Katru gadu visā Latvijas valsts teritorijā pieaug lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits, pirmdien diskusijā par ceļu zemes nodalījuma joslu izmatošanu lauksaimniecībā vērsa uzmanību Zemkopības ministrijas (ZM) un Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus aģentūrai LETA pastāstīja, ka diskusijas mērķis bija rast racionālu risinājumu visām pusēm savstarpēji pieņemamā veidā izmantot valstij SM piekrītošo vai īpašumā esošo autoceļu zemi lauksaimniecībā. ZM uz diskusiju bija aicinājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, biedrību "Zemnieku saeima" un VAS "Latvijas valsts ceļi", kā arī SM, un Lauku atbalsta dienestu.
Cinkus pastāstīja, ka ZM un SM diskusijā vērsa lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju uzmanību uz katru gadu visā valsts teritorijā pieaugošo lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaitu. Īpaši grāvju uzaršana, autoceļu konstrukcijas bojāšana, inženiertehnisko komunikāciju bojāšana un ūdens atvades sistēmu iznīcināšana veicina ķimikāliju un dubļu nonākšanu uz ceļa, ceļa kūkumošanos, neprognozējamus izskalojumus un nosēdumus, ceļu malas noslīdējumus, kritiski samazina autoceļu nestspēju. Tamdēļ ceļus uzturēt kļūst apgrūtinoši un pat neiespējami, īpaši atkušņa periodos un pavasarī.
ZM un SM diskusijā zemniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijās aicināja informēt un izglītot savus biedrus ar augstu atbildības sajūtu un sapratni apsaimniekot teritoriju autoceļu zemes nodalījuma joslās.
Cinkus arī atzīmēja, ka SM pārstāvji konceptuāli neiebilda pret saprātīgu nodalījuma joslas apsaimniekošanu - ar nosacījumu, ja ievēro visas normatīvo aktu prasības.
Tāpat SM aicināja neignorēt saņemtos mērnieku uzaicinājumus un ierasties uz kadastrālo uzmērīšanu, jo tikai tā var vienoties par visām ieinteresētajām pusēm lietderīgāko robežzīmju ierīkošanas veidu. Zemes īpašnieka pienākums ir saglabāt uz viņa zemes ierīkotās robežzīmes, zemniekiem atgādināts.
Nu ja lielas ceļiem pieguļošas teritorijas ir jāapsēj un regulāri jākopj kopšanas pēc. Kad zeme tik dārga tur varētu ko lietderīgu audzēt.
Un pagriezienu rādiusi ir izveidoti neņemot vērā lielgabarīta tehnikas sanesi, rezultātā nolauž ceļa malas un veidojas bīstamas asas bedres.
Ceļinieki iegādājušies dārgas ceļmalu kopšanas frēzes un frēzē lielo ceļu platās apmales. Tā zāle tur varētu mierīgi turpināt sakņoties un saturēt ar sakņu sistēmu to nomali lai neskalo ūdens ārā un vajadzības gadījumā arī lielgabarīts var palaist garām pļūsmu. To frēzi varētu labāk izmantot uz grants ceļiem to apmaļu uzfrēzēšanai lai šķūris var atjaunot ceļa profilu un ūdens nestāvētu tajās vagās, kas paliek līdz novadgrāvim. Uc utt.