Ceļu satiksmes drošības direkcija par notikušo datu noplūdi likumā noteiktajā laikā – 72 stundās nebija paziņojusi Datu valsts inspekcijai. Arī kiberincidentu novēršanas iestādei CERT.LV paziņots ar kavēšanos. Policija izmeklēšanu sāka pēc savas iniciatīvas.
Bet CSDD amatpersonas nesteidzās uzņemties atbildību par notikušo. Un tas vedina domāt, ka vismaz sākotnēji CSDD cerējis notikušo cik vien iespējams noklusināt. Bet piezemēšanās galu galā izrādījās smaga.
Lai arī skandāls šoreiz sanācis skaļāks, taču Latvijā lielākais datu noplūdes gadījums notika pirms diviem gadiem. Tad no gandrīz visu Latvijas pašvaldību, izņemot Rīgas, datu sistēmām kibernoziedznieki nozaga personu datus – vārdu, uzvārdu, personu kodus un dzīvesvietas adreses, kopumā vairāk nekā 25 miljonus aktuālu un vēsturisku datu. Piekļuve datiem notika no ārvalstīm.
Tev laiks uz KNAB viszini.