Ik gadu Latvijā pieaug lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits 9

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 30.jūnijs 2020 8:46

Katru gadu visā Latvijas valsts teritorijā pieaug lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits, pirmdien diskusijā par ceļu zemes nodalījuma joslu izmatošanu lauksaimniecībā vērsa uzmanību Zemkopības ministrijas (ZM) un Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus aģentūrai LETA pastāstīja, ka diskusijas mērķis bija rast racionālu risinājumu visām pusēm savstarpēji pieņemamā veidā izmantot valstij SM piekrītošo vai īpašumā esošo autoceļu zemi lauksaimniecībā. ZM uz diskusiju bija aicinājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, biedrību "Zemnieku saeima" un VAS "Latvijas valsts ceļi", kā arī SM, un Lauku atbalsta dienestu.

Cinkus pastāstīja, ka ZM un SM diskusijā vērsa lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju uzmanību uz katru gadu visā valsts teritorijā pieaugošo lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaitu. Īpaši grāvju uzaršana, autoceļu konstrukcijas bojāšana, inženiertehnisko komunikāciju bojāšana un ūdens atvades sistēmu iznīcināšana veicina ķimikāliju un dubļu nonākšanu uz ceļa, ceļa kūkumošanos, neprognozējamus izskalojumus un nosēdumus, ceļu malas noslīdējumus, kritiski samazina autoceļu nestspēju. Tamdēļ ceļus uzturēt kļūst apgrūtinoši un pat neiespējami, īpaši atkušņa periodos un pavasarī.

ZM un SM diskusijā zemniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijās aicināja informēt un izglītot savus biedrus ar augstu atbildības sajūtu un sapratni apsaimniekot teritoriju autoceļu zemes nodalījuma joslās.

Cinkus arī atzīmēja, ka SM pārstāvji konceptuāli neiebilda pret saprātīgu nodalījuma joslas apsaimniekošanu - ar nosacījumu, ja ievēro visas normatīvo aktu prasības. 

Tāpat SM aicināja neignorēt saņemtos mērnieku uzaicinājumus un ierasties uz kadastrālo uzmērīšanu, jo tikai tā var vienoties par visām ieinteresētajām pusēm lietderīgāko robežzīmju ierīkošanas veidu. Zemes īpašnieka pienākums ir saglabāt uz viņa zemes ierīkotās robežzīmes, zemniekiem atgādināts.

 
Visi komentāri
 
ZZZZ 30.jūnijs 2020 10:11
2 0 Atbildēt

Nu ja lielas ceļiem pieguļošas teritorijas ir jāapsēj un regulāri jākopj kopšanas pēc. Kad zeme tik dārga tur varētu ko lietderīgu audzēt.

Un pagriezienu rādiusi ir izveidoti neņemot vērā lielgabarīta tehnikas sanesi, rezultātā nolauž ceļa malas un veidojas bīstamas asas bedres.

Ceļinieki iegādājušies dārgas ceļmalu kopšanas frēzes un frēzē lielo ceļu platās apmales. Tā zāle tur varētu mierīgi turpināt sakņoties un saturēt ar sakņu sistēmu to nomali lai neskalo ūdens ārā un vajadzības gadījumā arī lielgabarīts var palaist garām pļūsmu. To frēzi varētu labāk izmantot uz grants ceļiem to apmaļu uzfrēzēšanai lai šķūris var atjaunot ceļa profilu un ūdens nestāvētu tajās vagās, kas paliek līdz novadgrāvim. Uc utt.

viencexperc 30.jūnijs 2020 10:24
0 0 Atbildēt

Lauksaimniecību vajag aizliegt!

ZZZZ 30.jūnijs 2020 10:49
1 0 Atbildēt

VainĒ jo tas jauns mērķis un to vajag visiem paspēt izmantot. Tā vietā uz tiem veco laiku ceļiem vēl nolīdzināt pēdējo nestspējīgo grants kārtiņu un uzbērt nedaudz jaunu dolomītu virsū, Tad to samals pulverī un būs tādi putekļi, ka tu savu galu pat nespēsi ieraudzīt

juriz 30.jūnijs 2020 14:19
0 1 Atbildēt

Gandrīz vai. Pabrauc pa maziem lauku ceļiem. Daudzkur tas rapsis vai kas cits jau tīri uz ceļa iesēts.

