Pašlaik trūkst skaidra redzējuma, kā sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, viņš šodien teica, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros Latvija ir uzņēmusies nopietnas saistības, taču neesot gūta pārliecība, ka ar esošo redzējumu tās tiks izpildītas.
"Pašlaik rodas bažas, vai valsts pārvaldei ir pietiekami skaidrs redzējums un resursi, lai sasniegtu plānoto," sacīja Dombrovskis. Komisijas sēdē deputāti šodien uzklausīja transporta nozares un atbildīgo ministriju pārstāvjus saistībā ar "zaļo" auto atbalstu programmu.
Deputāti sēdē pirms nedēļas iepazinās ar iecerētajām transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un šonedēļ turpināja spriest par transporta nozarei izvirzītajiem mērķiem oglekļa dioksīda izmešu samazināšanā, uzklausot biedrības "Auto Asociācija" pārstāvi par Zaļu auto atbalsta programmu attiecīgajam laika periodam.
iAuto sarunas VIDEO:
Komisija pauda bažas par to, vai būs iespējams sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un vai finansējums būs pietiekams plānoto pasākumu īstenošanai.
Kā sēdē atzīmēja biedrības "Auto Asociācija" pārstāvis, transporta sektorā procentuāli visvairāk oglekļa dioksīda emisiju rada sauszemes autotransports, it sevišķi vieglās automašīnas. Desmit gadu laikā Latvijas autoparks varētu palielināties par 28%.
Klātesošie vērsa uzmanību uz "zaļu" auto nodokļu politikas pilnveidošanas nepieciešamību, kā arī vecu auto norakstīšanas iespējām. Tāpat tika pārspriesta sabiedrības motivācija personiskā auto vietā izvēlēties sabiedrisko transportu, kā arī nepieciešamība sakārtot infrastruktūru, lai varētu pārvietoties ar alternatīviem transportlīdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektriskajiem skrejriteņiem.
Iepriekš Satiksmes ministrijas pārstāvji komisiju informēja, ka Eiropas zaļais kurss līdz 2050.gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90%.
Komisija septembrī atkārtoti pievērsīsies šim jautājumam, aicinot uz sēdi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus sniegt pārskatu par iespējamiem risinājumiem, informēja Dombrovskis.
Kā aģentūrai LETA norādīja VARAM, izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais redzējums par atbalsta mehānismu ietverts informatīvajā ziņojumā "Par atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidroja, ka VARAM izstrādāja piedāvājumu, lai spertu pirmo soli atbalsta sniegšanai videi un klimatam draudzīga transporta iegādē.
"Protams, ka šis ir tikai viens no veidiem, kā sniegt ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta sektorā, un ir svarīgi strādāt arī turpmāk gan pie dažādiem zaļās mobilitātes atbalsta pasākumiem, gan arī ierobežojošiem pasākumiem videi un klimatam nedraudzīgu transportlīdzekļu izmantošanas," sacīja Plešs.
Ministrijā pauda, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursa ietvaros paredzēts, ka divu gadu laikā atbalsts tiks sniegts iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm un to kapitālsabiedrībām vairāk kā 2200 mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei desmit miljonu eiro apmērā. Tiek plānots diferencēts atbalsts - jauna elektrotransportlīdzekļa iegādei 4500 eiro apmērā, savukārt lietotam elektrotransportlīdzeklim un jaunam transportlīdzeklim ar hibrīda motoru - 2250 eiro apmērā.
VARAM pašlaik sākusi darbu pie projektu konkursa nolikuma sagatavošanas, kas specifiskāk atrunās atbalsta programmas nosacījumus un prasības. Tiek plānots, ka projektu konkursa nolikuma apstiprināšana valdībā varētu notikt šā gada vasaras otrajā pusē.
LETA jau ziņoja, ka arī Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs Zaļo šodien sēdē pauda, ka mērķu sasniegšanai transporta nozarē Latvijā trūkst koordinācijas starp dažādu nozaru ministrijām.
Viņš sēdes laikā komisijas deputātiem prezentēja zaļu auto atbalsta programmu 2021.-2027.gadam, bez koordinācijas neesamības norādot uz vēl vairākiem trūkumiem.
Tostarp Kulbergs izcēla faktu, ka Transporta enerģētikas likums pašlaik risina tikai problēmas, kas attiecas uz smagā komerctransporta sektora emisiju samazināšanu, lai gan patlaban 86% no kopējā automašīnu skaita veido vieglās automašīnas - 78% pasažieru auto un 8% vieglais komerctransports.
Auto asociācijas prezidents atzīmēja, ka Latvijas autoparks nākotnē, visticamāk, pieaugs, jo, vērtējot automašīnu skaita attiecību pret iedzīvotājiem, Latvijā tas pašlaik ir viens no mazākajiem visā Eiropas Savienībā (ES). Tāpat Latvijā ir otrs lielākais dīzeļdzinēju īpatsvars ES, turklāt šīs automašīnas vairumā gadījumu ir vecākas par desmit gadiem, kas nozīmē lielāku emisiju daudzumu.
Kulbergs norādīja, ka Latvijas vieglo automobiļu parks 2021.gadā emitē 2,42 miljonus tonnu ogļskābās gāzes (CO2) emisiju, kas ir par 2% vairāk nekā 2018.gadā. Tādēļ, ja nesekos konkrētas darbības no atbildīgo institūciju puses, Latvija nevis samazinās emisiju daudzumu, kā tas paredzēts ES "zaļajā kursā", bet gan tieši otrādi - līdz 2027.gadam emisiju apjomus kāpinās pat par 8,4%, salīdzinot ar 2018.gadu.
"Tāpat Latvijā ir otrs lielākais dīzeļdzinēju īpatsvars ES, turklāt šīs automašīnas vairumā gadījumu ir vecākas par desmit gadiem, kas nozīmē lielāku emisiju daudzumu." - stāsts ir par oglekļa dioksīdu; es baidos ka ekonomiskāku mašīnu par 20+ gadus veciem dīzeļiem nav, bet viņam kaut kā "lielāki izmeši"... Kur nu vēl tas ka piemirsās pieminēt ka pseidodžipiem lielāks degvielas patēriņš un tātad lielāki izmeši...
Jautājums numur viens ir pēc kādas formulas tad tiek rēķināts LV kopējais transporta izmešu apjoms.
Un teikums: "Desmit gadu laikā Latvijas autoparks varētu palielināties par 28%" nozīmē ko, ka izmešu samazinājumu tagad rēķināsim no "iespējamā" pieauguma ???
Ja kopējā ekoloģijas formulā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas, tad tādus "zaļos" vajadzētu aiz olām pakārt katras valsts galvaspilsētas centrālajā laukumā. Ja pasākumā netiek ņemtas vērā nekādas pārstrādes un cita ražošanas piesārņojuma un nepārstrādājamo atkritumu vērtības un apjoms, tad jēga no šī visa ir ļoti maza, jo praksē tā ir "acu aizmālēšana" un tāda prasta "aitu skriešana tajā virzienā kur kurā brīdī deguns rāda" ...
Lai kāda metodika arī netiktu lietota, skaidrs, ka tā visai apšaubāma. Un piesaukt vieglo auto skaita attiecību pret citiem vispār nejēdzība. Skaidrs, ka vieglos izmanto daudz mazāk intensīvi , nekā komerctransportu.
Bez tam, ja uztraucas par CO2, t.i. par "klimatu" , tad ir neloģiska uztraukšanās par dīzeļiem, jo tos pašus dīzeļus vieglajiem auto masveidā Eiropā kā "videi draudzīgu risinājumu" arī ieviesa.