Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicina paust viedokli par AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu, kas paredz vairāk nekā pusmiljardu eiro lielas investīcijas, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.
Plāns paredz investīcijas 509,84 miljonu eiro apmērā, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums 135,77 miljoni eiro.
Izstrādājot pārvades sistēmas attīstības plānu, likts uzsvars uz vairāku AST stratēģisko mērķu sasniegšanu.
Viens no tiem ir Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu desinhronizācija no BRELL loka (Krievijas apvienotā elektrotīkla) un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem, tajā skaitā integrējot inovatīvas sistēmas inerces nodrošināšanas iekārtas un enerģiju uzkrājošās sistēmas.
Vēl viens mērķis ir elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšana un attīstība, nodrošinot efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemākiem tarifiem.
Tāpat kā mērķis noteikta virzība uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju un zaļo transformāciju, tajā skaitā jaunu atjaunojamo energoresursu ražotāju integrēšanu elektroenerģijas pārvades sistēmā.
Ņemot vērā piesaistītā līdzfinansējuma apjomu, ietekme uz pārvades pakalpojumu tarifu prognozēta tikai sinhronizācijas projektu īstenošanas rezultātā (12% apjomā), savukārt pārējo projektu īstenošana pārvades pakalpojumu tarifus neietekmē, sola AST.
Plāns ietver esošo 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju pilnīgu pārbūvi 50 kilometru garumā, trīs 330 kV apakšstaciju paplašināšanu, trīs sinhrono kompensatoru uzstādīšanu, divu bateriju enerģiju uzkrājošo sistēmu izbūvi, septiņu 330 kV autotransformatoru nomaiņu, 712 330 kV elektropārvades līniju balstu nomaiņu, 24 110 kV apakšstaciju pārbūvi, 48 110kV transformatoru nomaiņu, 1824 110 kV elektropārvades līniju balstu nomaiņu un citus tehniskus pasākumus.
Papildus AST plānā ir ieskicējis atjaunojamo energoresursu elektrostaciju pieslēgumu dinamiku elektroenerģijas pārvades tīklam, kā arī Baltijas jūras reģiona atkrastes elektropārvades infrastruktūras attīstības nākotnes perspektīvu un AST potenciālo lomu tajā.
Lai uzklausītu viedokļus, SPRK 18.jūlijā plkst.10 rīkos arī attālinātu sanāksmi, kurā komersanta pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar plānu. Sanāksmes dalībniekiem būs iespēja uzdot jautājumus gan komersantam, gan SPRK pārstāvjiem, kā arī izteikt savus priekšlikumus par plānu.
Jau ziņots, ka AST koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro.
Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.
Es tikai par. Mazliet nav skaidrs kas tikai šo visu būvēs un ar kādiem materiāliem, jo ne mēs vienīgie no plaukta esam nokrituši un rausim gaišo nākotni + šim visam vēl jāskaita darbi, kas tiks veikti drīzumā būvējamajos lielajos saules un vēja parkos.
Karoč tarifus pacēlām, ES piķi iedeva, tagad varam maukt. Tas nekas, ka līdzšinējos gados energobūves nozare ir tā iedzīta zemē, ka uzņēmumi jau pārdod savas ēkas lai izkļūtu no parādiem un spējīgākie darbinieki ir ārzemēs.