Apgalvojumi, ka Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" melojis par oglekļa dioksīda izmešu apjomu aptuveni 800 000 automašīnu, izrādījušies lielā mērā nepamatoti, trešdien paziņoja uzņēmums.
"Tikai mēnesi pēc tam, kad radās jautājumi par oglekļa dioksīda apjomu atsevišķos grupas modeļos, "Volkswagen" lielā mērā pabeidzis šīs situācijas izskaidrošanu," norāda kompānija.
"Pēc apjomīgas iekšējās izmeklēšanas un pasākumu pārbaudēm tagad ir skaidrs, ka gandrīz visas šo modeļu versijas atbilst oglekļa dioksīda datiem, kas tika sākotnēji noteikti," vēsta autoražotājs. "Tas nozīmē, ka šīs automašīnas drīkst pārdot bez jebkādiem ierobežojumiem. Aizdomas, ka šobrīd ražošanā esošu automobiļu degvielas patēriņa dati tikuši pretlikumīgi izmainīti, nav apstiprinātas."
"Volkswagen" septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.
Šī programmatūra ieslēdz izmešu kontroli, kad tā konstatē, ka automašīnai tiek veiktas pārbaudes. Kontrole tiek izslēgta, kad automašīna piedalās satiksmē, tādējādi ļaujot tai radīt palielinātu izmešu apjomu.
Līdz šim šis izmešu skandāls koncentrējies ap programmatūru, kas uzstādīta dīzeļdzinējos, lai falsificētu slāpekļa oksīda izmešu pārbaužu rezultātus.
Taču novembra sākumā "Volkswagen" paziņoja, ka iekšējā izmeklēšana atklājusi "neatbilstību" arī oglekļa dioksīda izmešu rādītājos. Tādējādi šis skandāls varētu ietekmēt ne tikai dīzeļdzinējus, bet arī benzīna dzinējus.
Tajā laikā kompānijā norādīja, ka ietekmēti "Volkswagen", "Škoda", "Audi" un "Seat" automašīnu 1.4, 1.6 un 2.0 litru dzinēji, un atklāts, ka tie emitē lielāku oglekļa dioksīda apjomu, nekā uzrādīts iepriekšējās pārbaudēs.
Sākotnēji tika vēstīts, ka ietekmēti aptuveni 800 000 automašīnu, taču trešdien "Volkswagen" paziņoja, ka patiesībā šo automobiļu skaits ir vien aptuveni 36 000.
Tādējādi šī situācija sekas klientiem neradīs, uzsver uzņēmums.
Loģiski, ka CO₂ iekļaujas normā, jo mazāks patēriņš dēļ krāpšanās ar izmešu kontroli nozīmē arī mazākus CO₂ izmešus.