A.Švinka: Ceļu satiksmes kultūra ir visas sabiedrības darbs 12

Foto: Publicitātes attēls

SM | 27.novembris 2025 13:45

“Šī gada statistika par satiksmes negadījumos bojāgājušajiem ir skarba, un tā ir mūsu visu – politiskās vadības, institūciju, pašvaldību un sabiedrības – kopējā atbildība rīkoties, lai mazinātu šīs traģēdijas un stiprinātu satiksmes drošību.

Mēs strādājam pie infrastruktūras uzlabošanas, “melno punktu” mazināšanas, digitalizācijas un vidējā ātruma kontroles. Tomēr, ja ar šiem risinājumiem nepietiks, tad sods ir galējais līdzeklis, kura galvenais uzdevums ir atturēt no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un stiprināt satiksmes drošību.  Ideālā pasaulē pārkāpumu būtu krietni mazāk un iekasētā sodu nauda būtu mazāka.  Analizējot, kas motivē iedzīvotājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus, mēs saprotam, ka soda elementam diemžēl mūsu sabiedrībā ir jābūt,” Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Atis Švinka.

Valsts policijas statistika liecina, ka kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits 2025. gada 10 mēnešos ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2024. gada 10 mēnešiem par 67 gadījumiem. 2024. gadā tie bija 14 609, savukārt 2025. gadā – 14 676 gadījumi. Pieaudzis ir arī bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar pērno gadu. Pērn 10 mēnešos bojā gājušo skaits CSNg bija 91, savukārt 2025. gadā šajā periodā 97 bojā gājušie. Un šobrīd, kad notiek CSDP sēde, bojāgājušo skaits ir jau pieaudzis līdz 108. Šogad 10 mēnešos salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir samazinājies CSNg viegli cietušo skaits, proti, 2024. gadā – 3094, bet 2025. gadā – 2974 cietušie. Savukārt smagi ievainoto skaits ir pieaudzis, pērn 10 mēnešos CSNg smagi ievainoti bija 259, bet šogad šajā periodā – 279 smagi ievainoti ceļu satiksmes dalībnieki.

Analizējot bojāgājušo statistiku CSNg, visvairāk no tiem bijuši transportlīdzekļu vadītāji – kopskaitā 34, gājēji – 29, transportlīdzekļu pasažieri – 12, motocikla vadītāji – 9, velosipēda vadītāji – 6, no kopskaita 3 bojāgājušie bija koplietošanas mikromobilitātes rīku vadītāji, viens motorollera vadītājs, bet 3 ir nenoskaidrotu iemeslu dēļ bojāgājušie ceļu satiksmes dalībnieki. Lielākais skaits  - 31 - ir bojā gājuši autotransporta sadursmes rezultātā.

Šogad 10 mēnešos samazinājies reibumā esošu transportlīdzekļu vadītāju skaits. Šogad, reibumā būdami, CSNg iesaistīti bijuši 522 transportlīdzekļu vadītāji, bet pērn šajā laikā – 615 transportlīdzekļu vadītāji. 2025. gadā ievērojami pieaudzis administratīvo pārkāpumu skaits ceļu satiksmē, tādi bijuši 79 205, bet pērn – 76 208 pārkāpumi. Visvairāk pārkāpumi konstatēti kā atļautā braukšanas ātruma neievērošana, luksofora aizliedzošās gaismas ignorēšana, kā arī pārkāpumi par agresīvu braukšanu.

Analizējot smagos ceļa satiksmes negadījumus, konstatēts, ka šogad 10 mēnešos notikuši 95 smagi ceļu satiksmes negadījumi, kuros miruši 100 cilvēki. 57 gadījumos CSNg vietās ir bijuši ekspertu izbraukumi un vēl 3 izbraukumi bijuši uz negadījuma vietām ar smagi cietušajiem. Šobrīd tiek monitorēti arī pilotprojekta stadijā pētītie CSNg un sekots līdzi tiesvedības procesiem. Izpētes laikā identificēti problemātiskie ceļa posmi, tostarp vietas, kas īpaši bīstamas uz šiem ceļiem. Analizējot smagos CSNg, provizoriski minēti arī negadījumu rašanās cēloņi: 25% alkohola reibums, 22% gadījumos veselības stāvoklis, 30% gadījumos – atļautā kustības ātruma pārsniegšana vai
neatbilstoša ātruma izvēle, kā arī drošības sistēmu nelietošana vai nepareiza lietošana, transportlīdzekļa vadīšanas iemaņu trūkums un gājēji bez atstarojošiem elementiem diennakts tumšajā laikā.

