Pēc vētras krīzes dienestiem padomā pāris uzlabojumi, bet lielu uzsvaru liek uz cilvēku pašu atbildību 7

Pašvaldību atbildība ir apzināt un sniegt nepieciešamo palīdzību tiem cilvēkiem, kuri pēc aizvadītās nedēļas nogales vētras joprojām ir bez elektrības un sakariem, pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdes pirmdien izteicās Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle.

"Primāri šajos gadījumos tā ir pašvaldību atbildība, jo viņas zina savus cilvēkus, pārzina attālumu līdz centram un gandrīz vai pārzina katru cilvēku individuāli," sprieda Zīle.

Šobrīd bez elektrības vēl ir aptuveni 75 000 mājsaimniecību, žurnālistiem atklāja sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Zīle preses konferencē šodien vairākas reizes pieminēja "72 stundu somu". Viņš norādīja, ka nopietnāks apdraudējums, piemēram, militārais, nepāries 72 stundu laikā, tāpēc iedzīvotājiem esot jābūt psiholoģiski gataviem šo "72 stundu somu" izmantot pārejas periodā uz daudz garāku grūtību periodu.

"Šādos apstākļos, postošākas katastrofas apstākļos atjaunot elektroenerģiju var nebūt iespējams 72 stundās," sprieda Zīle, tādēļ mājsaimniecībām vajagot pašām domāt, kas notiktu, piemēram, ziemas periodā, ja pazustu elektrība. "Ir vajadzīgs ģenerators tieši ar tādu jaudu, kurš var "pavilkt" pašas būtiskākās lietas - mājas apkures sistēmu, nodrošināt ūdeni, elektrisko plīti, lai uzsildītu zīdainim pudeli," sprieda Zīle.

Viņš atzina - lai arī šādi ģeneratori nav tikuši minēti, kad iepriekš tika izklāstīts "72 stundu somas" saturs, tie tomēr esot izdzīvošanai nepieciešami līdzekļi, tādēļ mājsaimniecības tagad tiekot aicinātas pēc iespējas ar tādiem nodrošināties. Šādi ģeneratori maksā no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem eiro, bet aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.

Zīle piebilda, ka centram būs jāizstrādā priekšlikumi par noturības punktu izveidi. Tie varētu būt īpaši punkti reģionos, kur iedzīvotāji krīzes situācijās varētu iegūt aktuālo informāciju, izmantot tur sakarus un tamlīdzīgi.

Tāpat viņš atzina, ka vētras laikā novērots - lai arī tika izsūtīti sarkanie un dzeltenie šunapraides ziņojumi par spēcīgām lietavām un vēju, realitātē ne visos gadījumos šie brīdinājumi tika ņemti vērā. Tai skaitā notika arī cilvēku pulcēšanās pasākumos.

Tādēļ KVC izstrādās priekšlikumus valdībai izskatīšanai par konkrētām rīcībām šādu šunapraides paziņojumu izsludināšanas gadījumā, proti, kādas lietas drīkst turpināt un kādas ir jāpārtrauc pie oranžā vai sarkanā brīdinājumu. Tāpat tiktu izstrādāts algoritms šādiem gadījumiem, kas būtu jāievēro sabiedrībai un pasākumu rīkotājiem. Šobrīd, kā atzina Zīle, tā ir tikai pasākumu rīkotāju pašu atbildība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis gan papildināja, ka šobrīd Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums jau nosaka, ka pašvaldības ar lēmumu var līdz divām nedēļām ierobežot iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos. "Neskatoties uz to, ja organizators gribētu to darīt, jebkura pašvaldība atbilstoši šim likumam līdz divām nedēļām var noteikt, ka konkrētā teritorijā nedrīkst pulcēties un pārvietoties," izteicās VUGD pārstāvis.

Zīle arī norādīja, ka datus no dažādām institūcijām par to, kur ir vai nav elektrība, ir vai nav pieejama degviela un kur strādā vai nestrādā degvielas uzpildes stacijas, kā arī cita veida informāciju iegūt var, bet ar šiem datiem institūcijas nav spējušas veiksmīgi apmainīties. Tādēļ KVC sagatavos priekšlikumus, kā šādas situācijas novērst, lai krīzes situāciju novēršanā varētu iesaistīties visi dienesti pēc iespējas labāk un arī lai sabiedrība būtu labāk informēta, piemēram, par sakaru traucējumiem konkrētos reģionos.

Kā ziņots, sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.