Par «Porsche» firmu klīst milzums leģendu, un daudzi velk paralēles starp pilnīgi visām Ferdinanda Poršes darbības sfērām, ieskaitot elektromobiļus no gadsimta sākuma un Trešā Reiha pašgājējus lielgabalus, par kuru konstruēšanu viņu pēc kara iespundēja cietumā.
Lai gan Porše seniors ticis atzīts par vienu no dižākajiem šī gadsimta autopasaules cilvēkiem, nevajadzētu aizmirst, ka savā vārdā nosaukto firmu viņš tikai nostādīja uz “pareizajām sliedēm”, tās tālāko uzplaukumu, veiksmes un neražas atstājot sava dēla ziņā. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka Porsche sākotnēji bija Austrijas firma ar bāzi Gmundā, bet uz Vācijas pilsētiņu Cufenhauzenu pie Štutgartes pārcēlās 60. gados sakarā ar to, ka Austrijā trūka vajadzīgo materiālu un izejvielu.
Porsche automobiļi tagad daudziem ir kas vairāk par vienkāršu bērnu dienu sapni, taču šī sapņu fabrika kādreiz balstījās uz pavisam neiekārojamām idejām. Būtībā pirmās Porsche automašīnas uzskatāmas vien par Volkswagen Kaefer sportiskotu tūningu. Arī vēlāk, kad firma jau finansiāli iekļāvās koncerna VAG sastāvā, lai gan sevišķi afišēts tas netika, tā ik pa brīdim atgriezās pie masu autorūpniecības detaļām: 1969. gadā nāca klajā simpātiskā Porsche 914 ar VW četru vai sešu cilindru motoru, 1975. gadā radītajai Porsche 924 bija dzinējs no Audi 100 un arī vēlākās Porsche 944 un 968 bija nopietni unificētas ar VW un Audi.
Tiem, kam sapņi patiešām kaut ko nozīmēja, bija par maz ar “vienkāršu” un visiem zināmu Porsche 911, tāpēc daudzi fani vēl joprojām par vislabāko “Porši” uzskata jaudīgo un komfortablo Porsche 928 ar V8 cilindru dzinēju, kas reiz arī tikusi atzīta par Eiropas gada labāko automašīnu – pilnīgi netipisks gadījums sporta tipa mašīnai. Mūsdienu viena no ātrākajām leģendām ir Porsche 911 GT1, kuras nosaukums pats neizsaka gandrīz neko. Patiesībā tā neizskatījās pēc banāla 911. modeļa uzlabojuma, kā varētu šķist, bet bija tīrasiņu sacīkšu auto ar 1. formulas cienīgām tehnoloģijām un kārdinošu ārieni. Daži laimīgie spēja iegūt šī bolīda ielas versiju, kas bija domātabraukšanai divatā un Ferrari saimnieku pašapziņas graušanai, izlaista tikai nedaudzos eksemplāros un kļuvusi par eksotiku, jo bija pārāk tāla no reālās pasaules. Pircējiem vajadzēja tādas automašīnas, ar kurām prot braukt ne tikai Hanss Joahims Štuks vai Mario Andretti, bet arī parasts Deutsche Bank ierēdnis.
Porsche 911 Turbo jebkurā laika periodā bijusi starp kārotākajām superautomašīnām, tagad tās jaunā paaudze novesta līdz ideālam, taču šī pilnība panākta, zaudējot vairākas tieši “Poršei” raksturīgas pazīmes, ko cienī tās īstenie fani. Lai gan Turbo veidota uz parastās
Porsche Carrera bāzes, tā ieguvusi oriģinālu, labi atšķiramu eksterjeru un kļuvusi par vienu no glītākajām automašīnām firmas vēsturē. Izskatās, ka tās muskuļi pieņēmušies spēkā un izspieduši virsbūves sānus uz āru. Laba pazīšanas zīme ir neatkārtojamie priekšējie lukturi un gaisa ieplūdes kanāli pirms aizmugures riteņiem.
