Ideja par vienotu visas valsts videonovērošanas tīklu nav slikta, tomēr ir vairākas nianses, kuras šo projektu var padarīt par milzīgas naudas nevajadzīgu izsviešanu, aģentūrai LETA atzina apsardzes kompānijas SIA "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.
Viņš sacīja, ka jautājumu par videonovērošanu ir pētījis gan viņa vadītais uzņēmums, gan pats personīgi, jo ir pasniedzējs drošības jautājumos un konsultants, tai skaitā arī valsts iestādēm. "No otras puses, es esmu kādreizējs kriminālpolicijas darbinieks, attiecīgi lieliski arī saprotu, kāds labums un pienesums var būt no videonovērošanas policijai," sacīja Terinks.
Viņš uzsvēra, ka novērošanai un datu analīzei ir pareizi jāizmanto cilvēku resurss. "Reāllaika novērošanu pašlaik veiksmīgs nodrošina tikai Rīgas Pašvaldības policija, pie tam arī tikai daļā pilsētas. Savukārt mazākās pilsēta policijai nav cilvēku resursa un iespējas efektīgi izmanto video sistēmu tiešsaistes novērošanai," teica Terinks.
Turklāt, pēc viņa sacītā, Rīgas Pašvaldības policijas tehnoloģijas un tīkli noveco. "Jā, ir labi ja ir uzglabāti ieraksti, bet arī šeit vajadzīgs kāds, kas to visu skatās un analizē, kas ir gan zināšanas un prasmes gan darbaspēka patērētais laiks. Mūsdienās ierakstu analīzi veic robots - datorsistēma ar mākslīgo intelektu, taču tas iespējams ne visās un vecākās datorsistēmās, un cik zināms vietējo policiju rīcībā nav šāda instrumenta," skaidroja "Koblenz drošība" vadītājs.
Viņš apgalvoja, ka video sistēmu vājais posms ir sistēmu vecums, savietojamība, un datu pārraide un apjoms.
Pēc Terinka teiktā, apmēram 50% Latvijā izmantojamās video sistēmu ir analogas. Proti, šīs sistēmas neizmanto modernas digitālas tehnoloģijas vai datu pārraidi pa IP tīkliem, un nav pieslēdzamas pie moderniem datortīkliem vai analītikas. Vēl 20% esot no tādiem mazpazīstamiem vai specifiskiem ražotājiem, kas nav savietojami ar citām sistēmām un tīkliem.
"Lai policija spētu dekodēt visus video materiālus, tai būtu nepieciešams iegādāties daudz dažādu un atšķirīgu programmatūras licenču. Šeit vien no šķēršļiem var izrādīties fakts, ka valsts iestāde nemaz nevarētu iegādāties dažu no Ķīnas ražotāju, kuri vēsturiski Latvijā tiek izmantoti lielos apjomos, iekārtas vai programmatūras, jo to ražotāji ir pakļauti starptautiskām sankcijām," klāstīja Terinks.
Tāpat viņš atzīmēja, ka privātajiem apsardzes uzņēmumiem ikdienā ir jāiegulda liels atbalsts informācijas tehnoloģijās (IT), lai izveidotu un uzturētu stabilu un drošu video straumēšanas pieslēgumu. "Ļoti šaubos ka policijas IT resursi ir gatavi nodarboties ar tīklu uzturēšanu pilsoņiem tādos apjomos," sacīja Terinks.
Viņš arī pauda neizpratni, kādos datu centros policija varētu glabāt video ierakstu datus un cik tas izmaksās. "Un pats galvenais, cik tas ir lietderīgi pret izmaksām. Ne velti, ne privātpersonas ne apsardzes komersanti neaizraujas ar ilgstošu liela apjoma video arhīva glabāšanu, jo tas ir pārāk dārgi," teica uzņēmuma vadītājs.
Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā pareizāk būtu sākt no sava - policijas vai valsts - tīkla veidošanas, pie tam ir iespējams sākt ar vienkāršākiem un ne tik dārgiem risinājumiem.
Jau vēstīts, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL, KPV LV) šonedēļ paziņoja, ka saņēmis pašvaldību atbalstu plāniem Latvijā izveidot vienotu videonovērošanas tīklu.
Ģirģens vēlas, lai Latvijā tiktu izveidots vienots videonovērošanas kameru tīkls visā Latvijas teritorijā, kas sekmētu noziegumu izmeklēšanas efektivitāti, un šī iecere atbalstīta viņa šodien sarīkotajā sanāksmē ar pašvaldībām par iekšējās drošības jautājumiem.
Šonedēļ notikušajā preses konferencē ministrs stāstīja, ka panākta vienošanās par to, lai pašvaldības aktīvāk sadarbotos ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, izvērtējot iespēju pievienoties kopīgai platformai, lai veidotu "stabilu savietojamību ar videonovērošanas kamerām visā Latvijas teritorijā". Pašlaik nav zināms, kad šāds tīkls varētu būt izveidots.
Ziņots arī, ka, reaģējot uz futbola aģenta slepkavību Purvciemā, Ģirģens 15.aprīlī sasauca sanāksmi par valsts iekšējo drošību. Slepkavība Purvciemā ir sekas tam, ka Latvijā strauji nepieciešams attīstīt vienotu videonovērošanas tīklu, lai policijai noziedzības apkarošanā un kārtības uzturēšanā būtu iespējams efektīvāk reaģēt, uzskata Ģirģens.
Ministrs par nepieciešamību pēc vienota videonovērošanas kameru tīkla izveides bija paziņojis arī 2020.gada vasarā pēc valdības sēdes, kurā tika atbalstīts Valsts policijas reorganizācijas plāns.
Apsardzes kompānijas darbiniek, Skripaļu lieta tika atklāta pateicoties kamerām, kuru Londonā un visā GB valstī ir pilna pēcpuse, tāpēc liekas dīvaini apsardzes kompānijas darbinieka domugraudi.