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanā būtiska loma ir arī satiksmes dalībnieku kontroles tehnisko līdzekļu izmantošana. Tādējādi iespējams konstatēt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, panākt satiksmes plūsmas mierināšanu un samazināt cilvēkresursu izmantošanu kontroles procesos. Šobrīd Latvijā darbojas 100 stacionārie fotoradari, 12 pārvietojamie radari, trīs 360 grādu kontroles sistēmas, 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas, vairāk nekā 100 kameras uz meteostacijām un 20 sarkanās gaismas kameras. Tāpat satiksmes kontroles iekārtas, tādas kā sarkanās gaismas kontrole, pārvietojamais fotoradars, videonovērošanas kameras un specializētajā transportlīdzeklī uzstādīts tehniskais līdzeklis, darbojas daudzās Latvijas pašvaldībās. Plānots, ka drīzumā valsts nodrošinās vēl 17 vidējā ātruma kontroles sistēmas, divus automātiskos autosvarus un 10 multifunkcionālas iekārtas.

Lai nodrošinātu efektīvāko satiksmes kontroles tehnisko izmantošanu, iecerēts izveidot vienotu tehnisko līdzekļu tīklu, panākt pastāvīgu iekārtu uzturēšanas finansējumu un ieviest vienotu iekārtu uzturēšanas tehnisko nodrošinājumu.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika prezentētas un apspriestas arī nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī izmaiņas CSDP nolikumā un ceļu satiksmes drošības domnīcas darbā.

Populārākie komentāri

12 Lasīt visus komentārus →
3 0 Atbildēt

Dīvaina tā korelācija - sodi jau tika paaugstināti nesen un tāpat rezultējās lielākā bojāgājušo skaitā, bet secinājums tāpat ir ka nepieciešams palielināt sodus ?????

Tas ir tāpat kā valstij ir lieli parādi, taču jāturpina nauda tērēt kalniem ... 

Tikai tad nevajag apvainoties ja man vienkārša matemātiskā loģika saka ka jūs esat nejēgas.

1 1 Atbildēt

idiotisms un marasms. Autobraucēji un motobraucēji sastāda tikai apmēram pusi no bogājušajiem. Visi pārējie ir tie, kas nebrauc ar auto un moto. KAPĒC JĀSODA IR TIKAI AUTO UN MOTO BRAUCĒJI? KAD BEIDZOT SODĪS VISUS DEBILOS RITEŅBRAUCĒJUS UN NEADEKVĀTOS GĀJĒJUS, KURI UZSKATA KA VIŅIEM IR TAISNĪBA?

1 1 Atbildēt

Cik avārijas izraisa velo un K2? Kāda ir to smaguma pakāpe? Vai gājēji ir vainīgi LV šoseju smagajās avārijās, kur duraks ieplēš otram pierē vai pabeidzot riskantu apdzīšanu nosit no šosejas divus ķegļus?

Pievienot bildi Pievienot video

Citi raksti

Izceltie raksti

Aptuveni 20 000 eiro, starts 2027. gadā: Volkswagen gatavo jaunu, pieejamu pilsētas elektroauto ID.Up 1

Volkswagen strādā pie jauna, neliela elektroauto ID.Up, kas tirgū varētu nonākt 2027. gadā. Tas kļūs par sava veida elektriskā e-Up pēcteci un būs paredzēts galvenokārt pilsētas satiksmei. Ar šo modeli vācu autoražotājs vēlas padarīt elektroauto pieejamākus plašākam pircēju lokam. Lasīt vairāk

Pieci Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi arī Valmierā plāno attīstīt "MI gigarūpnīcu" 6

Pieci Eiropas tehnoloģiju uzņēmumi - "Nokia", "Nscale", "Skeleton", "Telia" un "Verda" - izveidojuši konsorciju "AI Gigafactory Northern", lai attīstītu drošu un ilgtspējīgu mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūru Baltijā un Ziemeļvalstīs, par vienu no projekta īstenošanas vietām izvēloties Valmieru, aģentūru LETA informēja uzņēmumos. Lasīt vairāk

182 vienības – Audi atklāj, cik 700 000 dolāru vērto superauto Nuvolari paredzēts ASV tirgum (+ FOTO) 2

Nuvolari ir jaudīgākais un ātrākais sērijveida Audi vēsturē. Pavisam tiks saražotas 499 automašīnas un 182 no tām būs pieejamas ASV tirgū. Lasīt vairāk

600 km sniedzamība: Volkswagen uzsāk elektriskā ID. Tiguan ražošanu (+ FOTO) 9

Vācu autoražotāja rūpnīcā Emdenē sākta jaunā ID. Tiguan sērijveida ražošana. Elektriskais apvidus automobilis, kas kļūs par ID.4 un ID.5 pēcteci, tirdzniecībā nonāks nākamā gada sākumā. Pēc Volkswagen sniegtās informācijas, modelim jau saņemti vairāki tūkstoši pasūtījumu. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti