Man patīk jaudīgas mašīnas. Vēlams, lai tās būtu arī lielas. Kad pirms 5 mēnešiem man firmā TIKS teica, ka esot nopērkams '87 gada Ford Scorpio, es nebiju drošs, vai man tāds patiks. Bet tad es izdzirdēju par dzinēja tilpumu - 2,9 un nolēmu pamēģināt...
Turpinot sarunu par šo Scorpio, sekoja vēl viens pārsteigums - tas esot ar automātisko kārbu. Ja es toreiz nedēļu iepriekš nebūtu piedalījies jauno VW modeļu (VW PASSAT W8, BORA, GOLF) testos Biķerniekos un nebūtu pārliecinājies, ka automāts ir ērtība nevis apgrūtinājums, nebūtu piekritis mēģināt šo auto.
Iesēdos Scorpā. Priekš 1987. gada auto - patīkams paneļa izkārtojums, apgaismojums, viss, kas nepieciešams - redzams. Izbraucu tikai vienu līkumiņu, teicu "OK, es ņemu!". Vēl mani iedrošināja fakts, ka 1986. gadā Ford Scorpio bija atzīts par Eiropas "Gada mašīnu".
Tātad manā rīcībā nonāca '87 gada piecdurvju Ford Scorpio 2,9i GL ar automātisko kārbu.
Kopš tā vakara es katru dienu braucu ar šo mašīnīti (ja to var nosaukt pamazināmā vārdā), un tā kalpo labi. Tikko CSDD publicēja datus par tām mašīnām, kuras nespēj iziet tehnisko apskati ar pirmo reizi - 15-gadīgu mašīnu konkurencē "Ford Scorpio" ir ierindots to mašīnu skaitā, kuras ir visdrošākās (uzticamākās) savā vecumā.
Uzreiz pēc auto saņemšanas aizbracu uz EuroStop servisu, kurā veicu pilnu ritošās daļas diagnostiku. Atradās tikai tipiskas Fordu problēmas: stabilizatora gumijas un stūres bukse (zem paneļa). Kā jau automātam ierasts, rokasbremze arī nebija "savos augstumos". Tas gan tāpēc, ka "automātam" ir PARKING, kas lielākajā daļā gadījumu spēj aizvietot "roķeni". Visa pārējā ritošā daļa bija kārtībā.
Vēlāk, kad braucu uz KEMI mainīt šīs stabilizatora gumijas, vīri pēc nomaiņas arī pārbaudīja Scorpam visu ritošo daļu - citas problēmas neatradās.
Lai būtu pārliecināts par savu mašīnu pilnībā, biju aizbraucis arī uz DTC BOSCH servisu, kur pārbaudīju dzinēja darbību. Viss OK. Uz manām sūdzībām par šķietami lielo apetīti, vīri lika apskatīties vēlreiz, kas rakstīts uz hečbeka - 2,9i. Rij viņš daudz.
Jā - vēl klasiska vaina - ventilatora sajūgs. Tā kā šis modelis nav aprīkots ar elektroventilatoru, ventilators griežas līdzi motoram, šo sakarību regulē īpašs sajūgs, kas aukstumā nav bloķēts, bet tikai pie augstākas temperatūras tas "sajūdz" ventilatoru ar dzinēju. Protams, ka šāds sajūgs nav mūžīgs un pienāk laiks, ka tas nedarbojas. Tad gudri vīri to salaiž "uz īso" un ventilators griežas visu laiku - kopā ar dzinēju.
Mēģināju uzzināt, cik tad maksā šāds sajūgs - no 70 - 140Ls. Varot atrast šrotos, bet bez garantijas, ka tas būs labāks. Manā priekšā bija izvēle: iztērēt 140 Ls un iegūt 1-2 litru benzīna ekonomiju, vai braukt tāpat, pieciešot ventilatora gaudošanu, ja uzspiež virs 2500 apgr./min. Nolēmu atstāt kā ir.