Raksturu nosaka vispirms jau sešcilindru 3,6 litru boksermotors ar ūdens dzesēšanu, četriem vārstiem uz cilindru, četrām augšējām sadales vārpstām, diviem turbokompresoriem ar starpdzesētājiem (interkūleriem), maināmām gāzu sadales fāzēm un akseleratora elektronisku vadību no pedāļa (trosīšu vietā vadi un elektromotoriņš). Pilns komplekts, un vairāk kaut ko grūti vēlēties! Šāds spēka agregāts nodrošina 309 kW jaudu pie 6000 apgr./min un griezes momentu 560 Nm jau no 2700 apgr./min. Ar sešpakāpju mehānisko pārnesumkārbu var sasniegt 305 km/h un uzrāvienu līdz “simtiņam” 4,2 sekundēs.
Lai panāktu kontroli pār šo neordināro temperamentu, visu četru riteņu piedziņa (no Carrera 4) jau standartā papildināta ar PSM – Porsche stabilitātes vadību. Tā ir pārgudra iekārta, kas spēj apjēgt, kad pilots netiek galā ar saviem pienākumiem. Ekstremālās situācijās PSM uzdevums ir piebremzēt jebkuru no četriem riteņiem vai pat samazināt motora jaudu. Kaut arī Porsche 911 Turbo tiek uzskatīta par vislabāko parastam mirstīgajam vadāmu supermašīnu, šāda sistēma ir mēģinājums padarīt auto raksturu “muļķudrošu”. Tas pats sakāms arī par automātisko Tiptronic S transmisiju, kas gan vismaz pieejama tikai opcionāli.
Krietni sportiskāka, lai gan ar mazāk iespaidīgu varējumu uz papīra (teorētiskajās tabulās), ir Porsche 911 GT3, kas parādījās pasaulē vēl kādu laiciņu pirms 911 Turbo. GT3 būtībā ir sacīkšu automašīnas civilā versija, jo tā piemērota dalībai šosejas ātrumsacīkstēs (GT2 un GT3 klasēs un vienas markas čempionātā). Tāpēc arī firma piedāvā sportistiem mazliet uzlabotu versiju Porsche 911 GT3 Clubsport ar integrētu drošības karkasu un modificētu aizmugures piekari. GT3 no parastās Carrera var atšķirt pēc spoileriem un antispārna ar optimizētu formu, kā arī aerodinamiskajiem difuzoriem.
Dzinējs veidots uz slavenā sacīkšu prototipa Porsche GT1 alumīnija bloka bāzes. Galvenās tehniskās pazīmes šim 3,6 litru boksermotoram ir tādas pašas kā 911 Turbo modelim, tikai bez turbīnām, interkūleriem un ar konvenciālu barošanas sistēmas vadību. 265 kW jauda sasniegta pie 7200 apgr./min, bet griezes moments 370 Nm – pie 5000 apgr./min. Tātad Porsche 911 GT3 ir viens no tiem retajiem atmosfēriskajiem motoriem, kam efektīvā jauda ir 100 ZS/l. Turklāt pastāv iespēja sacīkšu variantā maksimālo apgriezienu limitu pacelt no 7800 līdz 9000 apgr./min. Paredzēta vienīgi sešpakāpju mehāniskā pārnesumkārba ar maināmām pārnesumu attiecībām; tā veidota uz iepriekšējā Porsche 911 GT2 sacīkšu agregāta bāzes. Maksimālais ātrums ir 302 km/h, uzrāviens līdz 100 km/h – 4,8 sekundes.
Atšķirībā no 911 Turbo, tās sportiskā māsa ir krietni vieglāka, bet apgādāta ar tieši tādām pašām bremzēm. (Starp citu, nav vairs tālu tas brīdis, kad Porsche sāks sērijveidā uzstādīt kompozītmateriāla bremžu diskus Porsche Ceramic Composite Brake (PCCB). Tie uzlabos bremzēšanas īpašības, samazinās t.s. feidingu – bremžu nogurumu – un masu, īpaši neatsperoto. Bremžu diski no keramikas ar karbona šķiedru ir vairāk nekā 50 % vieglāki un ļaus ietaupīt pat līdz 20 kg masas. Firma apgalvo, ka ir pirmā pasaulē, kas grasās ieviest sērijveida mašīnām keramikas kompozīta diskus ar iekšējo ventilāciju.) Toties izmantota cita riteņu piekare, kas ļauj pazemināt mašīnas smaguma centru, lietot sacīkšu riepas un regulēt kinemātikas parametrus atkarībā no trases specifikas. Arī salona noformējumā var just sacīkšu garu, kas vieniem ir galvenais sapņu objekts, bet citiem – papildus neērtības. Tie tad lūkojas uz Porsche 911 Turbo.
