Latvijā ir vairāki problemātiski krustojumi, kuriem ir viena kopīga iezīme - salīdzinoši mazas noslodzes ceļš no kāda ciema pieslēdzas daudz lielākai transporta plūsmai ar ceļazīmēm regulējamā krustojumā.
Galvenā bīstamība šādos krustojumos ir kreisie pagriezieni. Īpaši bīstama šī situācija kļūst tad, kad galvenajam ceļam vienā virzienā ir vairāk kā divas kustības joslas. Faktiski šajā situācijā transportlīdzekļa vadītājam, veicot kreiso pagriezienu, ir jādod ceļš 4 kustības joslām. Pārliecināties par drošību manevra laikā šādā situācijā ir ārkārtīgi grūti, intensīvas satiksmes apstākļos - praktiski neiespējami. Viens no šādiem krustojumiem ir tā saucamais Medemciema krustojums.
Iepazīstoties ar notikumu vēsturi, kā ir notikusi plānošana un kādi izteikumi ir minēti no dažādām iesaistītajām pusēm, ir secināms, ka kārtējo reizi sastopamies ar vienu būtisku un ļoti nozīmīgu satiksmes drošības faktoru Latvijā. Latvijā nenotiek detalizēta ceļu satiksmes negadījumu izpēte un izpētes rezultātu apkopošana. Policijas veiktās izmeklēšanas un tiesu ekspertu veikto ekspertīžu rezultāti pazūd statistikas skatam un netiek apkopoti. Kā liecina atbildīgo personu izteikumi, satiksmes izmaiņu plānošanas laikā nav bijusi pieejama detalizēta informācija par šajā krustojumā notikušajiem ceļu satiksmes nogadījumiem, bet tikai vispārīgā informācija - sadursme, kreisais pagrieziens. Bet, kā liecina Medemciema aktīvistu savāktā informācija, par iemeslu notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ir bijis tikai viena veida manevrs, par kuru runāju sākumā, kreisais pagrieziens, kurā veikšanas laikā ceļš ir jādot 4 transportlīdzekļu joslām - pagrieziens no Medemciema Jelgavas virzienā.
Izrādās, ka kreisais pagrieziens no Rīgas puses uz Medemciemu, nav bijis par iemeslu notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Es nesaku, ka šis manevrs ir drošs - vienalga manevra laikā ir jāšķērso divas pretimnākošās kustības joslas, kas intensīvas satiksmes apstākļos rada lielu bīstamību, bet šajā gadījumā manevra veicēji ir bijuši pietiekami vērīgi. Ja ceļu plānotājiem un projektētājiem būtu laikus pieejama detalizēta informācija par negadījumu rašanās iemesliem, tad domāju, ka konfliktsituācija Medemciema krustojuma pārbūvē nerastos un būtu sen jau rasts optimāls risinājums (kaut vai pagaidu), kas apmierinātu visas iesaistītās puses.
Šobrīd jau ir rasts daļējs risinājums situācijas problemātikai, izbūvējot apgriešanās joslu no Medemciema krustojuma Rīgas virzienā - faktiski notikušo ceļu satiksmes negadījumu iemesls ir novērsts. Ja skatāmies uz piedāvāto alternatīvu kreisajam pagriezienam no Rīgas puses uz Medemciemu - brauciens līdz Rīgas apvedceļam, ir jāsecina, ka tur ir nākamā bīstamā satiksmes situācija ar gaužām neveiksmīgu ieskriešanās/bremzēšanas joslas risinājumu. Faktiski pa vidu bremzēšanas joslai (virziens no Jelgavas uz uzbrauktuvi Babītes virzienā) ir pieslēgums lokam, kas ved no Babītes virziena uz Rīgu, bez ieskriešanās joslas. Šāds risinājums ir bīstamas situācijas provocējošs un no satiksmes drošības viedokļa absolūti nepieņemams. Bet, ja satiksmes plūsma tiek novirzīta līdz Rīgas apvedceļam, tad noteikti ir jāsakārto arī Rīgas apvedceļa vairāklīmeņu krustojuma horizontālais apzīmējums, lai izbeigtu bīstamu situāciju radīšanu. Tas gan būtu jāizdara neatkarīgi no Medemciema peripetijām.
Valdības līmenī tiek solīts tehniski drošākais risinājums Medemciema krustojumam - vairāklīmeņu krustojums, konkrētajā gadījumā - tunelis. Šāds risinājums, protams, ir vislabākais, bet tā realizācijai ir nepieciešams laiks un nauda. Kā pagaidu risinājums (ar uzsvaru uz vārdu pagaidu) būtu izskatāms jautājums par kreisā pagrieziena atļaušanu no Rīgas puses uz Medemciemu, vismaz kādās konkrētās diennakts stundās.
Lūk, tā viena Pierīgas ciema problēma var izgaismot veselu virkni nepilnību mūsu valsts satiksmes drošības situācijā - netiek apkopoti dati, kas ļautu pieņemt pareizus un operatīvus lēmumus, nepietiek finansējuma, nepietiekami cieša sadarbība starp pašvaldībām un valsts struktūrām, kā arī nav efektīva mehānisma, kas ļautu operatīvi un efektīvi iesaistīt iedzīvotājus problēmu apspriešanā un risināšanā. Ar finansējumu ir tā, kā ir, bet pārējās problēmas ir atrisināmas bez milzīgiem finanšu ieguldījumiem, un to atrisināšana ilgtermiņā ļautu gan ietaupīt finanšu līdzekļus, gan būtiski paaugstināt satiksmes drošības līmeni, samazināt bojāgājušo un cietušo skaitu.
satiksmes drošības speciālists un atbalsts kreisajiem pagriezieniem uz maģistrālēm ir nesavienojamas lietas
+ "eksperts" nav iepazinies ar situāciju līdz galam.
Jelgavas šosejas un Rīgas apvedceļa viaduktā ir pārzīmētas līnijas un vairs nekādas konfliktsituācijas nevar rasties, ja visi ievēro līnijas.
Tā kā pirms sava viedokļa paušanas, ka būs jauna avāriju vieta, cienījamais "eksperts" varēja vismaz aizbraukt apskatīties dzīvē, kas tur ir izdarīts.
Tur ar tām pārzīmētajām līnijām tagad ir lieli suu sataisīti, jo bremzēšanas josla ir samazināta uz pusi, un tur tagad lai nogrieztos, ievērojot CSN, sanāk diezgan strauji mest pa bremzēm, plus ja ir kāds, kas tur mēģina ieskrieties, sadurties ir daudz vieglāk.
Nu pag, nevajag steigties. Kad notiks vismaz 10 masveida avārijas, tad varbūt izdomās citu pagaida variantu un pēc tam vēl citu, jo nav jau nevienam izdevīgi uzreiz uztaisīt visu pareizi.