Salons ir ļoooti liels. Ja priekšā sēdošais paskatās uz aizmuguri, tad liekas, ka tur ir pusmikroautobusa tilpums, kas parasti bezjēdzīgi tiek vadāts līdzi. Neskatoties uz salona ietilpību, kas patiesībā ir raksturīga visiem Fordiem, mašīnas massa ir mazāka nekā līdzīgiem monstriem, kā Senatoram. Scorpa pašmasa - tikai 1350kg. Patīkami, ka pat aizmugurē sēdošajiem ir galvas atbalsti. Aizmugurējais sēdekļis ir nolaižams, ja hečbekā gribas ielikt ko lielāku - tur var iebāzt arī normālu ledusskapi.
Dizains. Nu mašīna jau nav pati skaistākā, bet tā "paņem" ar savu apjomu. Jāsaka, ka Ford 80-jos gados bija stipri priekšā ar savu dizainu, ko citi sākumā uzskatīja par neglītu, bet vēlāk pēc Sierrām un Scorpiem pieprasījums stipri pieauga. Ford jau 85. gadā ražoja "apaļas" automašīnas, nevis kantainas, kā lielākā daļa citu ražotāju.
Ekstras. Daudz ekstru gan šajā mašīnā nav, bet šeit atrodams pietiekošs komplekts, ko bieži redz reklāmās rakstām: elektriskie logi, elektriskie spoguļi, lūka, ABS, centrālā atslēga. Šī ir mana pirmā automašīna, kurai ir "elektriskie logi" - tas ir patīkams sīkums, it īpaši vadītājam, kam vairs nav jānodarbojas ar loga atgiešanu un aizgriešanu... Viss notiek pēc burvju "spiediena". Stūre Scorpam ir regulējama divos virzienos - gan vertikāli, gan dziļumā. Vēl GL Scorpam ir 2 veidu vadītāja sēdekļa regulēšana, kā arī piepumpējama muguras daļa, kas labi palīdz nosēdēt garus ceļa gabalus, jo mugurai rodas papildus atbalsta vieta. Protams, tā vairs nav īsta ekstra - šim ir arī stūres pastiprinātājs.
Īpaši gribas izcelt vēl vienu ekstru - automātiskā pārnesumkārba. Sākumā šaubījos, vai tā būs pietiekami gudra un vai tā gadījumā nav "beigta". Sarunā ar Specializētā automātisko ātrumkārbu servisa šefu Raimondu Aploku, viņš mani nomierināja, ka ar Forda ātrumkārbām esot tā: ja darbojas, tad darbojas, ja neiet, tad neiet pavisam. Tā kā nekādu papildus brīnumu no kārbas neesmu jutis, uzskatu, ka tā savus 15 gadus ir nokalpojusi godam. Mašīnai arī pietiekoši normāls nobraukums: ~240,000km.
Šim Scorpam ir 4 pakāpju "automāts". Drive režīmā tas gan nedaudz aizdomājas, ja strauji nospiež gāzi, bet ja gribas patrakot, tad jāslēdz 3. vai 2. ātrums, tad gan viņš lido nekavējoties... Patīkama ir braukšana tieši pilsētā, kur bieži nākas apturēt pie krustojumiem. Ar automātu nekas nav jādara - noņem kāju no bremzes, spied gāzi un brauc. Ērti. Pa 5 mēnešiem esmu jau 100% pievienojies "automātu" atbalstītājiem. Automātiskā kārba ir EKSTRA nevis mašīnas mīnuss. Protams, ja tas salūzīs, būs dārgi, bet ja jau tā jābaidās, tad nav ko vispār uz ielas braukt.
ABS. Tieši ziemā man iznāca visvairāk braukt - arī izmantot un just ABS priekšrocības. Pat salīdzinot ar jauno mašīnu ABS, Scorpam tā tik stipri "nesit" pa kāju un tas rada papildus komfortu. Mašīna jebkuros apstākļos ir vadāma.
Dzinējs. Šķiet, par vislielākais skeptiķis neko sliktu par V6 2,9 dzinēju ar indžektoru neteiks. Atšķirībā no citiem, Scorpio 2,9 dzinējam ir speciāli pazemināta jauda - līdz ar to motora resurss ir milzīgs. 2,9 dzinējs ir īpaši paredzēts automātiskajām kārbām, jo tam ir augsts griezes moments pie zemiem apgriezieniem.
Sliktais: Forda cenšanās samazināt mašīnas masu gan nav bijusi īpaši vērtīga - Scorpam ir pārāk viegla aizmugures daļa, kas rada iespēju tai izslīdēt. Otra problēma - pakaļējie riteņi ir nedaudz izgāzušies. Protams, ka auto savos 15 gados ir sācis aprūsēt, bet tas viss vēl ir labojams, ja vien auto pamatvērtības saglabājušās. Fordam ir vienmēr bijušas problēmas ar elektrību: šim Scorpam diagnostikas kompjūters darbojas pilnīgi neprognozējamos gadījumos. Labi, ka šai sistēmai nav tiešas saiknes ar motora darbību - ja tā nestrādā, neko tas neietekmē.
"Ford Scorpio" ir ļoti ērts un komfortabls auto ar īpaši plašu salonu. Salonā kluss. Benzīnu "rij" daudz, bet tas taču lielai mašīnai pienākas. Scorpa tuvākie tirgus konkurenti - Audi 100 un Opel Omega B. Šo mašīnu var ieteikt tiem, kam patīk stipras mašīnas ar tiem laikiem pieklājīgu konfortu.
Pavisam nesen nopirku šim jaunu un dārgu akumulatoru - tas arī ir bijis vislielākais ieguldījums šīs mašīnas ekspluatācijas (testa) laikā.
Ja kādu interesē, šeit aprakstītais auto tiek pārdots - tikai 1250 USD. Jums būtu lieliska iespēja iegādāties TESTĒTU auto, par kura visām vainām es varu pastāstīt. Mob.t. 9282919
P.S. Ja kādam nav skaidrs, kāpēc auto tiek pārdots: gribas izmēģināt ko citu, vēl jaudīgāku!
Elmārs Biele
speciāli iAuto
Ar Skorpi 2,9 1989.g (automāts) braucu jau vairākus gadus. Pa Latvijas ceļiem (lielāko tiesu zemes ceļiem) esmu norullejis jau gandrīz 600000km (nopirku, kad uz spidometra bija 240000km), tātad kopā virs 800000km. Ieguldījumi nopērkot automašīnu: nomainīju jaunas aizmugurējās atsperes, akumulatoru, priekšas bremžu diskus, uzliku lietotus regulējamos amortizatorus, uzliku jaunas stabilizatoru gumijas. Šajos četros gados esmu nomainījis aizmugures bremžu suportus, ABS devēju priekšajam ritenim, uzliku labu lietotu izpūtēju, tika nomainīts kreisais atbalsta šarnīrs nu protams tika mainīti bremžu kluči. Degvielas samazināšanai iešpricei uzliku SAAB sprauslas (degv. p. 7,0 litri ārpus pilsētas 10,0 litri pilsētas režīmā - iespaidīgi tādam auto vai ne?) Pa šiem gadiem nav plīsis nedz panelis, nedz arī rūsējusi automašīna. Mašīna burtiski lido nevis brauc. Ir ļoti stabīla, ļoti dinamiska ātri uzņem ātrumu, ērta, komfortabla, daudz ekstru. Ziemā ļoti laba caurgājamība (vajadzīgas labas riepas), ļoti labi vadāma, silta, droša. Ir braukts gan ar BMW 735i, gan ar AUDI 100, gan ar OPEL OMEGA. AUDI 100 salīdzinājumā ir ar Skorpi ir visšvakākā (neērta, paradoksāli, kaut arī cinkota, bet akmeņu nodauzīta šausmīgi rūsē apakšas daļa sliekšņi u.t.t.), OPEL vēl tā nekas mīksta un samērā ērta, ja nu vienīgi stūres iekārta netura zemes ceļus, BMW stūres iekarta netura zemes ceļus (bieži jāmaina stūres pirkstus), aizmugurē sēdošiem nav visai ērti, uzrāviens ir mazliet labāks nekā Skorpim, bet benzīna patēriņu zem 12,0 litriem neizdevās dabūt. Visumā ņemot SCORPIO 2,9 ir labs auto pie tādiem nobraukumiem visai mazi ieguldījumi, kaut arī par BMW neko sliktu nevar teikt. Nu bet AUDI 100 1989.g gan ir baigais *******, šausmīgi cieta automašīna, jo sevišķi braucot pa bedrainiem ceļiem un ir diezgan nogurdinoša uz gariem ceļa posmiem.