AT: Policijas darbiniekus pret pašu gribu filmēt nedrīkst, ja viņi netiek anonimizēti 12

 

Foto: Ekrānšāviņš no Google.com/maps

Nozare.lv | 20.marts 2019 13:57

Situācijās, kad persona veic valsts deleģētās publiskās funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni, proti, arī policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt sava attēla izmantošanu, šāds secinājums izriet no Augstākās tiesas (AT) sprieduma.

AT bija nonācis strīds starp kādu personu un Datu valsts inspekciju (DVI), kas šai personai lika no interneta izdzēst tās ievietotu video ar policijas iecirknī redzamiem likumsargiem. Iepriekšējās tiesu instancēs prasītājs bija zaudējis.

AT pārstāve Baiba Kataja aģentūru LETA informēja, ka AT uzskata, ka pieteicēja darbībā - filmējot likumsargus - neesot panākts "taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību".

AT par nepamatotiem uzskata pieteicēja argumentus, ka policijas darbinieku filmēšana laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, neskar viņu privāto dzīvi. AT uzskata, ka pat situācijā, kad persona veic valsts deleģētas publiskas funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni. Pretējā gadījumā tiktu aizskarta tiesību uz privāto dzīvi būtība, padarot tiesības bezjēdzīgas. Tādējādi arī policijas darbiniekiem ir tiesības kontrolēt sava attēla izmantošanu.

AT spriedumā norādīja, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības - no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus.

Iepriekš AT bija apturējis lietā tiesvedību, lai uzdotu prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un noskaidrotu, vai tādas personas darbības, kādas ir apskatītas konkrētajā lietā - policijas iecirknī nofilmēti policijas darbinieki dienesta pienākumu veikšanas laikā, un nofilmētais videomateriāls ievietots internetā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā. Tāpat AT vēlējās noskaidrot, vai Direktīva ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos Direktīvas 9.panta izpratnē.

Skaidrojot lietas apstākļus, Kataja norādīja, ka pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē "www.youtube.com".

DVI 2013.gadā konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu, jo nav sniedzis policijas darbiniekiem kā datu subjektiem šajā tiesību normā noteikto informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi. Pieteicējs arī DVI nav sniedzis informāciju par videomateriāla ieguves un ievietošanas interneta vietnē mērķi, kas apliecinātu iecerētā mērķa atbilstību Fizisko personas datu aizsardzības likumam. Tāpēc DVI lūdza pieteicēju nodrošināt, lai "www.youtube.com" un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu dzēsts.

Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot DVI lēmumu atzīt par prettiesisku un atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu noraidīja. Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, pamatojot savu rīcību ar vārda brīvību, un norādot, ka ar videomateriālu netiek aizskarta policijas darbinieku privātā dzīve.

 
Visi komentāri
 
uupis 20.marts 2019 15:31
3 3 Atbildēt

Nepareizi uzrakstīts!

Filmēt drīkst! Tu neesi vainīgs, ka privātā persona ir policists un ienāk tavā kadrā!

Publiskot tu drīksti tad kad aizmālē ģīmi!

Publiskot drīkst kad skaidri redzams likumpārkāpums no amatpersonas puses!

Kanibaals 21.marts 2019 8:45
0 0 Atbildēt

Un pēc 10gadiem ir jādzēš, jo ir pārkāpuma noilgums.

Pļurkt 20.marts 2019 15:49
7 4 Atbildēt

Atkal ejam policijas darbinieku patvaļas virzienā!

Ja nedrīkst filmēt, tad jau nebūs pierādījumu par patvaļu.

GTD2 20.marts 2019 15:59
3 4 Atbildēt

ja policists ir formaa tad vinsh nav privatpersona bet amatpersona, ta kaa uz to bridi kamer vinsh nav civilajas drebes nevajadzetu pielietot nekadas privatuma aizsardzibas

vārds 20.marts 2019 16:17
0 3 Atbildēt

šāda pieeja ļautu darba devējam tevi filmēt pat tualetē.

Ņju,ņju 20.marts 2019 21:27
1 0 Atbildēt

Filmēt drīkst un vajag!Tikai tā var pierādīt viņu darbu,ja tas vispār skaitās darbs-ka tik nepārstrādājas...

www.tvnet.lv/5201781/vai-d...-bet-ari-vajag

Jurciks 20.marts 2019 21:43
0 0 Atbildēt

Tā lai viņi ne filmē arī mūs un būs godīgi.

Ivars 20.marts 2019 22:14
0 0 Atbildēt

Tātad darīt kaut ko labu vai sliktu drīkst, bet filmēt un parādīt citiem nedrīkst? Es domāju ne tikai par policistiem, bet vispār. Es uzskatu, ka visu, ko mēs visi darām publiskā vietā, (tātad ar acīm mēs to varam redzēt), drīkst filmēt un radīt citiem. Ja es daru kaut ko tādu, ko es negribu parādīt citiem, tad to vajadzētu darīt darīt kādā privātā teritorijā, piemēram, dzīvoklī aiz aizvērtiem aizkariem.

Incha 20.marts 2019 22:34
0 0 Atbildēt

Nu i pateici- ne jau visi policisti formās staigā veicot dienesta pienākumus. Pēc Tava teiktā tad sanāk ka viņš bez formas pilda policista funkcijas, bet nav amatpersona????

Kanibaals 21.marts 2019 8:48
0 0 Atbildēt

Lai pārsūdz ES tiesā. Pie tam tagad ir GDPR normas, kas ir pat brīvākas par FPDAL likumu. Tā kā no šī sprieduma maz ko var secināt.

JanJan 21.marts 2019 15:14
0 0 Atbildēt

Nu sāls laikam jau slēpjas tur, ka internetā bija video ar redzamām sejām. Uzliec video migliņu sejām un tad būtu ok?

Pļurkt 21.marts 2019 21:22
0 0 Atbildēt

Uzliec migliņu sejai un tavs video ar to kā Tevi policmeņi izjāja tiesā būs pilnīgi tukša skaņa!!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Geparda – 110 km/h ātrs un jau no 16 gadiem (+ FOTO) 4

Ar pārbūvēto Volkswagen Up Vācijā drīkst braukt A1 kategorijas vadītāju tiesību īpašnieki, kas pie tādām var tikt jau no 16 gadu vecuma. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 1

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 18

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 

Nepilni 18 000 eiro - jaunais Dacia Duster arī Latvijā 24

Piedāvājumā pilnais hibrīds HYBRID 140, jaunais benzīna dzinējs TCe 130 Mild Hybrid, pilnpiedziņas versijas, benzīna/LPG divdegvielu dzinējs ECO-G 100 un klientu iecienītās augstākā līmeņa Extreme un Journey aprīkojuma versijas, kas papildina viena otru. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti