Visi komentāri - Piecu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādēm OCTA atlīdzībās izmaksāti 17 miljoni eiro

Piecu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādēm OCTA atlīdzībās izmaksāti 17 miljoni eiro 1

 

Foto: iAuto.lv

LTAB | 14.decembris 2024 11:43

2024.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošinātāju veikto izmaksu apjoms par ceļu satiksmes negadījumiem (turpmāk – CSNg) valsts un pašvaldības iestādēm sasniedzis 3,46 miljonus eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk - LTAB) apkopotā informācija.

Pēdējo piecu gadu (2019. – 2023.) laikā OCTA atlīdzībās valsts un pašvaldību iestādēm kopumā izmaksāti 17,02 miljoni eiro, turklāt šajā periodā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu (2,63 miljoni eiro 2019.gadā un 3,93 miljoni eiro pērn).

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no visa kopējā izmaksāto OCTA atlīdzību apjoma par CSNg (55,02 miljoni EUR), valsts un pašvaldību iestādēm izmaksāti 6,3% (3,46 miljoni EUR). No visām izmaksātajām atlīdzībām valsts un pašvaldību iestādēm, šī gada deviņos mēnešos 1,30 miljoni eiro izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijās un pabalstos invalīdiem par CSNg gūtajām traumām. 1 miljons eiro izmaksāts Nacionālajam veselības dienestam. Atlīdzību izmaksu apjoms katru gadu šīm iestādēm būtiski pieaug, un kopš 2019.gada ir dubultojies.

“Līdz ar straujo kopējo izmaksāto OCTA atlīdzību apjoma pieaugumu pēdējos gados, aizvien palielinās izmaksas tieši valsts un pašvaldību iestādēm. Turklāt palielinājums ir redzams ne vien izmaksāto līdzekļu apmērā, bet arī proporcionāli pret citiem atlīdzību veidiem. Tā pirms desmit gadiem 2014.gadā OCTA atlīdzībās valsts un pašvaldību iestādēm tika izmaksāts 0,50 miljoni eiro, kas bija vien 4% no kopējā atlīdzību apjoma,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

“Jāatzīmē, ka ārstēšanās un rehabilitācija, kā arī valsts pabalstu izmaksa pēc CSNg, atšķirībā no transportlīdzekļa remonta izmaksām, var ilgt vairāku gadu vai pat visa mūža garumā, kas nozīmē, ka, piemēram, vēl 2024.gadā tiek atlīdzināti zaudējumi par CSNg, kas notikuši 2007.gadā un senāk,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

 

 
Visi komentāri
 
650 15.decembris 2024 0:08
0 0 Atbildēt

Un?? Par/ko īsti te ir(iet?) tas tā dēvētais "bazars"???

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

88 gados nebijis notikums: Volkswagen slēdz Drēzdenes rūpnīcu 20

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen šonedēļ pārtrauks darbu vienā no savām rūpnīcām. Lasīt vairāk

 

TV Auto ziņas dosies ziemas labdarības reisā (+ VIDEO)

TV Autoziņu ziemas testos esam devušies gan ar pikapiem, gan elektromobiļiem, taču mikroautobusu un minivenu reiss gan notiks pirmo reizi. Lasīt vairāk

 

Iekšdedzes dzinēji dzīvos arī pēc 2035. gada - Brisele apsver aizlieguma atcelšanu 31

Eiropas Komisija varētu atcelt likumu, kas paredzēja jaunu automašīnu ar benzīna un dīzeļa dzinējiem aizliegumu no 2035. gada. Lasīt vairāk

 

Lai samazinātu elektrības rēķinus patērētājiem, EK plāno sākt centralizētāku elektrotīklu plānošanu (+ VIDEO)

Cik mēs nākotnē maksāsim par elektrību? Kāpēc tā vienā valstī ir dārgāka nekā pie kaimiņiem? Uz šiem jautājumiem cer atbildēt jaunais Eiropas Komisijas plāns – uzsākt centralizētāku elektrotīklu plānošanu, lai paātrinātu dažādu savienojumu izveidi, kas samazinātu elektrības rēķinus patērētājiem. Ko tas nozīmē un kas jauns gaidāms Baltijas valstīs? Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti