Transporta dekarbonizācijas krīze Latvijā draud ar būtiskiem budžeta tēriņiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji.
Asociācijā norāda, ka Eiropas Savienības (ES) nupat pieņemtā direktīva par atjaunojamo energoresursu (AER) veicināšanu nosaka mērķi visām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ka AER avotu daļai enerģijas galapatēriņā transporta nozarē līdz 2030.gadam ir jāsasniedz 29%.
Tādējādi, pēc asociācijā minētā, transporta dekarbonizācijā ir krīze, kas draud ar to, ka Finanšu ministrijai būs jāpērk emisiju samazināšanas kvotas no citām valstīm desmitiem miljonu eiro apmērā.
Asociācijā arī informē, ka tā ir vērsusies pie atbildīgajām institūcijām ar aicinājumu ieviest šogad 22.maijā Saeimas frakciju parakstīto sadarbības memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģijas 2023.-2050.gadam izstrādes nepieciešamību.
Tostarp asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Stikāns skaidro, ka ir nepieciešams ieviest mehānismus pret krāpšanu un tādus sodus, kas novērš krāpniecību.
"No degvielas tirgus uzraudzības viedokļa, ir svarīgi saglabāt biodegvielas obligātā piejaukuma prasības benzīnam un dīzeļdegvielai, lai, fiziski ņemot degvielas kvalitātes paraugus, attiecīgās valsts iestādes varētu konstatēt, ka biodegvielas sajaukšana patiešām notiek," atzīmē Stikāns.
Asociācija piedāvā izmantot Lietuvā, Polijā un Igaunijā jau ieviesto praksi AER veicināšanai transportā, tostarp saglabāt biodegvielas obligāto piejaukumu kā instrumentu līdz 2030.gadam. Papildus tam asociācija aicina ieviest citus risinājumus, kas būtu saistoši degvielas piegādātājiem, piemēram, noteikt tiem mērķi līdz 2030.gadam par 14,5% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti transportā, izmantojot atjaunojamos resursus.
Tāpat, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, asociācijā norāda, ka biodegvielas patēriņš Latvijā pērn, salīdzinot ar 2021.gadu, saruka par teju 70%, tā samazinot AER īpatsvaru transportā līdz aptuveni 2%. Vienlaikus asociācijā prognozē, ka 2023.gadā šis īpatsvars varētu būt vēl zemāks, jo prasība obligāti piejaukt biodegvielu nav spēkā visa gada garumā.
Stikāns arī min, ka pēdējo gadu laikā Latvijas valdība ir sistēmiski pieņēmusi lēmumus, kas samazina AER daļu transportā, palielina tirgus daļu importētiem fosilajiem resursiem un vēršas pret vietējiem ražotājiem.
Tostarp asociācijā norāda, ka valdība ir atcēlusi akcīzes nodokļa atlaides biodegvielām, tāpat joprojām nav biometāna programmas, elektromobilitāte stagnē, bet no likuma "Par piesārņojumu" ir izņemta prasība degvielas tirgotājiem katru gadu samazināt degvielu emisijas. Tāpat atcelta norma par obligātu biodegvielas piejaukšanu, lai arī tieši biodegviela līdz šim nodrošināja lielāko daļu no AER transporta nozarē.
Asociācijā arī norāda, ka Konkurences padome pirms gada sagatavotajā pētījumā par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā atzina, ka šādi neskaidri tirgus apstākļi kalpo tieši ārvalstu fosilās enerģijas ražotāju finansiālajām interesēm.
Tāpat asociācijā, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem par degvielas cenām, norāda, ka Latvijā tās ir konsekventi augstākas nekā Lietuvā. Kaimiņvalstī obligātais biodegvielas piejaukums ir spēkā visu gadu, noteikts zemāks akcīzes nodoklis un degvielas rezervju uzglabāšanas izmaksas.
"Šobrīd var redzēt, ka elektromobilitāte attīstās pārāk gausi un lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, kur tam paredzētas atbalsta programmas. Savukārt biometāna ražošana, atšķirībā no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, Latvijā nenotiek faktiski nemaz, un sistēmiska atbalsta, lai biometāns tiktu izmantots transportā, nav," uzsver Stikāns.
Latvijā ir biodegvielas ražotāji, kas izmanto galvenokārt vietējās lauksaimniecības izejvielas un spēj saražot biodegvielu ap 10% apjomā no kopējā Latvijā patērētā transporta enerģijas daudzuma, nodrošinot emisiju ietaupījumu par vairāk nekā 60-70%, ja salīdzina ar fosilo kurināmo. Tikmēr tāda biodegviela, kuras pamatā ir atliekvielas un dabīgie atkritumi, emisijas var samazināt arī par 90%, vēsta asociācijas pārstāvji.
Jau ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nav obligāta.
Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana ir brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši var izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.
Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija pārstāv vairākus uzņēmumus Latvijā, kas pārstrādā dažādas izejvielas, piemēram, kultūraugus, atkritumus, atliekas un citus inovatīvus materiālus, lai ražotu atjaunojamo enerģiju.
Kāda vēl kvotu pirkšana kara piesārņojuma laikā.Tad jātriec ratā tā Eiro-uto-pija.