja šādu pārkāpumu veikušam gājējam ir arī auto vadītāja apliecība, arī tam derētu pacelt sodu un ieškiebt soda punktus. Jo gājējs, kuram ir autovadītāja apliecība, arī ir eksaminēts par CSN zināšanām. Ne tā?
Ja tr līdzeklis šķerso krustojumu TAISNI pie zaļās gaismas vai gājēju pāreju, kurā gājējam deg sarkanā gaisma, ko sadursmes gadījumā lemj policija? Abpusēja vaina? Vai tomēr gājējs vainīgs? Vai Gājējs ir vainīgs, ja ir video pierādījumi par gājēja pārkāpumu?
Es gribu, lai atī gàjējs neiet pie sarkanā.
Situāciju nenovērtējis gājējs rādās murgos auto vadītājam
Nu tad apgūsti autovadītāja pienākumu. CSN 25.3. Tas strādā pat ja gājējs ir reibumā un pārkāpj!
Uupi, es nevienā vietā neesamu apšaubījis auto vadītāja pienākumus. Es tikai norādu uz to, ka gājējam arī mazmazliet ir jāievēro CSN.
Ja auto notriec gājēju, kurš iet pie zaļās gaismas, šķērso ielu pa gājēju pāreju, šķerso ielu krustojumā taisni un to auto - tas ir visrupjākais iespējamais CSN pārkāpums, ko pret gājēju var izpildīt auto vadītājs.
BET, tāpat arī gājējam derētu ievērot luksofora gaismas, nešķērsot ielu kur pagadās un nevajadzētu lieki riskēt ar ielas škērsošanu intensīvā satiksmē.
Vispār es par visiem 1000% atbalstītu tīri fizikā balstītus satiksmes noteikumus - priekšmetam vai dzīvai būtnei ar mazāku masu VIENMĒR jādod priekšroka tādam kam ir lielāka masa! Punkts.
Jo ja iziet no mūsu ačgārnajiem noteikumiem, ka mehāniskajiem transporta līdzekļiem jādod priekšroka gājējiem, tad padomājam nedaudz plašāk - vilcienam arī būgu jādod ceļš gan gājējiem, gan transporta līdzekļiem, kas pārvietojas pa ceļu..