Lietotāja "WALA" atbildes

Manai Hondai FR-V pie 315 K km atdalījàs pirmais, kopā tā teikt ar nepieciešamību pārmetināt sliekšņus. Kaut ko tie velna japāņi māk taisīt :D

Pat RWD nav tur nekādu tādu baigo problēmu, es pats ne ar BMW pakalpiedziņu ilgi vazajos ziemās, un vienīgās nelaimes tai kastei bija, kad pa diagonāli atslogoju ratus, tad gan tas auto bija tikai stumjams. V3l nesen vienu 3series meičai palidzeju izstūrēt no maz valnīša, kaut principà būtu pati tikusi galā. RWD vienkārši jāpadomā, kā no tàs vietas kur iebrauc pēc tam brauksi ārā, un galvenā ideja ir - dabūt kaut mazu ieskrējienu vēlams taisnvirzienā ar pilnīgi taisniem riteņiem, vai sliktākajā gadījumā precīzi pa jau iemītu pēdu, tam auto nepatīk "taisīt jaunu sliedi" ar priekšu, un sagriezti rati momentā rada papildu pretestību. Ja jau esi mazliet iestidzis, tad stūres grozīšana gan var palīdzēt, jo reizēm tā pārnes svaru un griezes momentu uz citu velkošo ratu ... Bet nu tehniski jācenšas ir praktiski nespolēt ... un pretbuksēšana ar lielu varbūtību ir jāizslēdz, nav intuitīvi, bet ir jāizmēģina, kas kuram strādā ...

Ja brauc pa kalniem, vai bāni pie atkārtotām bremzēšanām palīdz ari ventilēt, diskus vai būtiski - XZ.

Te jau augstāk minēja, ka pa biedrēm lēkājot džoistiku būs gruti noturēt puslīdz precīzu, ar stūri to ir n-reiz vieglāk un pat tad ja to mazliet pakustināsi, nekas traks nebūs, pretstatā džoistikam.

Kas tevi spiež vilkties tur kur kaut kas jāuzrāda ? Man darba specifika, kad dzelži jàliek/jāmaina, bet tev ta kas ? Pie kam tiem kam jārāda ar valsti nekāda sakara ...

Msh, Nu zin šitās idejas ir aptuveni tieši tikpat vecas cik paši čipi, un šī sviesta "aktualitāte" tiek "pacelta" ar apbrīnojamu regularitāti, tik tie paši RFID kaut kā nespēj pilnā apmērā iedzīvoties pat piegādes ķēdēs, jo viena no lielām nelaimēm ir jebkura radio frekvence jau ir pietiekami "aizdirsta" lai tajā varētu "iespiest" lielu skaitu mazu raidošu sūdiņu ... tāpēc joprojām visas pasta pakalpojumu pakas tiek apstrādātas ar QR vai svītrkodu ... Tam bibliotēkām izstrādātajam RFID, precīzi varēja nolasīt 2-3 grāmatu ID, kā nonāk līdz 10, tā 2-3 vispār nekādi sevi nespēs identificēt, un pārējās būs gūti identificēt. UN vēl vien problēma grāmatu kontekstā - grāmatu pietiekami ātri metot cauri vārtiem - arī neķers(iespējams nepaspēj noraidīt ļoti ierobežota darbības attāluma dēļ), un jebkāda metāla esamība somiņā blakus tādai grāmatai/tegam arī būtiski samazina iespēju ka signāls tiks raidīts, vai saņemts ... Kredītenes bezkontakts tak ar gļuko ka maz neliekas

Līdz šim gan glabāja, gan sagādāja laikus, bet jaunie RD "kaulu lauzšanas" noteikumi visticamāk plānošanu stipri pamainīja, tik nu ziemai kaut kā bija un ir dzili pie pakaļas ko tā RD tur "sasmērējusi" uz papīra ... P.S. ja kāds no tiem ar sēdtulznām uz pakaļas būtu pa to Rīg kaut kilometru kātru dien nostaigājis, tad redzētu reālās dzīves problēmas ... gan jautājumu par to kur nah to sniegu grūst, ja ir paredzēts to visu notīrīt ar lāpstu, gan to ka veloceļu izveide caur lielākajām apkārtnes peļķēm nav risināma ar stabiņošanu ... ir kaut kādi priekšdarbi un domāšana tajā procesā jāieliek ...

Tas protams būtu ticamākais scenārijs, kurš gan diemžēl nekādi nepaātrina iekļūšanu jebkāda veida objektā ...

Nosauc sistēmas parametrus, un es tev pateikšu vai tā spēs atšķirt dvīņus ... meiteni un puiku ... Nezkāpēc Londonā visaptverošas videonovērošanas ar mākslīgā intelekta piešprici testu laikā mēģināja ķert noziedzniekus, lai ari noķēra kādus 2 no vajadzigajiem tikmēr sašņorēja 8 citus galīgi nesaistītus un nevainīgus cilvēkus ... un vēl kādu 100 pamanījās izčakarēt, tik apkērās ka sistēma identificējusi nepareizos. Mazās testu kopās kļūdu ir maz, bet kad meklē mazu kopu lielā barā, kļūdu ir stipri par daudz ...

Tā nav tiesa, jau ļoti sen (ar kārtu pusgadsimts) ir tehnoloģija bibliotēkām, kad grāmatā ielīmēts RFID čips kustoties caur vārtu radīto magnētisko lauku uzlādējas un izspļauj savu ID uz vārtu antenu/lasītāju. Tehniski mums apkārt ir daudz visādu starojumu un lauku, nekas netraucē izvēlēties populārāko, pareizi uzkonstruēt antenu un raidītāju, un būs tev pastāvīgs "ziņotājs". Man liekas krieviem tak bija pat radio kurš bez baterijām iztika noteiktā frekvencē.

Konceptuāli intersanti, bet tādu īstu jēgu šim neredzu, nu ja nu vienīgi spiegu ierīce, kura izteikti maza izmērā un izliekas par odu, mušu vai taureni ... Tik nu vējš šādu smagi ietekmē.

Un lai arī mūsdienās ar prieka-puļķi visu var diezgan precīzi izveikt, es te neredzu ka LKT būtu kaut viens bez stūres "normālai braukšanai": www.lktholding.eu/products/

Vai toč zini ka nav, man atmiņā ka ir gan ?!?

Viss pareizi, tik ņem vērā ka dēļ "pasaules zaļināšanas " visādu brīnumu būs arvien vairāk, un "neparastais" būs ikdienas norma !

Palasi vien vēsturi cītīgāk, tad arī varbūt aizkāps ka sociālisms bija mēģinājums izdomāt kādu puslīdz lietojamu risinājumu līdz stulbumam novestam kapitālismam ... Protams ja gribi tupi stumt absolūtas muļķības , neviens tev to liegt nevar ... Un zeltam ir viens būtisks trūkums lai kapitālisms varētu dzīvot krīzes situācijās ...

Moš mēs vis laik nepareiz lasam un varbūt tas ir koopdarps, jo Chalenger pareizi lasāms kā "Čaļi dzer"

Protams ka vadās, arī forwarderi tā vadās pa mežu, tad kad beņķi apmet pa 180 lai strādātu ar satvērējkausu, lai viss būtu kompakti un ērti darāms, kad gan jāstūrē, gan jācilā, bet tikko lielāks ātrums, tā ceļiem tam forwarderim ir stūre. Bet nu pamēģini tu kādu kasti ar 100 km/h pa ceļu ar džoistiku, kaut vai tikai virtuāli novadīt ... nez teiksim WRC vai F1 simulatorā ...

Ir ir dinamiskā kustība, riepu sienu biezumi, stingrība utt. kas īpaši izteikti uz kravas auto būs jūtams. Principā jau pat velo tas ir jūtams, jo pilnas amortizācijas velo (vai arī tukšākas tiepas) no tava maksimālā spēka atdeves norij savus 5-10% jo uz katru minienu tas mazliet "iesēžas" amortiņos noēdot spēka momentu. Tādēļ eksistē tie amortizatoru cieti fiksējošie (lockout) slēdži.

Tā kā jūs abi apzināti, vai ne tik apzināti, izlaižat mehānismus kā šī sistēma lielā daļā ekonomiku tiek balansēta, kā arī to kāpēc zelta standarts pie zināmiem nosacījumiem smagi grauj ekonomiku, gluži tāpat kā nepamatota naudas piedrukāšana, tad iesaku vai nu neturpināt diskusiju, vai arī atteikties no krasi sliktiem piemēriem, šis šobrīd neved nekur ...

Beidz plaši un aplami muldēt un uzraksti sev par prieku, kas ir Federālo rezervju "īpašnieks", un kurā gadā ASV "atteicās" no "zelta standarta".

To sauc par vecuma marazmu, un shift light būs laba doma, patreiz jāizdomā ko darīt ar to motoru, un principā, cik paskatījos uz ātru roku, tas laikam būs jēdzīgākais ...

Tiem kuri atsaucās - paldies par idejām! Būs arī tāds džimnis ar tomātu jānotestē, kā uzvedas ar puskurlu braucēju, jo es sava ASV pikapa automātu māku noķert uz pārslēgšanās brīdi lai jebkādos apstākļos iegūtu "mīkstu" pārslēgšanos, bet nu te tā situācija var būt sūnaina ...

Nu jau tu arī ... vienmēr kopš kompjiem ir izgudrotas peles ir arī kursorsviras, jeb džoistiki, un pēc būtības ir vienalga kas tieši saņem signālu, jautājums ir par "spēka un pozīcijas graudainību".

Video jā, tāpēc tur bija mana piezīme par ne visai zinātnisku pieeju šim visam ... Jo ir piemēram BMW i3( arī i8) liela R diski, ar ļoti šauru riepu ...

Nē par to svara pieaugumu nav tik viennozīmīgi, atkarīgs no materiāla, platuma, izgatavošanas tehnoloģijas, un izturības rezerves ko iestrādā. Bet saprotams ņemot tā paša auto standarta diskus ar lielāku R, tevis teiktais par savi vismaz 80% būs patiesība. Un par degvielas patēriņu visticamāk, ka pat visi 99,9% gadījumu tas izpildīsies, jo ar retiem izņēmumiem, bet riepa uz lielāka R ir parasti ar jāliek platāka, un visbiežāk jaunā ripuļa kopējais diametrs arī ir lielāks nekā iepriekš, un uz to parasti visa transmisija dabū lielāku slodzi, kas nemainot braukšanas paradumus ar ļoti lielu varbūtību palielinās patēriņu ...