Latvijā un 18 citās ES dalībvalstīs īstenos jaunu pieeju ceļu satiksmes drošības uzlabošanai 9

Latvija kopā ar 18 citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Komisiju (EK) un Beļģijas uzņēmumu "VIAS Institute", kas nodrošinās ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanu un analīzi, tādējādi tiks īstenota jauna pieeja ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Saskaņā ar Latvijas Ceļu satiksmes drošības plānu 2021.-2027.gadam, šo veiktspējas indikatoru ievākšana un analīze ir svarīgs instruments, lai izstrādātu reālajai situācijai atbilstošu un efektīvāku ceļu satiksmes drošības politiku.

SM parlamentārais sekretārs Jānis Butāns (JKP) skaidroja, ka ir nepieciešams koncentrēties uz ceļu satiksmes negadījumu novēršanu, kam svarīga negadījumu analīze, lai veiktu preventīvus pasākumus - gan uzlabojumus infrastruktūrā, gan sabiedrības informēšanu.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, šogad plānots virzīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām ceļu satiksmes drošības aktivitātēm, norādīja Butāns, piebilstot, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanā neatsverama ir visu dalībnieku aktīva iesaiste un pareiza attieksme pret drošību. 

Tāpēc plānots turpināt satiksmes drošības projektus uz Latvijas valsts ceļiem. Pērn dažādiem infrastruktūras uz labojumiem novirzīti aptuveni astoņi miljoni eiro, kas ir būtiski vairāk nekā iepriekšējos gados. Tikpat svarīgi ir turpināt sabiedrības izglītošanu, jo ceļu satiksmes drošību tiešā mērā ietekmē arī satiksmes dalībnieka atbildīga rīcība un satiksmē esošo transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, sacīja Butāns.

SM ir sākusi darbu projekta īstenošanā, lai ievāktu un apkopotu datus par 2020. un 2021.gadu. Plānots apkopot datus par EK noteiktajiem vienotajiem galvenajiem ceļu satiksmes drošības indikatoriem, tostarp transportlīdzekļu skaitu, kas neievēro atļautā ātruma ierobežojumus, transportlīdzekļu pasažieru skaitu, kuri nelieto drošības jostas vai nelieto bērnu sēdeklīšus, motociklu un mopēdu vadītāju un pasažieru skaitu, kuri nelieto drošības ķiveres un transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kuri piedalās ceļu satiksmē virs pieļaujamā alkohola daudzuma asinīs.

Tāpat plānots apkopot transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kuri transportlīdzekļa vadīšanas laikā izmanto mobilās viedierīces, jaunu transportlīdzekļu skaitu, kas atbilst augstākajai satiksmes drošības klasei, kopējo autoceļu garumu, kas atbilst augstākajām satiksmes drošības prasībām, kā arī ceļu satiksmes negadījumu seku likvidācijas rādītājus.

Ministrijā norādīja, ka projekta par ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanu un analīzi mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm apkopot un iesniegt vienotus ziņojumus par ceļu satiksmes drošības būtiskajiem veiktspējas indikatoriem. Projektā dalībvalstu atbildīgajām institūcijām, tostarp SM un Ceļu satiksmes drošības direkcijai, tiks nodrošināts atbalsts statistikas datu par ceļu satiksmes drošību ievākšanā, apkopošanā un analīzes veikšanā.

ES kontekstā Latvija ceļu satiksmes drošības ziņā ievērojami atpaliek no citām valstīm un, lai būtiski uzlabotu ceļu satiksmes drošību un izstrādātu un ieviestu efektīvu ceļu satiksmes drošības politiku Latvijā, ir jābūt skaidai izpratnei par reālo situāciju un faktoriem, kas šo situāciju ietekmē. Vienotie galvenie ceļu satiksmes drošības indikatori, ko EK ir izstrādājusi sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem, kalpos par pamatu ceļu satiksmes drošības politikas veidošanai Latvijā, skaidroja SM.

Vienotu ceļu satiksmes drošības indikatoru statistikas datu ieviešana un ziņošana par tiem ir daļa no EK Ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnēm 2021.- 2030.gadam un Stratēģiskā rīcības plāna ceļu satiksmes drošībai.