Fotoradari... fotoradari... daudz un dikti par šo tēmu ir runāts un rakstīts. Beidzot it kā ir redzama gaisma nelaimīgā tuneļa galā. Bet vai tiešām tā ir gaisma? Varbūt tomēr kravas vilciena gaisma?
Lūk, ko šajā sakarā raksta kāds iAuto lasītājs. Trīs gadus nostrādāju par vadītāju vienā tehnikas nomas uzņēmumā, tehnika diezgan specifiska, līdzīgi kā „Vitronic” piegādātie fotoradari savā nozarē. Mans uzņēmums nodarbojās ar tehnikas nomu (gan ar visu personālu, gan arī ar vienkāršu iekārtu nomu no noliktavas). Uzņēmums visu laiku mocījās finansiālajās grūtībās un netika līdzi attīstībai modernajā tehnikā, knapi velkot galus kopā, balansējot uz maksātspējas robežas. Analizējot izdevumu un ienākumu pozīcijas, secināju, ka noma pēc definīcijas Latvijas tirgū vispār nav izdevīga, jo iegādātā tehnika atpelnās labākajā gadījumā 3-5 gados, taču pa to laiku jau ir uzražota cita daudz modernāka un daudz labāka tehnika... kas attiecīgi tehniku, kas beidzot ir atpelnījusies, padara praktiski par neizmantojamu... apburtais loks kaut kāds...
Pētot citu valstu tirgus, sameklēju veidu, kā tehnikas nomai kļūt par ienesīgu biznesu – Krievijā uzņēmums iegādājās tehniku, iznomāja to dažus mēnešus, tad tehniku pārdeva par rūpnīcas cenu, bez uzcenojumiem. Tāds biznesa piegājiens sevi pierādīja kā visnotaļ naudīgu. Attiecīgi kāpinot apgrozījumu, tika iegūtas vēl labākas tehnikas cenas rūpnīcā, un tas savukārt palielināja pieprasījumu.
Kamdēļ visu šo stāstu? Salīdzinām iepriekš minēto nomas uzņēmumu ar fotoradaru ieviesēju «V-Traffic» (iepriekš «Vitronic Baltica un partneri»). Uzņēmumam bija jāiegulda nauda, lai iegādātos dārgu tehniku, to piegādātu, to uzstādītu un apkalpotu un tikai tad, lēnām un vairākos gados šie izdevumi atpelnītos... taču ne jau pie mums Latvijā, un ne ar mūsu amatpersonu gādību.
Diemžēl izskatās, ka skaudro patiesību par lēno peļņas tirgu «V-Traffic» vadība apzinājās jau no paša projekta pirmsākuma, un apzināti veicināja līguma neizpildi. Ja peļņu nevarētu iegūt viena gada laikā, tad ir jāmeklē citi pelnošāki risinājumi (starp citu, informācija, ka «V-Traffic» plānoja gūt peļņu viena gada laikā, ir atrodama kādā no uzņēmuma pārstāvju sniegtajām intervijām). Un šādu piegājienu apstiprina arī «V-Traffic» darbi, skaidri nodemonstrējot, ka vispār neplāno sākt būvēt stacionāros radarus, un tikai sabiedrības saceltās ažiotāžas dēļ daži stacionārie korpusi tomēr tika uzstādīti. Kā arī bažas par to ka fotoradaru ieviesējam interesēs tikai finansiāls ieguvums, nevis sabiedrības drošības ieguvums, tika pierādītas visā «V-Traffic» darbības laikā. Tādējādi nonākot situācijā, kas ir izdevīga «V-Traffic» - Iekšlietu ministrijai it kā jāsāk domāt par fotoradaru atpirkumu.
Bet... ir lielum lielais BET - jebkāds atpirkums, par lielāku vai pat par rūpnīcas cenu nostādīs «V-Traffic» daudz, daudz labākā finansiālajā situācijā, un nauda, ko «V-Traffic» šajos mēnešos negausīgi rausuši sodos no Latvijas autobraucējiem, «V-Traffic» kontos kļūs par reālu peļņu.
Tad jautājums: - Iekšlietu ministrijai (IeM) divu mēnešu laikā vērtējot iespēju atpirkt no Vācijas fotoradaru ražotāja ne vairāk kā 57 fotoradarus, kas patlaban jau darbojas uz Latvijas ceļiem, mērķis ir glābt «V-Traffic» no pilnīga finansiāla kraha, jebkādā veidā atpērkot šos radarus? Vai tomēr vajag sodīt šo neprofesionālo un nekompetento uzņēmumu par to, ka tas nespēj izpildīt savas uzņemtās saistības - vienkārši laužot līgumu?
Ar cieņu, Vasilijspetrovičs.
Uzsvars uz vārdiem ''Diemžēl izskatās..'' Ja kaut kas ''izskatās'', varbūt vajag pie ārstiņa? Ja tava firmele shēmoja, tu uzreiz pieņem, ka visi tā dara?