Finanšu ministrija: nekas jums nepienākas! 8

Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto atzinumu par Satiksmes ministrijas informatīvā ziņojuma projektu „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli”,biedrība „Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) ir neizpratnē par Finanšu ministrijas izpratni par situāciju un nevēlēšanos neko darīt un mainīt.

Finanšu ministrijas ierēdņu sagatavotā dokumenta būtība - situācija ir normāla, autobraucējiem nekas vairāk nepienākas, viņu samaksāto nodokļu izmantošana mērķiem, kas nav saistīti ar autoceļiem, ierēdņu izpratnē ir laba prakse, tāpēc ministrija iesaka neko nedarīt un Ministru kabinetam noraidīt Satiksmes ministrijas priekšlikumus.

Nevarot piekrist šādam viedoklim, LCB vēlas no Finanšu ministrijas saņemt atbildi uz vairākiem jautājumiem.

Pirmkārt, vai Finanšu ministrija patiešām uzskata, ka ceļu nozarei nav nepieciešams finansējuma palielinājums un ka ar pašreizējo finansējumu ceļi jau pavasarī nepiedzīvos katastrofu?
Otrkārt, tā kā ierēdņi apgalvo, ka pašlaik sākt skatīt iespējas palielināt budžetu ir priekšlaicīgas, vai arī autoceļi ieturēs un izturēs Finanšu ministrijas izsludināto pārtraukumu?
Treškārt, ja Finanšu ministrija uzskata, ka Satiksmes ministrijas piedāvātais valsts autoceļu finansēšanas modelis, saskaņā ar ko valsts autoceļu izdevumi tiek piesaistīti konkrētiem nodokļu ieņēmumiem, nav nepieciešams, jo arī pašlaik finansējuma palielinājumu var noteikt arī bez piesaistes konkrētiem nodokļu ieņēmumiem, tad kāpēc tā nekad nenotiek?
Ceturtkārt, ja Finanšu ministrija uzskata, ka finansēšanas modelis, kurā autoceļu lietotāju samaksātie nodokļi tiek iezīmēti un novirzīti ceļiem, nav caurspīdīgs, vai tad modelis, kad autovadītāju maksājumi tiek novirzīti plašākai sabiedrībai nezināmiem mērķiem, ministrijas ierēdņu izpratnē ir gana caurspīdīgs un godīgs?
Piektkārt, kāpēc Latvija neseko, piemēram, Igaunijai, kur jau daudzus gadus finansējums ceļu nozarei ir stabils, piesaistīts ceļu lietotāju samaksātajiem nodokļiem un nav atkarīgs no politiķu un ierēdņu iegribām?
Sestkārt, vai patiešām Finanšu ministrijas ierēdņi, ieskaitot atzinumu parakstījušo valsts sekretāra vietnieci B.Bāni, paši ir gatavi nākotnē pārvietoties tikai pa dzelzceļu - un, protams, ar lidmašīnu uz Briseli?

Tā kā Finanšu ministrija uzsver, ka „budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālajām metodēm un ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā”, tad LCB vēlas dzirdēt arī par valsts politikas realizāciju ar finansiālajām metodēm politiski atbildīgā finanšu ministra Andra Vilka vīziju par ceļu nozares finansēšanu un viņa plānu autoceļu tīkla glābšanai no sabrukuma.
Atgādināsim, ka Satiksmes ministrijas plānos ir 2014. gadā ieviest tādu ceļu fonda modeli, kurā 100% visi transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi (aptuveni 50 miljoni latu) un 20% akcīzes nodokļa ieņēmumu (2013. gadā šī summa būtu līdzvērtīga 55,2 miljoniem latu) tiktu novirzīti ceļu uzturēšanai un remontdarbiem.
Jau šodien uz ceļiem neveikto darbu deficīts kopsummā veido vairāk nekā 4,5 miljardus latu! Turklāt aprēķināts, ka kopumā ceļu lietotāji no automobiļu autokilometru un laika zaudējuma, braucot pa valsts ceļiem, zaudē 585 miljonus latu gadā, no kuriem 442 miljoni latu gadā ir no autokilometru, bet 144 miljoni latu – no braukšanas laika izmaksu pieauguma.
LCB ir norādījusi, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumi liecina par apņēmību uzlabot situāciju ceļu nozarē, taču finansējums no akcīzes nodokļa šādā apmērā Latvijas ceļus nespēs glābt – lai to izdarītu, nozarei būtu nepieciešams novirzīt vismaz 60% no akcīzes nodokļa.

Andris Bērziņš,
„Latvijas ceļu būvētājs”