Kompānija "AvtoVAZ" ir veikusi ilgstošus modeļa Lada Kalina testus, lai noteiktu automobiļa drošību un apstiprinātu tehnisko rādītāju atbilstību aprakstam, ziņo VAZ preses dienests. Testi pierādīja, ka pēc 240 tūkst.kilometru Kalina joprojām ir labā stāvoklī.
Ilgstošiem izmēģinājumiem uz ceļa tika pakļauti divi Lada Kalina sedani no pirmajiem sērijveida paraugiem. Automobiļi tika ekspluatēti saskaņā ar "AvtoVAZ" norādījumiem: pirmā tehniskā apkope tika veikta pēc 3000 km nobraukuma, otrā - starp 14 un 15 tūkstošiem, un pēc tam - ik pēc 15 tūkst.km. Tika izmantoti tikai rekomendētie izejmateriāli un rezerves daļas.Automobiļi tika izmēģināti uz šosejām, rūpnīcas poligona ātrgaitas un bruģētās trasēs, kā arī Krievijas kalnu rajonos. Izmēģinājumu programmā tika iekļauti arī braucieni ar bagāžnieku uz jumta un ar 900 kg piekabi. Apmēram 70% no kopējā nobraukuma laika automobiļi tika ekspluatēti ar maksimālu salona un bagāžnieka noslogojumu. Automobiļi tika novietoti stāvēšanai atklātā stāvvietā, kurā temperatūras svārstības bija no -30 līdz +30 grādiem.
Pēc 240 tūkstošiem kilometru abi automobiļi tika pārbaudīti "AvtoVAZ" zinātniski-tehniskā centra laboratorijās, bet pēc tam pilnībā izjaukti, lai pārbaudītu to nolietojuma pakāpi. Pēc pētījuma rezultātiem tika noskaidrots, ka automobiļi vēl nav sasnieguši maksimālo nolietojumu un joprojām ir derīgi ekspluatācijai. Labā stāvoklī bija dzinējs, pārnesumkārba, piekare, stūres mehānisms, bremzes un citi galvenie mezgli.
Abi automobiļi bija saglabājuši arī nepieciešamo virsbūves stingrību. Pateicoties tam, Kalina pat pēc ilgstošas ekspluatācijas nodrošina nepieciešamo pasīvās drošības un vadāmības līmeni, kas ir atkarīgs no virsbūves stingrības un izturības.
Pēc 240 tūkstošiem km nebija mainījušās arī Lada Kalina ātruma īpašības - maksimālais ātrums bija apmēram 160 km/h, 100 km/h auto sasniedza 13,5 sekundēs. Degvielas patēriņš joprojām palika nemainīgs - 7,8l uz 100km. Dzinējs saglabāja savu jaudu (59,5kW pie 5200 apgriezieniem minūtē) un griezes momentu (120Nm pie 2500-2900 apgr./min.). Darba kārtībā bija arī dzinēja vadības sistēma.
Resursu izmēģinājumu laikā ik pēc 15 tūkstošiem km abi automobiļi uz 6 stundām tika ievietoti sāls miglas kamerā pretkorozijas aizsardzības pārbaudei. Pēc 240 tūkst.km nobraukuma lakas krāsojums joprojām bija normas robežās. Tās virsbūves daļas, kuras ir īpaši pakļautas korozijai (metinājuma vietas, virsbūves apakšējā daļa un atloksavienojumi), nebijas sarūsējušas. Korozijas pēdas nebija redzamas arī uz sliekšņiem un citās slēptās virsbūves daļās, kuras pēc izmēģinājumiem tika speciāli sagrieztas.
Izmēģinājumu rezultāti jau šodien tiek izmantoti Lada Kalina konstrukcijas modernizācijas darbos. Tā, pateicoties resursu testiem, tika piekoriģēta katalizatora izgatavošanas tehnoloģija, paaugstinot mezgla izturību un efektivitāti. Uz izmēģinājuma automobiļiem pēc 90 tūkst.km tika uzstādīta jauna toksiskuma samazināšanas sistēma. Pēc nākamajiem 150 tūkstošiem kilometru abi auto saglabāja savu ekoloģiskumu "Euro-3" standarta līmenī.
Būtībā jau 80-tajos gados pie mums izmantotie žiguļi, kuri tikai papildus bija labi apstrādāti ar antikorozijas materialiem, 150 000 km nokalpoja bez īpašām problemām. Vēl atceros tēva eksporta varianta 2103 žiguli - līdz 150 000km ritošajai vispār nebija problemu, nomainītas tika tikai bremžu kolodkas , dzīnējam gan bija jānomaina rokeri un vārstu saļņiki. Bet citu problemu arī vairs nebija. Loģiski, ka jaunās paaudzes žiguļiem ir jābūt kvalitatīvākiem - moderni materiali, eiropas standarti, cits prasību līmenis. Visi šodien forumos rejās par getziem un hundaju škietamo kvalitāti - dažš labs profesionals servisnieks pat šokā iečurā savās biksēs, kad pamana, ka getzists uz pirmo remontu atbrauc pie 250 000km... Ar jaunajiem žiguļiem - ladām situacija ir un būs līdzīga. Ne velti friči šobrīd pamatīgi pērk Toljati ražojumus. Arī latvju bāleliņiem tomēr reiz ierastā auģiku,passātu un mazdu lielā cildināšana praktisko latviešu gaumē un stiliņā būs jāizbeidz.