Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus vairāk nekā 1000 kilometru garumā par apmēram 5,206 miljardiem eiro 15

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 27.jūnijs 2021 9:50

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Ziņojumā norādīts, ka, pārbūvējot divu joslu autoceļu par vairāku braukšanas joslu autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, iespējams izskaust visbīstamākos ceļu satiksmes negadījumus - frontālās sadursmes, kā arī sadursmes ar kreiso pagriezienu veicējiem, kas bieži ir iemesls cilvēku bojāejai vai smagiem ievainojumiem.

Satiksmes ministrija, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) izdevumu "Motorways 2018", kurā ir minēti pētījumi vairākās valstīs, kas liecina, ka uz automaģistrālēm ceļu satiksmes negadījumi ir par 50% līdz 90% mazāk, salīdzinot ar divu joslu vispārīgas lietošanas ceļiem. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" ( LVC) prognozē kopumā ceļu satiksmesnegadījumu samazināšanos šajos posmos par 50%, kas ir 347 negadījumiem, tai skaitā 111 negadījumiem ar cietušajiem, 168 negadījumiem ar ievainotajiem un 13 negadījumiem ar bojāgājušajiem gadā.

Tāpat transporta sektors ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem, veidojot 28,5% no kopējā emisiju apjoma.

Satiksmes ministrija atzīmē, ka, pārbūvējot valsts galvenos autoceļus par divu brauktuvju autoceļiem, uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte, satiksmes plūsma būs vienmērīgāka un ievērojami samazināsies vai izzudīs gaidīšanas laiki atsevišķām satiksmes plūsmām. Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis.

LVC aprēķini liecina, ka izbūvējot ātrgaitas autoceļus valsts galveno autoceļu tīklā, ikgadējās autotransporta radītās SEG emisijas samazināsies par aptuveni 16%. Emisiju samazinājums veidojas no mazāka degvielas patēriņa, kas rodas no vienmērīga brauciena pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairoties no dīkstāves vienlīmeņa mezglos un tas ir būtisks solis ceļā uz Latvijas mērķu sasniegšanu klimata jomā.

Ņemot vērā satiksmes drošību un būvniecības izmaksas, ziņojumā skaidrots, ka par optimālu valsts galvenā autoceļa tehnisko risinājumu uzskatāms autoceļa risinājums ar divām atdalītām brauktuvēm četrām braukšanas joslām (divām katrā braukšanas virzienā). Atbilstoši Latvijas standartam šādam autoceļa tehniskajam risinājumam optimālāsatiksmes intensitāte ir robežās no 18 000 līdz 65 000 automobiļiem diennaktī un var uzskatīt, ka pārskatāmā nākotnē šādu autoceļu caurlaides spēja būs pietiekama.

Ministrija norāda, ka papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju un velosipēdu) infrastruktūra un komunikāciju koridori, kas paredzēti dažāda veida sakaru kabeļu izvietošanai vienuviet un satiksmes digitalizācijai, tajā skaitā 5G infrastruktūras izveidei.

Ziņojumā pausts, ka, pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās bija aptuveni seši miljoni eiro, ko veido - autoceļa pārbūve vai izbūve - 1,8 miljoni eiro, paralēlie ceļi - 0,7 miljoni eiro, vairāklīmeņu mezgli - 1,6 miljoni eiro, citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves - 1,1 miljons eiro un pārējie darbi, tostarp zemju atsavināšana, stāvlaukumi, papildaprīkojums - zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi, autobusu pieturas u.c., - 0,8 miljoni eiro.

Savukārt pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra pārbūves izmaksas ir aptuveni miljons līdz trīs miljoni eiro.

Satiksmes ministrija atzīmē, ka no ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi - ir jāizstrādā izpētes projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam vidēji paiet seši līdz septiņi gadi. Turpretī būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta apmēriem ir vidēji divi līdz četri gadi.
 

 
Visi komentāri
 
taaneko 27.jūnijs 2021 10:28
0 2 Atbildēt

Patīkami, ka LSM , par spīti visādiem ekodiotiem, ieklausās tajā ko tai iesaka.

Nodoklis 27.jūnijs 2021 13:38
3 0 Atbildēt

Kamēr mēs autobraucēji redzam ka beidzot sirmā vecumā mums būs normāli ceļi, tikmēr būvnieku kartelis domā kā apgūt vairāk naudas par mazak uzbuvētiem kilometriem.

nakuj? 27.jūnijs 2021 16:15
3 4 Atbildēt

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, būvēs ātrgaitas šosejas? Drīz parasto ceļu uzturēšana kļūs par nepaceļamu slogu.

Andris 27.jūnijs 2021 19:25
0 0 Atbildēt

Latvijā tas nav reāli. Mēs nevaram nopirkt pārdesmit vilcienu vai uzbūvēt māju bez skandāliem un tiešām , bet te būvēs ātrgaitas trases. Tas vienkārši ir murgs ne sapnis.u

Vernons 27.jūnijs 2021 19:51
1 0 Atbildēt

Forši! Kas par "piķi"!

.., 27.jūnijs 2021 20:51
1 0 Atbildēt

Apdirsīsies! Tik vien kā saremontēt pat nemāk! Vai nesanāk!

Ezis UK 27.jūnijs 2021 21:06
2 0 Atbildēt

Dzirdēts meldiņš,šō paaudze dzīvos lomjunizmā! Urā!30 gados cik izbūveti celi?Un tikai retā vietā ceļus projektējuši gudri cilvēki,pārsvarā gan pat ļoti negudri.

G 27.jūnijs 2021 21:57
0 0 Atbildēt

250+M katru gadu, sākot ar tekošo. Informatīvais ziņojums=valdība pieņēma zināšanai. Nākamnedēļ skatīs informatīvo ziņojumu par nacionālo kodolbruņošanās programmu, arī dārgi un arī pieņems zināšanai.

Vienīgais sausais atlikums ir dažiem ierēdņiem prēmija par laba ziņojuma dzemdēšanu, un publikas tracināšana, jo nekas vairāk par ķekavas apvadceļu, rīgas apvadceļu un vangaži-saulkrasti nebūs

Janka 27.jūnijs 2021 22:46
1 0 Atbildēt

Ja tie pirmie 2 termiņi un km vēl izklausās kaut cik ticami, tad tajos pēdējos 5 gados 600km gan izklausās pēc pilnīgas utopijas...

atgādināšu 27.jūnijs 2021 22:59
0 0 Atbildēt

un vēl būs vilciens uz Bolderāju!

Vernons 28.jūnijs 2021 10:12
0 0 Atbildēt

Un uz Kolku nebūs?

nogurusī pakaļa 27.jūnijs 2021 23:02
2 0 Atbildēt

Katram superceļam blakus - veloceļš ar atpūtas vietām,kur plānoti komfortabli masāžas saloni,utt.

precīzi cipari un miljoni 27.jūnijs 2021 23:04
0 0 Atbildēt

no 18 000 līdz 65 000 automobiļiem diennaktī

Krotow 28.jūnijs 2021 1:33
1 0 Atbildēt

Lai iesākumā VIA Baltika pārbūvē par 4-joslu bāni pareizi. Tad varbūt ticēsim.

seller 28.jūnijs 2021 11:18
4 0 Atbildēt

Izcili plāni, nepaies ne 20 gadi, kad arī Latvijā būs ceļi

Bet tikmēr ap 380 km no Rīgas to pašu Via Baltika jau tiešām būvē, PL trīs jauni posmi tiks atvērti jau šogad (18 gadus ātrāk kā LV)

www.youtube.com/watch?v=HM11-VQETE0

www.youtube.com/watch?v=u8okC-R99Ho

www.youtube.com/watch?v=__mFauJ6VaA

Posms līdz PL LT robežai arī top, tomēr tas būs gatavs 2023.

www.youtube.com/watch?v=F525HMvwnoI

Nepamet sajūta, ka LV ir iestājusies citā EU, nekā citas dalībvalstis, kas iestājās vienlaikus ar LV

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti