Kaimiņš ir otrās grupas invalīds, dzīvo viens, dzīvo no invaliditātes pensijas, bija dzīvoklis saimnieka mājā - izēda, tagad pielāgotā vasarnīcā dzīvo. Pastāsti lūdzu cienītais, kā cilvēks kurš reizēm nevar no gultas izkāpt var aiziet un notīrīt sniegu no ielas vai jumtu salabot. Daudziem pensionāriem ir tieši tas pats.
P.S. Var jau teikt, ja nevari uzturēt īpašumu (30LVL gadā + komunālie), pērc lētāku vai kāp uz ragutiņām un uz mežu velcies.
Skarbi, bet tā tas diemžēl ir. Tāpat kā ar kredītņēmējiem. Ja nevari pavilkt esošo mitekli, jāmeklē tāds, ko vari. Problēma jau ir psiholoģijā, ka cilvēks, īpaši gados pieradis pie dzīvesvietas, lai nu kādas, bet tomēr pierastas un, pat arī ja ir skaidri redzams, ka nevar viņš to pavilkt, tomēr cenšas visiem spēkiem pie tās turēties. Man vecāmamma arī ilgi čīkstēja, ka dārgi jāmaksā par trīsistabu dzīvokļa piektajā stāvā komunālajiem un problēmām pārvietoties, nerunājot par to, ka tas bija pilsētā, kurā visai maz apgrozījās tuvinieki, kas vajadzības gadījumā ātri noreaģētu un palīdzētu, bet pārvākties uz mazāku, tuvāku un zemāku ne pa kam negribēja. Tikai tad, ka vairs vispār nevarēja paiet, negribīgi piekrita iet pie meitas dzīvot.
Bet vispār, vai tad šajos gadījumos nevar palīdzēt dažādi sociālie darbinieki? Vai, piemēram, ja pensim pieder māja, tad jau mājai arī kādi mantinieki ir. Lai pensis novēl māju tam, kas nāk sniegu tīrīt.
Vai tad tu pats, učuks būdams, savā laikā neslavināji Iljiču un neliki nesekmīgas atzīmes uzvedībā tiem, kas atļāvās neierasties uz oktobrēnu saietiem? 
