Eiropas Komisija varētu atcelt likumu, kas paredzēja jaunu automašīnu ar benzīna un dīzeļa dzinējiem aizliegumu no 2035. gada.
Viss liecina, ka Eiropas Komisija (EK) gatavojas mainīt kursu, un labas ziņas degvielas motoru cienītājiem gaidāmas jau nākamnedēļ. Pirmo mājienu sniedza ETP grupas vadītājs Manfreds Vēbers. Viņš norādīja, ka EK vairs neplāno pieprasīt 100% CO₂ samazinājumu jaunajām automašīnām – tā vietā mērķis tiks samazināts līdz 90%. Tas nozīmētu, ka daļa iekšdedzes dzinēju modeļu varētu turpināt pastāvēt arī pēc 2035. gada, un līdzīga pieeja tiekot apsvērta arī attiecībā uz 2040. gadu. Vēbers pat paziņoja, ka Vācijā ražotos dzinējus varēs turpināt gan ražot, gan pārdot, tādējādi sniedzot zināmu atvieglojumu nozarei, kuru pēdējos gados smagi ietekmējuši striktie ekoloģiskie mērķi.
Oficiālu komentāru EK pagaidām sniegt gan nav vēlējusies. Tās priekšlikumi gaidāmi nākamnedēļ, un tie, visticamāk, neattieksies tikai uz dzinēju regulējumu vien, ziņo vācu izdevums Motor - rindā esot arī jauna akumulatoru stratēģija un prasības videi draudzīgākiem dienesta auto. Taču, ja plānotās izmaiņas saņems Eiropas Parlamenta un dalībvalstu atbalstu, tas nozīmēs būtisku atkāpšanos no agrāk pieņemtās vienošanās par pilnīgu CO₂ emisiju izslēgšanu jaunos transportlīdzekļos no 2035. gada.
Iepriekšējais plāns paredzēja, ka pēc aptuveni desmit gadiem Eiropā vairs nevarēs reģistrēt nevienu jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju. Šis lēmums tika pieņemts ar mērķi strauji samazināt transporta nozares radītās emisijas. Tomēr tas izraisīja asas diskusijas un kritiku — gan no ražotājiem, gan vairākām dalībvalstīm, kas uzskatīja, ka elektrifikācijas temps ir pārvērtēts.
Un patiešām – tirgus situācija to apstiprina. Elektroauto pieprasījums stagnē, kamēr daudzi vadītāji joprojām dod priekšroku iekšdedzes dzinējiem vai vismaz hibrīdiem. Šajā kontekstā 90% CO₂ mērķis ražotājiem dotu daudz lielāku rīcības brīvību. Aptuveni desmitā daļa jauno auto joprojām varētu būt aprīkoti ar tradicionālajiem dzinējiem, savukārt investīcijas alternatīvās degvielās – e-degvielās un sintētiskajās degvielās – kļūtu daudz pievilcīgākas.
Nozarei tas nāktu īstajā laikā. Ražotāji varētu ilgāk izmantot savas dzinēju rūpnīcas, bet patērētāji nezaudētu izvēles iespējas, kas pēdējos gados draudēja sašaurināties.
Vai šis kurss patiešām mainīsies, kļūs zināms pavisam drīz — viss ir atkarīgs no tā, ko Komisija oficiāli paziņos nākamnedēļ un kā reaģēs Parlaments un dalībvalstis. Taču signāli no Briseles liecina, ka sākotnējais tehnoloģiju aizliegums, iespējams, patiešām bija sasteigts.
Kamēr paši Eiropas liekēži sāk novēloti saprast, ka atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem ir lēmums, kas iznīcinās Eiropas mašīnbūvi un līdz ar to būtisku ieņēmumu daļu, kas novedīs pie masveida atlaišanām un ekonomiskās lejupslīdes, tikmēr iztapīgie latviešu birokrāti vēl turpina pūst gaisu CO2 elles ugunskuros.