Galvenais iemesls enerģētikas krīzei Latvijā, ko ietekmē pieaugušās energoresursu cenas, ir ilggadējā politiskā pieeja, ka atjaunojamā enerģija ir slikta, dārga un nevajadzīga, aģentūrai LETA sacīja investīciju fondus pārvaldošās kompānijas "BaltCap" investīciju direktors un AS "Rīgas siltums" padomes loceklis Matīss Paegle.
Viņš pauda, ka Latvijā vairākus gadus nav domāts ne tikai par jaunām atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas programmām, bet arī apturēta esošo neatkarīgo ražotāju attīstība, tādējādi degradējot vietējosenerģijas resursus, kas Latvijā ir pieejami un nav pakļauti globālai cenu svārstībai.
Paegle minēja, ka, skatoties gada ietvaros, kritums tā saucamajiem obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējiem ir apmēram 40%, kas nozīmē, ka apstākļos, kad elektroenerģijas, gāzes un siltuma cenas ievērojami pieaugušas, virkne šo ražotāju būtu spējuši ražot enerģiju par lētākām izmaksām, nekā pašlaik to sanāk iepirkt.
Eksperts atzīmēja, ka, piemēram, dabasgāzes cena, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, pašlaik pieaugusi par apmēram 2400%, tāpat palielinājusies arī ogļskābās gāzes kvotu cena - no apmēram 15 eiro iepriekš līdz 65 eiro pašlaik, savukārt vietējās šķeldas cena palielinājusies tikai par apmēram 20%.
"Mēs mērķtiecīgi, nedomājot par savu enerģētisko neatkarību un principā turpinot dzīvot pilnīgā atkarībā no Krievijas gāzes, esam pakļauti šim vājprātīgajam riskam, ko mēs nevaram ietekmēt," sacīja "BaltCap" investīciju direktors.
Nākotnes kontekstā Paegle rekomendēja Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no fosilo izejmateriālu cenu svārstībām, kuras valsts pati nevar ietekmēt.
"Es aicinu valdību ļoti aktīvi domāt par to, kas šajos desmit gados notiks, lai mēs nepaliktu vieni no pēdējiem Eiropā, kas neko šajā jomā nav izdarījuši un ir pakļauti tādām Krievijas vai naftas, vai gāzes, vai ogļu cenu ietekmēm," sacīja "BaltCap" investīciju direktors.
Viņš skaidroja, ka tuvāko desmit gadu laikā Eiropā enerģētikas sektorā ir sagaidāmas ļoti ievērojamas pārmaiņas, jo mērķi, kurus Eiropas Savienība (ES) nospraudusi, ir ambiciozi. Tādēļ arī Latvijai būtu jādomā par papildu iespējām veicināt klimata mērķu izpildi, jo, ja valsts iepriekšējos gadus ES ietvaros atradusies līderos izmantotās atjaunojamāsenerģijas īpatsvarā, tad nākotnē šīs tendences mainīsies, un ir sagaidāms, ka daudzas ES valstis Latviju apsteigs.
"Līdz ar to mēs šāda veida krīzēm, kāda ir šobrīd, būsim arvien vairāk pakļauti. Tas, par ko šodien vajadzētu domāt, lai mēs izietu [no krīzes] spēcīgāki un mazāk riskētu ar līdzīgām problēmām tuvākajā nākotnē, ir pārdomāta un mērķtiecīga vietējās, neatkarīgās atjaunojamās enerģijas politikas veicināšana," teica Paegle.
"BaltCap" investīciju direktors atzīmēja, ka pašlaik šajā virzienā Latvijai attīstīties traucē virkne nesakārtotu likumdošanas aspektu, kas, piemēram, liedz uzbūvēt efektīvu, modernu un izmaksās zemu vēja parku vai saules paneļu parku.
Tāpat, pēc Paegles teiktā, Latvija ir pēdējā valsts Eiropā, kas nav ieviesusi normatīvos aktus, lai attīstītu biometāna ražošanu. Tas paredz, pārstrādājot fermu un citāda veida organiskos atkritumus, ražot metānu, kuru iespējams attīrīt līdz gāzes līmenim un ievadīt kopējā gāzes sistēmā.
"Tādējādi tiktu veicināta neatkarība no Krievijas dabasgāzes. Principā tik, cik mums ir lielās fermas un citi organiskie atkritumi, kas vispār netiek šķiroti, no tiem var saražot ļoti iespaidīgu apjomu gāzes uz vietas, lai vispār, iespējams, nebūtu liels gāzes apjoms jāpērk no Krievijas," sacīja "BaltCap" investīciju direktors.
Vācijas "Gaspool" biržā dabasgāzes cena šā gada oktobrī sasniedza 63,66 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 5,6 reizēm vairāk nekā šajā periodā 2020.gadā. Dabasgāzes nākotnes darījumu cenas TTF biržā oktobra sākumā sasniedza jaunu rekordu, sasniedzot 116 eiro ar MWh. Patlaban gan tās atkal sarukušas zem 100 eiro robežai.
Dabasgāzes kā kurināmā cenas pieaugums skar visas Eiropas valstis, tostarp Latviju, atstājot būtisku ietekmi uz siltumenerģijas ražošanas izmaksām. Balstoties uz esošām dabasgāzes tirgus tendencēm un prognozēm, dabasgāzes cena tirgū varētu mazināties 2022.gada pavasarī, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Tikmēr, kā liecina biržas "Nord Pool" apkopotā statistika, Latvijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 123,5 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 3,1 reizi vairāk nekā 2020.gada septembrī.
Eksperts jau te gari unplaši muld tikai tāpēc, ka viņam nekas no tā "dārgā pīrāga" nav atlecis. Viss pārējais ir bleķis...