Finanšu ministrija: nekas jums nepienākas! 8

 
21.februāris 2013 16:42

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto atzinumu par Satiksmes ministrijas informatīvā ziņojuma projektu „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli”,biedrība „Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) ir neizpratnē par Finanšu ministrijas izpratni par situāciju un nevēlēšanos neko darīt un mainīt.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotā dokumenta būtība - situācija ir normāla, autobraucējiem nekas vairāk nepienākas, viņu samaksāto nodokļu izmantošana mērķiem, kas nav saistīti ar autoceļiem, ierēdņu izpratnē ir laba prakse, tāpēc ministrija iesaka neko nedarīt un Ministru kabinetam noraidīt Satiksmes ministrijas priekšlikumus.


Nevarot piekrist šādam viedoklim, LCB vēlas no Finanšu ministrijas saņemt atbildi uz vairākiem jautājumiem.


Pirmkārt, vai Finanšu ministrija patiešām uzskata, ka ceļu nozarei nav nepieciešams finansējuma palielinājums un ka ar pašreizējo finansējumu ceļi jau pavasarī nepiedzīvos katastrofu?
Otrkārt, tā kā ierēdņi apgalvo, ka pašlaik sākt skatīt iespējas palielināt budžetu ir priekšlaicīgas, vai arī autoceļi ieturēs un izturēs Finanšu ministrijas izsludināto pārtraukumu?
Treškārt, ja Finanšu ministrija uzskata, ka Satiksmes ministrijas piedāvātais valsts autoceļu finansēšanas modelis, saskaņā ar ko valsts autoceļu izdevumi tiek piesaistīti konkrētiem nodokļu ieņēmumiem, nav nepieciešams, jo arī pašlaik finansējuma palielinājumu var noteikt arī bez piesaistes konkrētiem nodokļu ieņēmumiem, tad kāpēc tā nekad nenotiek?
Ceturtkārt, ja Finanšu ministrija uzskata, ka finansēšanas modelis, kurā autoceļu lietotāju samaksātie nodokļi tiek iezīmēti un novirzīti ceļiem, nav caurspīdīgs, vai tad modelis, kad autovadītāju maksājumi tiek novirzīti plašākai sabiedrībai nezināmiem mērķiem, ministrijas ierēdņu izpratnē ir gana caurspīdīgs un godīgs?
Piektkārt, kāpēc Latvija neseko, piemēram, Igaunijai, kur jau daudzus gadus finansējums ceļu nozarei ir stabils, piesaistīts ceļu lietotāju samaksātajiem nodokļiem un nav atkarīgs no politiķu un ierēdņu iegribām?
Sestkārt, vai patiešām Finanšu ministrijas ierēdņi, ieskaitot atzinumu parakstījušo valsts sekretāra vietnieci B.Bāni, paši ir gatavi nākotnē pārvietoties tikai pa dzelzceļu - un, protams, ar lidmašīnu uz Briseli?


Tā kā Finanšu ministrija uzsver, ka „budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālajām metodēm un ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā”, tad LCB vēlas dzirdēt arī par valsts politikas realizāciju ar finansiālajām metodēm politiski atbildīgā finanšu ministra Andra Vilka vīziju par ceļu nozares finansēšanu un viņa plānu autoceļu tīkla glābšanai no sabrukuma.
Atgādināsim, ka Satiksmes ministrijas plānos ir 2014. gadā ieviest tādu ceļu fonda modeli, kurā 100% visi transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi (aptuveni 50 miljoni latu) un 20% akcīzes nodokļa ieņēmumu (2013. gadā šī summa būtu līdzvērtīga 55,2 miljoniem latu) tiktu novirzīti ceļu uzturēšanai un remontdarbiem.
Jau šodien uz ceļiem neveikto darbu deficīts kopsummā veido vairāk nekā 4,5 miljardus latu! Turklāt aprēķināts, ka kopumā ceļu lietotāji no automobiļu autokilometru un laika zaudējuma, braucot pa valsts ceļiem, zaudē 585 miljonus latu gadā, no kuriem 442 miljoni latu gadā ir no autokilometru, bet 144 miljoni latu – no braukšanas laika izmaksu pieauguma.
LCB ir norādījusi, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumi liecina par apņēmību uzlabot situāciju ceļu nozarē, taču finansējums no akcīzes nodokļa šādā apmērā Latvijas ceļus nespēs glābt – lai to izdarītu, nozarei būtu nepieciešams novirzīt vismaz 60% no akcīzes nodokļa.