Trešais jaunums šim gadam ir populārā modeļa Boxster sportiskākā versija, ko apzīmē ar burtu S. Tai ir jaudīgāks 3,2 litru sešcilindru motors ar 185 kW jaudu un 305 Nm griezes momentu. (Ja atceramies, tad arī parastā Porsche Boxster tikko ieguva motoru, kura tilpums no 2,5 litriem palielināts līdz 2,7 l, jauda ir 162 kW, griezes moments – 260 Nm. Dzinējam ir četri vārsti uz cilindru, variējamas gāzu sadales fāzes, divpakāpju ieplūdes sistēma ar rezonanses kameru un E-gas sistēma, kas nodrošina elektro-nisku komunikāciju starp gāzes pedāli un barošanas sistēmu.) Porsche Boxster S standartā apgādāta ar jaunu sešpakāpju manuālo ātrumkārbu, “muļķudrošais automāts” Tiptronic S pie-ejams opcionāli. Palielinātā motora jauda uzlabojusi dinamiku un tā jau sasniegusi līmeni, ko vēl nesen demonstrēja lielākā Porsche 911: 260 km/h un 5,9 sekundes līdz 100 km/h. Tātad teiciens par to, ka Boxster ir lēts mierinājums tiem, kam pietrūcis naudas īstajai “911. Poršei”, vairs nav spēkā esošs.
Arī dizaina ziņā palicis grūtāk atšķirt dārgākos modeļus no lētākajiem. Tā pati Porsche Boxster S no ārpuses izceļas vienīgi ar 17 collu lietajiem riteņiem, melnu emblēmu un sarkaniem bremžu suportiem ar sacaurumotiem diskiem. Tiem, kas spēj saskatīt ko vairāk, par orientieri var kalpot papildu gaisa ieplūdes kanāls mašīnas priekšpusē un dubultais izpūtējs tradicionālā ovāla vietā. Principā Boxster īpašniekiem nebūtu jāuztraucas, jo viņi izvēlējušies lētāko variantu, lai iekļūtu Porsche klubā, un tas vizuāli nav pamanāms. Nervozēt varētu jauno Porsche 911 Carrera Cabrio saimnieki, kas par krietni lielāku naudu ieguvuši tieši to pašu efektu. Turklāt vairums opcionālo un tūninga firmu plauktveida antispārnu domāti vienīgi slēgtajām versijām.
Lai pārsteigumi turpinātos, Porsche vairs nenoliedz, ka kopā ar Volkswagen pilnā sparā strādā pie elitāra apvidus automobiļa projekta, kas kompānijas vēsturē ir kas galīgi nebijis, taču tagad kārdinājums apdraudēt BMW X5 pozīcijas ir gana liels. Vācu konkurentu panākumi jau pirms tam nav ļāvuši Porsche vadībai mierīgi gulēt: 90. gadu sākumā, pretēji visiem noliegumiem, noritēja darbs pie četrdurvju automašīnas, kas sacenstos ar BMW M5, Jaguar vai Mercedes Benz E500, ko, starp citu, daļēji radīja pati Porsche. Attiecībā uz džipu no Cufenhauzenas informācijas vēl ir ļoti maz. Baumo, ka VW un Porsche izmantos katrs savus dzinējus, ka pilnpiedziņas transmisiju izstrādās VW, ka atšķirības cenā būs diezgan ievērojamas, ka ražošana nesāksies ātrāk par 2003. gadu, ka Porsche sešcilindrinieks būs ātrākais apvidus auto sektorā, ka tam (tomēr!) būs četras durvis un vagona tipa virsbūve. Kaut gan tas nenozīmē, ka mēs drīzumā neredzēsim leģendāro heraldisko firmas zīmi arī uz pavisam cita tipa automašīnas: cik tad ilgi var tērēties, slepus attīstot tādas konstrukcijas kā VAZ-2108 vai pirmās paaudzes SEAT Ibiza!
Artis Eglītis “AutoInfo”
Publikācija no laikraksta “Auto Info” Maijs 2000. Nr 42.
$%^&*.