Šodien notikušajā sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Dienvidkurzemes iedzīvotāji pauda noraidošu attieksmi pret vēja elektrostaciju parku "Alokste", "Minde" un "Peivika" būvniecību.
Iedzīvotāji norādīja uz to, ka SIA "Eolus", kas dibinājusi uzņēmumus šo vēja parku attīstīšanai, nav darbības pieredzes Latvija, uz ko gan uzņēmuma pārstāvji iebilda, ka "Eolus" ir vairāk nekā 650 vēja elektrostaciju Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, ASV, Polijā un Baltijas valstīs.
Tāpat iedzīvotāji pauda satraukumu, ka vēja elektrostaciju dēļ viņiem pasliktināšoties sakari, kas ir būtiski, daudziem strādājot no mājām. Tāpat viņi pauda bažas par vēja elektrostaciju iespējamo negatīvo ietekmi uz putniem un pašu veselību, kā arī to, ka kritīsies viņu īpašumu tirgus cena, ja to tuvumā atradīsies vēja parki. Iedzīvotāji rosināja vēja parkus būvēt jūrā, nevis tiešā tuvumā iedzīvotājiem.
26 Lažas pagasta iedzīvotāji jau ir vērsušies pašvaldībā ar vēstuli, kurā kategoriski iebilst pret vēja elektrostacijas būvniecību viņu īpašumos, informēja pašvaldības pārstāvis.
Balstoties uz priekšizpētes rezultātiem, ir noteiktas teritorijas, kurās vēja parki varētu tikt izbūvēti. Noteiktās izpētes teritorijas ir plašākas par tām, kas nepieciešamas vēja parku izbūvei, tomēr paplašināta izpētes teritorija noteikta, lai ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā risinātu jautājumus, kas saistīti ar saražotās enerģijas akumulācijas iespēju izpēti, kā arī ar vēja parkiem saistītās infrastruktūras izvietošanu.
Vēja parka "Alokste" izpētes teritorija ietver zemes vienības Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta un Kuldīgas novada Gudenieku un Turlavas pagastu teritorijās. Vēja parka "Minde" izpētes teritorija ietver zemes vienības Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta teritorijā. Vēja parka "Peivika" izpētes teritorija ietver zemes vienības Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta un Kuldīgas novada Alsungas un Gudenieku pagastu teritorijās.
Patlaban ir aplēsta pētāmo teritoriju maksimālā kapacitāte, kas katrā parkā ļautu izvietoto 20-30 jaunākās paaudzes vēja elektrostacijas ar nominālo jaudu virs sešiem megavatiem (MW).
Sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā līdz 11.aprīlim.
Vēja parku attīstītājs SIA "Eolus" Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā un Kuldīgas novada dienvidu daļā starp Aizputi un Pāvilostu 74 kvadrātkilometru (km2) platībā iecerējis attīstīt trīs vēja parkus "Peivika wind", "Minde wind" un "Alokste wind". Uzņēmumā norāda, ka, ņemot vērā Eiropas drošības izaicinājumus un nepieciešamību strauji stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību no ārvalstu energoresursiem, vēja parku attīstībai ir jābūt prioritātei gan pašvaldību dienaskārtībā, gan valstiskā mērogā.
Kompānija "Eolus" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 502 845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas "Eolus Vind Aktiebolag". Uzņēmums 2021.gadā strādāja ar 410 617 eiro zaudējumiem.
Kompānijai "Eolus" Latvijā ir 13 meitasuzņēmumi "Audruves wind", "Gulbji wind", "Melderi wind", "Virzas wind", "Dobele wind", "Mekji wind", "Osi wind", "Unas wind", "Valpene wind", "Peivika wind", "Minde wind", "Alokste wind", kā arī "Pienava wind".
Galīgi jau apstulbuši, vēja parku attīstībai nav jābūt nekādai prioritātei, ir jāmazina enerģijas patēriņš mājsaimniecībās, ir jāmazina siltuma zudumi kur iespējams, un jāveicina lētu un kvalitatīvu risinājumu privātpersonām izstrāde un iespējams arī atbalsts.
No tā ka lieltirgotājs sabūvēs 3 spārnu dzirnavas biržas cena "zemē nekritīs", un tieši uz to arī "tiek slēgtas šo vēja parku derības", jo pēc 20 gadu lietošanas tie lūžņi ir jādemontē un "jānorok" ...
》ir jāmazina siltuma zudumi
Ekonomiski nepamatoti. Iztērēt 20% līdzekļu lai ietaupītu 20% izmaksu. Ilgtermiņā nestrādā tā siltināšana. Būvniecība arī prasa enerģiju.
Tas jau ļoti atkarīgs no tā kāda ēka, dadziem Rīgas namiem pārejot uz aukstajiem bēniņiem, vai ļaujot tos apdzīvot arī tie vismaz 10% varētu sataupīt ...
Un daļai Jūgendstila ēku vispār pietiek logus un durvis atjaunot un būs paliels ietaupījums ...
Pa Rīgu pastaigājot bez jēgas bēniņu ar izsistiem logiem, vai cita veida vaļējiem caurumiem ... Atceroties LNB vecās ēkas - slapjš pagrabs ar visām komunikācijām pagtam ūdenī, vaļējas lietus notekūdens akas, kas pa tiešo tek pagrabā utt ...
Bet no privātmāju pieredzes, man visa un sencim 25 cm siltinātā daļa ir vienkārši ideāla, nesiltinātā gan drusku sūkā vēja laikā - pažobeles labi "izpūš" (tipa kā vakar)
》Un daļai Jūgendstila ēku vispār pietiek logus un durvis atjaunot un būs paliels ietaupījums .
Nomainot uz ko uz PVC? Galīgi glupš? Kur tad paliek Jūgendstils. Atkal cik tas maksā un cik ir ietaupījums. Tas ir kā pirkt auto, lai ietaupītu uz sabiedriskā transporta biļeti.
》Bet no privātmāju pieredzes, man visa un sencim 25 cm siltinātā daļa ir vienkārši ideāla
Paplēs vaļā to ideālo siltinājumu un apakšā ideāls pelējums. Atkal lai novērstu caurpūšanu nav tāpēc jāsiltina. Bet tas viss ir teorija pretī aprēķinu ta nav, viss uz izjūtām. Es ielēju CirceK degvielu un iet auto tagad lopā...
1) Pats neesi glups ? Vienīgais ko dzīvē esi redzējis plastikātu ??? Lielākajai daļai vecā stila koka logu es pats varu izdarīt vismaz 2 lietas, iefrezet vietu blīvgumijai, un vai vienkameru paketei, un ja to izdara galdnieks/prifesionālis, tad tas noteikti strādā vēl labāk. Pie kam daļai veco(ne-jūgendstila) ēku var tiešām likt kaut plastmasniekus, tādus tiesa koka pakešniekys reuz ielikām Lāčplēšiekas dzīvoklim, taču koks ne tādēļ ka plastikātu nedrīkstētu likt ...
2) Tas ka hespēj iedomāties, kā tas ir jādara, ir drusku no citas sērijas jautājums, man ir vienai vecai ēkai - un tas strādā ...