Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.
Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.
"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.
"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.
Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi kodolenerģiju un dabasgāzi atzīt par klimatam draudzīgiem enerģijas avotiem, kad runa ir par investīcijām.
Priekšlikuma atbalstītāji skaidro, ka gāzes spēkstacijas, kas ir tīrākas par ogļu spēkstacijām un citām alternatīvām, ir atbalsts tautsaimniecībām ceļā uz ekoloģiski ilgtspējīgāku nākotni. Kodolenerģiju var klasificēt kā zaļu, jo tā neizplata siltumnīcefekta gāzes.
Tomēr oponenti uzstāj, ka attiecībā uz gāzi "tīrāka" nenozīmē tīra, un uzsver, ka radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa risks ir nozīmīgāks faktors par to, ka īstermiņā nav oglekļa dioksīda emisijas.
ES zaļās enerģijas sarakstu izveidot bija plānots līdz 2021.gada beigām, tomēr dalībvalstu viedokļu atšķirību dēļ process kavējas.
31.decembrī EK neuzkrītoši izplatīja dalībvalstīm dokumenta projektu un paziņoja, ka sāktas konsultācijas ar dalībvalstīm.
Ja EK piedāvātais saraksts gūs dalībvalstu vairākuma atbalstu, tas spēkā stāsies 2023.gadā.
Francija, kur 70% izmantotās enerģijas iegūta kodolstacijās, oktobrī kopā ar vēl deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Poliju un Čehiju, parakstīja paziņojumu kodolenerģijas atbalstam.
Vācijas vides ministre Štefija Lemke, kas pārstāv zaļos, sacījusi, ka būtu "pilnīgi nepareizi" kodolenerģiju iekļaut klimatam draudzīgo energoresursu sarakstā, jo kodolenerģija "var izraisīt postošas vides katastrofas".
Pēc 2011.gadā Japānā pieredzētās Fukusimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele pauda apņemšanos pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas.
Vācija pagājušā gada nogalē slēdza trīs no sešām atlikušajām AES, un plānots, ka Vācijas pēdējā AES pārtrauks darboties līdz šā gada beigām.
Līrmane norādījusi, ka kodolenerģijas un gāzes iekļaušana tādā sarakstā nav pieļaujama ne tikai klimata apsvērumu, bet arī politiskās neatkarības dēļ, jo "urāns no kaut kurienes ir jāieved".
Vienlaikus viņa atzinusi - Berlīne šajā jautājumā nav vairākuma.
Nu, par šo jau bija skaidrs pēc tam, kad Makrons ar Šolcu vienojās nekāpt viens otram uz varžacīm. Interesantākais ir tas, kā Šolcs apstrādās Nord Stream 2 politisko problēmu.