Andris Bērziņš,
„Latvijas ceļu būvētājs”
 

 
Visi komentāri
 
289603. viesis 21.februāris 2013 18:26
0 0 Atbildēt

7) paši ceļu būvētāji jau to naudu ir pa*******ši!

289604. viesis 21.februāris 2013 18:38
0 0 Atbildēt

Andri Bērziņ- vispirms panāciet to, lai jau esošo līdzekļu apsaimniekošana notiek pareizi. Kā tas var būt, ka pagājušajā vasarā uzlietais asfalts uz Rīgas apvedceļa viadukta pār apli Liepājas šosejas sākumā ( otrs atzars uz Skulti-lidostu) jau ir saplaisājis? Kā tas iespējams, ka uz dažus gadus atpakaļ uzbūvētā Dienvidu tilta estekādēm ir bedres? Tas ir jaunbūvēts mezgls, nevarētu atrunāties ar padomju laiku pamatnēm. Bauskā ekonstruētā centrālā iela jau ir izjukusi un palikusi sliktākā nekā tas bija pirms rekonstrukcijas. Pamēģiniet Bērziņa kungs izbraukt cauri Jaunjelgavai un tās beigās pamēģiniet jauko tramplīnu,kurš ir kretīnisma kalngals. Utt utt un tā ļooooti daudz kur.

Tāpēc pilnīgi pamatoti ir tas, ka jums esošajā kvalitātē strādājot nekas vairāk nepienākas, jo tā ir zemē nosviesta nauda. Peļķu piebēršana ar asfaltu un piepļekāšana, lapu apkrāsošana utt nav saimnieciska darbība, tā ir prasta haltūra ar šeftēšanu savā kabatiņā.

289607. viesis 22.februāris 2013 1:57
0 0 Atbildēt

Es reti sūdzos, bet šī ir lieta, kas mani tracina. Latvijā ir vislielākais nodokļu slogs uz autovadītājiem, bet ir viennozīmīgi vissūdīgākie ceļi. Tas ir absurds. Lai nebūtu tikai plika čīkstēšana, vai kāds var pateikt, ko es varu palīdzēt, lai šo idiotisko situāciju labotu? Izņemot variantus: "kļūt par finanšu ministru"

289612. viesis 22.februāris 2013 11:39
0 0 Atbildēt

interesanti vai man vienīgajam šķiet, ka izmaksas uz ceļa kilometru latvijā pārsniedz pasaules ciparus, bet darbu kvalitāte ir pilnīgās auzās?

varbūt ir jēga vietējos haltūristus nomainīt (piemēram) pret ķīniešiem? www.crbc.com/en/world.asp

domāju, ka jamie būs ar mieru strādāt par limonādi lai tikai tiktu ES tirgū

protams atkatu apjoms "pareizajiem cilvēkiem" varbūt būs mazāks, bet ceļi būs labāki

289619. viesis 22.februāris 2013 14:50
0 0 Atbildēt

Kādas tad ir pasaules ceļu izmaksas,Pirmais?

289622. viesis 22.februāris 2013 15:28
0 0 Atbildēt

Polijā ķīnieši būvē vienu gabalu bāņa Varšava-Baltkrievijas robeža.

289645. viesis 25.februāris 2013 12:21
0 0 Atbildēt

Tikai superbagāta valsts var atļauties tā šķiesties ar naudu! Tie naudas zudumi ir lielāki nekā būtu jāiegulda ceļu uzturēšanai. Satiksmes ministrijai būtu jāstrādā bez algas, kamēr nesaved ceļus kārtībā, jo tāpat nav jēgas. Pat vilcienus nemāk nopirkt.

289670. viesis 27.februāris 2013 20:14
0 0 Atbildēt

[c]protams atkatu apjoms "pareizajiem cilvēkiem" v[/c]

Tu ko godīga konkurence ir šo ceļubūvētāju vislielākais bieds un murgs, jo viņi ir nekonkurētspējīgi. Shēmotspējīgi, jā, bet ne konkurētspējīgi. Bet pie tā jau vainīga arī valsts politika, kam ka tik lētāk.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti