Dakāra: Ударим автопробегом по бездорожью! 17

Esam beidzot ārā no tuksneša! Viss kārtībā, visi pie veselības, auto gan dabūja ciest visi, bet kustas. Šajā posmā mums piebiedrojās ekipāža no Maskavas un, principā visas 4 ekipāžas izbrauca veiksmīgi bez vērā ņemamām problēmām.

"Stienis Team International" komandas dienasgrāmatas sākums ir šeit »»

Fotogalerija »» Tas ir jāredz!!! Foto: Āris Cēders

9.01.2006.
Tas viss nesamērīgi tālais ceļš līdz tuksnesim bija to trīs dienu vērts! Bish pa vieglu gan bija, gatavojāmies kam smagākam un kas pats trakākais – smilšu trapus pat neiemēģinājām. Pastumdījām un parakām gan. Labi, ka zhiguls bija izslimojis visas savas slimības jau līdz tuksnesim – tur tiešām visam ir jāstrādā nevainojami (cik nu žiguls var būt nevainojams). Vienīgi benzīna sūknis karstumā sāka iebremzēt un nācās uzlikt atpakaļ veco, kuru iepriekš nomainījām Tarifā. Baidījāmies, ka zhiguls karsīs, jo ātrumi mazi, kamēr gāzēšana nepajokam, bet viņš to nedarīja pārsteidzošā kārtā. Žiguls ir īpaši piemērots Sahārai.

Tuksnesī nav tā, ka nav nekas, tur visu laiku vis kaut kas ir. Beidzot dabūjām tā pavairāk pagrozīt baranku un pagāzēt. Tāpat tuksnesī ik pa gabalam mētājas diezgan daudz visādas autodetaļas, izpūtēji, bamperi, arī auto vraki. Pieļauju tāpēc, ka turējāmies maksimāli pie tipiskā maršruta.

Grūti tā pēc trim dienām uzreiz apkopot domas, īsumā (kamēr Mauritānijas super-ātrais internets uploadē bildes – iet jau otrā stunda) - pirmā diena sākās ar diezgan cietu akmeņainu virsmu, tur arī palika izpūtējs, jeb pareizāk sakot ceesu alus bundža, kura tika norauta un ieguvām atpakaļ sporta skaņu. Vakarā ar lauku metodēm tuksneša vidū tas tika atkal sataisīts (gan ne uz ilgu laiku). Vieglus uztraukumus Arnoldam sagādāja viņa audi ātrumkārba - pēc izmisīgiem pūliņiem dabūt vaļā skrūvi, pa kuru ieliet eļļu, tas neizdevās, taču iekšā tur nav daudz.

Otrās dienas vidusdaļā izbraucām okeāna krastā un ceļš turpinājās pa turieni. Taču tas, lai arī izklausās labi, nemaz tāda romantika nebija. Okeāna krasts diezgan mīksts, jābrauc maksimāli tuvu ūdenim, vislaik bēgot no viļņiem. Turklāt vislaik pa tramplīniem! Vēl ir jāievēro paisuma un bēguma laiki. Faktiski ir tādi 4 stundu logi, kuros ir jāizbrauc maksimāli daudz un tad jāmeklē, kur nozust. Šādi kalkulējot dienā nobraucamos attālumus diemžēl nekādi nevarējām apstāties pie lielajām kāpām – tur būtu exclusīvs sand-boards, taču tur, kur mēs „trāpījām” arī nebija slikti – vismaz pamēģināts ir. Neslīd galīgi nemaz. Bet nu interesanti vienalga. Turpat okeāna krastā zem klajas debess arī pārnakšņojām.

Trešajā dienā toties žigulim pazuda bremzes! Nedaudz vēl paforsējot krastu un arī nedaudz ūdeni, sasniedzām Mauritānijas galvaspilsētu Nouakchott, kur pašā centrā pārplīsa labā priekšējā bremžu šļauka. Operatīvais remonts uz vietas šoreiz aprobežojās ar attiecīgās bremžu trubas noglušīšanu, jo rezerves šļauku, kura vēl Tarfayā točna bija, nevaram vairs atrast. Tagad zhiguls bremzē ar 3 ratiem – diezgan sūdīgi, bet stājas. Ja šļauka pati no sevis neuzradīsies, tad nāksies tāpat arī braukt līdz galam. Tāpat nav pagaidām ieplānots remontēt izpūtēju, kurš ir vienkārši apnicis.

Iekārtojāmies samērā ekskluzīvā kempingā, satikām dažus dalībniekus un šovakar ceram satikt vēl. Ekipāžai ar Land-Rover Defender sajūga disks bija sadalījies divās daļās un jaunu sajūga disku nezin kāpēc uz kempingu atveda pats Gambijas vēstnieks. Brītiņu vēlāk pie kempinga pieripoja arī lielās Dakāras tehniskās palīdzības mašīnas. Franciski (un tikai) runājošais šoferis gan neko vairāk paskaidrot nespēja. Rīt ceram ieraudzīt OSCarus.

Nedaudz sācis arī neiet otrs audi (Egils/Normunds), motors neejot vairs nemaz. Pagaidām nav ideju, kas par vainu, bet nu daudz vairs arī nav palicis. Rīt braucam uz Senegālu. Tiek solīts murgs uz robežas – nu esam jau nedaudz apraduši. Šeit VISI par visu nezin kāpēc ir ieplānojuši šausmīgi uzvārīties, taču nemaz tik ļoti viņiem nav jāklausa. Pamazām norūdāmies izbīdīt savus spēles noteikumus.

Dienas citāts: „Ēšana bez iedzeršanas tāda rīšana vien ir” (c) Egils

---

Turpinājums sekos....