Kanibaals 30.jūnijs 2020 19:27
0 0 Atbildēt

Lauksaimniekiem mūžīgi problēmaa ar robežu noteikšanu visu laiku sanāk iesēt par daudz un iebraukt kaimiņa laukā vai citur. Par maz vēl nav gadījies.

wons 30.jūnijs 2020 12:43
3 0 Atbildēt

Vajadzētu uzraudzīt arī lauksaimniecības tehnikas izbraukšanu no laukiem uz ceļiem, jo bieži izbrauc ar dubļiem aplipušām riepām, uz asfaltētiem ceļiem, kur tas labums arī paliek. Labi ar auto vēl tā bet mocim tas ir ļoti bīstami.

Kanibaals 30.jūnijs 2020 19:25
2 0 Atbildēt

Sen tas ir zināms, ka pāķiem labus ceļus nedrīkst taisīt. Vai nu lidos un nositīsies vai tos sačakarēs visos iespējamos veidos.

650 30.jūnijs 2020 23:36
0 0 Atbildēt

Nu ja.Ja nevar uzturēt, vajg uzraudzīt.Piedzīt. Administrēt. Noteikt Vainīgo.NoTiesāt.Pakārt,maķ viņu!Bet vispirms vajag, lai mēdītāji pareizi padod zignālu.Ka tas, kas tūliņ būs, būs pa tēmu.Jo "ceļa lietotāji" paši paprasīs pakārt tos neliešus.Reku rises bija uz vidzemes autostrādes,mežā jaunais asValts pat vietām dibenā nogrima.Cykas,pat mežā to rapsi visūr sasprauduši!

Uļmanng-ves kosmo auta strāde vakarnakti pludoj aš ta ka ar Kuģi var braukt.Kas vainīgs- skaidrs, reku pie skaja kāda lauksaimniecība izvērtusēs, rapsis jau statoilā lien iekšā, drīz tecēs no visām turbām.Jā.

Lauķis 30.jūnijs 2020 23:56
0 0 Atbildēt

Laukos jau ceļus tik maz remontē, ka nav brīnums par to. Kravas automašīnas vairāk pie vainas. Pilsētnieki baidās no vienas bedrītes tāpēc izbraucot uz laukiem rodas avārijas, jo ātrāk par 50km/h nemāk braukt!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

"Zaļais" vēl negarantē, ka viss būs labi (+ VIDEO) 11

Video autors iebrauc krustojumā pie luksofora zaļā signāla un saduras ar Volvo, kura vadītājs aizšķērso ceļu, griežoties pa kreisi. Lasīt vairāk

 

Sestdien, 27.aprīlī, Rīgā ar motociklu parādi atklās motosezonu. 2

27.aprīlī pie t/c „Mols” Krasta iela 46. sākot no plkst. 10.00 pulcēsies ap Latvijas motobraucēji, lai kopīgi atklātu ikgadējo motosezonu. Pulcēšanās laiks no plkst. 10.00-12.59. Lasīt vairāk

 

Pa ceļam uz Marbelja 95 benzīns 1.799 un dīzelis 1.649 EUR. Paskaties iAuto iepriekšējo video no LV (+ VIDEO) 16

Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk

 

X stundai nav gatavi: Aizsardzības industrijas pārstāvji pārmet valstij nepietiekamo finansējumu inovācijām un pasūtījumu trūkumu 3

Aizsardzības industrijas pārstāvji šodien Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē pauda kritisku nostāju par nepietiekamo valsts finansējumu jomas inovācijām, atbilstošu pasūtījumu trūkumu un birokrātiskiem novecojuša normatīvā regulējuma radītajiem šķēršļiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti