Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.
Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.
SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.
Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.
Pamatojoties uz SM un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) īstenoto projektu, kas veikts kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Komisiju (EK) un Beļģijas uzņēmumu "VIAS Institute", secināts, ka lielākā daļa transportlīdzekļu vadītāju Latvijā brīvā plūsmā neievēro atļauto braukšanas ātrumu.
Pētījumā tika novērots, ka tikai 29% vieglo automobiļu ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Savukārt apdzīvotās vietās 52,6% autovadītāju ievēroja ātrumu līdz 50 km/h.
Savukārt citā pētījumā uzsvērts, ka risks gājējiem gūt smagus ievainojumus vai pat iet bojā ievērojami pieaug, ja sadursmes brīdī transportlīdzekļa ātrums ir virs 30 km/h.
SM uzsver, ka plāna mērķis ir līdz 2027.gadam par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu, samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto un bojāgājušo skaitu. Plānā izvirzītie mērķi ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildu pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošana.
SM informatīvajā ziņojumā ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augsta prioritāte izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h. To SM plāno ieviest līdz šā gada 31.jūlijam.
Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt vismaz 16 jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas, kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei. Līdz šim ieviestas 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas.
SM piedāvā īstenot pilotprojektu pasažieru sabiedrisko autobusu un kravas transportlīdzekļu autovadītāju noguruma novērtēšanai, veikt izvērtējumu mikromobilitātes pakalpojumu drošības uzlabošanai, nosakot pienākumu mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem ieviest reakcijas testus visām transportlīdzekļu nomām brīvdienu naktīs.
Plānā kā prioritāra tiek piedāvāta ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošana, īstenojot par pārkāpumiem ceļu satiksmē piešķirto pārkāpumu sodu politikas maiņu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku apmācības pilnveidošana, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības.
Tāpat ziņojumā iekļauti vidējā termiņa pasākumi, kas īstenojami esošā plāna darbības termiņā vai arī neilgi pēc tā. Tostarp SM iesaka veikt izvērtējumu par esošās sodu politikas efektivitāti, kā arī iespēju ieviest progresīvo administratīvo sodu politiku, kā arī ieviest risinājumu, lai apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanā ņemtu vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tostarp ar tehniskajiem līdzekļiem.
Tāpat SM piedāvā veikt izvērtējumu par obligātās ceļu satiksmes izglītības nepieciešamību un alternatīvas valsts izglītības programmās, kā arī pilnveidot ceļu satiksmes dalībnieku apmācības, paaugstinot jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības prasības, tostarp attiecībā uz "baltajām tiesībām".
Savukārt par ilgtermiņa prioritātēm SM izvirzījusi ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšanu, kreiso pagriezienu likvidēšanu, ceļu uzturēšanas uzlabošanu vasaras periodā, piemēram, ceļmalu pļaušanu. Tāpat SM iesaka izvērtēt iespējas konfiscēt auto ar būtiskiem tehniskā stāvokļa defektiem, paplašināt pieejamo stāvlaukumu skaitu kravas transportlīdzekļiem un informāciju par to vietām, un veikt citus ilgtermiņa pasākumus.
SM skatījumā, normatīvajiem aktiem ir izšķiroša nozīme ceļu satiksmes drošības nodrošināšanā. Tāpat arī standarti, kas attiecas uz ceļu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un norādēm, rada konsekventu pamatu ceļu satiksmes drošībai. Ceļu satiksmes drošības eksperti diskusijās izvērtējot nepieciešamību pēc jauniem uzlabojumiem un pilnveidojumiem ceļu infrastruktūrā, piemēram, pretējo joslu atdalīšanu ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūvi 90 grādu leņķī, "turboapļu" ieviešanu, distances apzīmējuma ieviešanu u.c.
Aktuāls jautājums ir arī ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu samazināšana - kreiso pagriezienu likvidēšana un papildus finansējuma piešķiršana ceļmalu pļaušanai, virsmas apstrādes tehnoloģijām un citiem pasākumiem, kā arī stāvlaukumu izbūve kravas transportlīdzekļiem, lai mazinātu risku satiksmes drošībai, jo šobrīd autovadītāji atpūtas brīžos kravas transportlīdzekļus novieto ceļa nomalēs un sabiedriskā transporta pieturvietās, atzīmēts SM ziņojumā.
SM klāsta, ka ceļu satiksmes drošības eksperti diskutē par dažādiem risinājumiem, lai motivētu ceļu satiksmes dalībniekus izturēties atbildīgi ceļu satiksmē, piemēram, ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā tiek vērtēts priekšlikums par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu, ņemot vērā vadītājam fiksētos pārkāpumus, tai skaitā ar tehniskajiem līdzekļiem.
Ministrija pauž, ka tās piedāvātie pasākumi risināmi kopsakarībā ar iedzīvotāju uzvedības un uztveres maiņu, piemēram, izvēloties ceļu satiksmei atbilstoši drošu braukšanu, samazinot alkohola patēriņu un braukšanu dzērumā, kā arī nodrošinot transportlīdzekļa atbilstošu tehnisko kārtību.
Izskatās, ka SM ierēdņi vispār ar auto nepārvietojās. Saprašanas nekādas.