Haltūra ir attaisnota! 12

Bedrēs, nenotīrītā sniegā, ledainos un slidenos ceļos, protams, ir neskaitāms atšķirību skaits, tomēr ir vairākas būtiskas līdzības – tie ir ik gadu, un katru gadu pret tiem cīnāmies, katru gadu amatpersonas mums sola, ka būs labāk un katru gadu viss ir pavecam.

Tomēr šogad autovadītāji publiskajā telpā dzirdēja kādu amatpersonu izteiktu novitāti, kas rosināja pārdomas vai nu par kvalifikāciju vai vismaz veselo saprātu.

Ja bedre atrodas bīstamā vietā, tad to drīkst remontēt pavirši, piemēram, iemetot lāpāmo materiālu bedrē un pieminot ar kāju, ko varējām noskatīties internetā publicētajā video. Šādas atbildīgo amatpersonu, šoreiz „Latvijas autoceļu uzturētāja” pārstāves atklāsmes, līdz šim nebija dzirdētas, tādēļ ir vērts pie tām pakavēties. Kā liecina ekspertes teiktais, avārijas bedres ir tās, kuras lielākas par 0,1 m2 un dziļākas par 50 mm. Tomēr katrs autovadītājs zina, ka ir asākas un līdzenākas bedres, svarīga ir arī to atrašanās vieta, ceļa vidū vai malā un daudzi citi faktori, kas realitātē nosaka bedres bīstamību. Iznāk, ja bedre atbilst augšminētajiem gabarītiem, tad bērsim tik iekšā un bradāsim, tomēr, ja ir mazāka, tad gan jāizmanto mūsdienu prasībām atbilstoša tehnika. Domājot par šo „interesanto” skaidrojumu, prātā nāk ārsts, kurš akūtu apendicīta operāciju uzsāktu ar dārza šķērēm un pabeigtu, ar līmlenti aizlīmējot vēderu, jo bīstamos gadījumos taču var haltūrēt.

Novērojumi gan liecina, ka šie mēģinājumi salāpīt bedres ātri un nekvalitatīvi nekādu rezultātu nedod, un tas ir tikai loģiski. To pamanījuši gan Autokluba LAMB biedri, gan arī publiskajā telpā lasām, ka pieaug apdrošināšanas gadījumu skaits, par ko liecina apdrošināšanas sabiedrību BALTA un BTA pieredze.
Aizvadītajā gadā Rīgas pilsētā bedrīšu lāpīšanai esot iztērēti 740 000 latu, bet šogad pilsētas budžetā ceļiem ieplānoti vien nieka 10 000 latu, tādēļ jājautā vai gada beigās Rīgā vēl būs autoceļi?

Ceļu raksturo tā stāvoklis, tātad kvalitāte, nevis tikai naudas apjoms. Skaidrs, ka mūsu ceļiem akūti nepieciešams finansējuma pieaugums, tomēr pārliecības trūkums par darbu kvalitāti rada bažas, vai tikai finansējums nodrošina vēlamo rezultātu. Šogad ziema esot ceļiniekiem „grūta” – salu un sniegputeni nomaina atkusnis, tomēr tā ir mūsu platuma grādos esošas pilsētas ikdiena, nevis kārtējā stihija, tādēļ svarīgi ir prasīt ne tikai no izpildītājiem, bet arī darbu organizētājiem un uzraudzītājiem Rīgas domē un tās institūcijās. Var jau demonstrēt stingro roku un atbrīvot no darba „Ceļu pārvaldes” valdes priekšsēdētāju, tomēr ņemot vērā nekvalitatīvo darbu, kas ticis īstenots daudzus gadus, atbildība jāprasa arī pašvaldības amatpersonām, kuras gadu gadiem bijušas atbildīgas par šo darbu organizēšanu.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis