"Eco Baltia grupas" vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" jaunatklātajā riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā ik gadu pārstrādās vismaz 6500 tonnas riepu, "Eco Baltia vides" riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcas atklāšanā šodien sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Viņš prognozēja, ka pakāpeniski palielinot ražošanas jaudas, tuvākajos divos gados rūpnīcā varēs pārstrādāt līdz pat 10 000 tonnu nolietoto riepu gadā. Rūpnīcā pārstrādāto riepu apjoms gadā ļaus samazināt ogļskābās gāzes izmešus 26 600 tonnu apmērā, kas ir līdzvērtīgs 4200 mājsaimniecību elektrības patēriņam gadā.
Kā teica Aizbalts, rūpnīcā pamatā tiks pārstrādātas no Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām savāktās riepas. Patlaban notiek darbs, lai rudenī atbilstoši normatīvo aktu prasībām Tukumā, Dienvidu ielā 2, kur atrodas rūpnīca, varētu nodrošināt nolietoto riepu pieņemšanu no Tukuma novada iedzīvotājiem. "Tas nozīmē, ka mūsu rūpnīcā Tukumā viena privātpersona ik gadu bez maksas varēs pārstrādei nodot vienu vieglo automašīnu riepu komplektu jeb četras riepas," papildināja Aizbalts.
Viņš skaidroja, ka pārstrādes procesā riepas tiks gan smalcinātas sīkās strēmelēs un nodotas tālākai reģenerācijai, lai tās speciālās krāsnīs izmantotu kā kurināmo enerģijas ieguvei, tādējādi samazinot pirmreizējo fosilo kurināmo izmantošanu. Tāpat pārstrādes procesā, veicot metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas, tiks ražotas dažādu izmēru gumijas granulas. Saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - piemēram, gumijas segumiem rotaļu un futbola laukumiem, kā piedevas asfalt-bitumena maisījumiem. Produkcijas realizācija paredzēta gan vietējā tirgū, gan arī eksportā.
"Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka šādas rūpnīcas nepieciešamību apliecina nelegālo riepu krāvumi dažādās Latvijas vietās, radot jaunas pārstrādes iespējas tepat Latvijā. "Turklāt, ņemot vērā, ka vairākas Āzijas valstis jau paziņojušas par nepārstrādātu atkritumu importa aizliegumu, Latvijai perspektīvā būs arvien vairāk jāattīsta atkritumu pārstrādes jaudas un iespējas, tāpēc lepojamies, ka varam būt līderi šajā jomā," uzsvēra Simanovičs.
Viņš piebilda, ka šī nākotnē nebūs vienīgā pārstrādes rūpnīca, tāpēc kompānija investēs jaunu rūpnīcu izveidē un attīstībā, jo katrā atkritumā ir vērtība, ko var izmantot jaunu produktu ražošanā.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis atzīmēja, ka ekonomiskā situācija un tendences mainās, un ir nozīmīgi, ka uzņēmēji tām spēj pielāgoties un atrast veidus, kā uz tirgus principiem balstīt uzņēmējdarbību, kas ir nevis resursus patērējoša, bet gan jaunus resursus radoša. "Arī Latvijai ir jātuvojas aprites ekonomikas modelim, un riepu pārstrāde ir ļoti labs piemērs, kā samazināt sarežģīti utilizējamu produktu nonākšanu Latvijas dabā," norādīja Miezainis.
Valsts Vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga prognozēja, ka jaunā rūpnīca ieņems nozīmīgu vieturiepu aprites ciklā Latvijā, un iespējams pavērs iespēju pārstrādājot atbrīvoties no gadu desmitos uzkrātajām nolietotajām riepām, ko līdz šim nebija varēts izdarīt.
"Reģenerācija ir nozīmīga sadaļa riepu aprites ciklā, tāpēc būtiski to pēc iespējas vairāk veikt pašmāju uzņēmumos, tādējādi nodrošinot labāku izsekojamību, mazāk paļaujoties uz ārzemju pārstrādes rūpnīcām. Kāpinot vietējo uzņēmumu pārstrādes jaudas, ieguvums būs gan ekonomiskās aktivitātes pieaugums, gan nolietoto riepu aprites cikla sakārtošana," skaidroja Baklāne-Ansberga.
Jaunajā "Eco Baltia vide" riepu pārstrādes rūpnīca šobrīd radītas septiņas jaunas darba vietas, nākotnē plānots to skaitu palielināt.
LETA jau ziņoja, ka "Eco Baltia vide", investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu.
"Eco Baltia grupas" uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu. "Eco Baltia grupā" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi "Eco Baltia vide", "Eko Kurzeme", "Jumis", pārstrādes rūpnīcas "Pet Baltija", "Eko Pet" un "Nordic Plast", ražotāju atbildības sistēmas operators "Latvijas zaļais punkts".
Uzkrās čupu un nodedzinās.