Vai biometāns var kļūt par auto nozares glābšanas riņķi? 5

Eiropas Savienības vides mērķi var šķist ļoti ambiciozi un grūti sasniedzami, tomēr, laikam ejot, aizvien plašāk tiek lietoti risinājumi, kas to sasniegšanu padara vieglāku un reālāku. Viens no tiem ir biometāna izmantošana dažādās jomās, piemēram, transportā. Kā tam gatavojas Baltijā?

Jauns veids klimata pārmaiņu apturēšanai

Saskaņā ar Nīderlandes Hanzas Universitātes pētījuma datiem sašķidrināts biometāns transporta nozarē līdz šī gadsimta vidum siltumnīcefekta gāzu emisiju varētu samazināt par 95–174%. Skan radikāli, taču šie rezultāti nav pārspīlēti, jo, izrādās, biometāna ražošana ļauj pat samazināt oglekļa dioksīda daudzumu gaisā.

Kā norāda Lietuvas Atjaunojamās enerģijas konfederācijas prezidents Martīns Nagevičs, “zaļā” ūdeņraža ražošana no biometāna, pirmkārt, ir lētākais tā ieguves veids. Un, ja šajā procesā vēl var arī sasaistīt oglekļa dioksīdu, tad ūdeņraža ieguve atstāj negatīvu CO2 pēdu un ir klimatam saudzīga. Baltijas valstīs ir liels biometāna ražošanas potenciāls, izmantojot lauksaimniecības un rūpniecības atkritumus.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam biometāna ražošanu palielināt vairāk nekā desmitkārtīgi un plāno sasniegt 35 miljardus kubikmetru gadā (aptuveni 350 TWh). Patlaban Eiropā top nedaudz vairāk kā 3,5 miljardi kubikmetru gadā. Šajos plānos lēsts, ka mērķu sasniegšanai būs nepieciešami aptuveni 80 miljardi eiro kapitālieguldījumu.

Dabasgāzes cenas īslaicīgais pieaugums, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ir izgaismojis vēl vienu būtisku biometāna ražošanas aspektu, proti – biometāna cena ir mazāk svārstīga.

Lietuvas gatavojas palielināt ražošanu

Eksperti apgalvo, ka šo degvielu ir vieglāk sākt ražot valstīs ar spēcīgu lauksaimniecību, tāpēc Lietuvai tas ir lieliski piemērots. Lai veicinātu šo biznesa segmentu, 3. jūlijā Lietuvas Vides projektu vadības aģentūra sāka pieņemt pieteikumus Klimata pārmaiņu programmas pasākumam “Atbalsts ieguldījumiem biometāna ražošanai un/vai biogāzes uzlabošanai”.

Šī iniciatīva veicina aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu un ir vērsta uz gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Pavisam projektu atbalstam pēc šīs programmas plānots piešķirt 31 miljonu eiro, un kopš 2020. gada biometāna ražošanā un attīrīšanā jau ir ieguldīti 23 miljoni eiro. Pašlaik tiek īstenoti 12 projekti, un viens gāzes tīkla pieslēguma līgums jau ir parakstīts. Paredzams, ka līdz 2030. gadam Lietuva saražos vismaz 950 GWh biometāna.

Biometāna ražošanai labvēlīgi apstākļi var piesaistīt Lietuvai arī jaunas investīcijas. Martīns Nagevičus stāsta, ka TubeGreen ražotne Pasvalē jūlijā Ambergrid dabasgāzes tīklā nodeva pirmo Lietuvas biometānu. “Kopumā gadā šeit tiks iegūti vairāk nekā 100 GWh biometāna, un tam tiks izmantota biogāze no etanola ražošanas atlikumiem blakus esošajā rūpnīcā. Diemžēl pagaidām viss biometāns tiks eksportēts uz Rietumeiropu, taču nākotnē būtu lietderīgi to pārdot Lietuvā, lai izmantotu transportam un samazinātu naftas degvielas patēriņu.”

Latvijā liels potenciāls, bet tas vēl jāapgūst

Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. Ir aprēķināts, ka tas varētu aizstāt pat 15 procentus dabasgāzes. Šāds daudzums ne vien palīdzētu sasniegt klimata mērķus, bet arī veicinātu enerģētisko neatkarību un vietējās ekonomikas attīstību.

Diemžēl Latvijā vairāku gadu laikā nav pieņemts Transporta enerģijas likums, kam būtu jādefinē ar alternatīvo degvielu un izmešiem saistītie mērķi, kā arī veidi to sasniegšanai. “Viena no lietām, kas klupina gan likumu, gan biometāna jautājumu, ir skandāli, ko izraisīja elektrības obligātā iepirkuma komponente. To dēļ cieš iniciatīvas, kam būtu nepieciešami ieguldījumi vai atbalsts, bet kas tos nesaņem. Otrkārt – kaut ekonomikas transformācija ir definēta kā viens no tautsaimniecības galvenajiem mērķiem, politikā trūkst līderu, kas spētu tālredzīgi virzīt idejas ar lielu iespaidu uz Latvijas enerģētiku,” saka Kristīne Veģere, inženierzinātņu doktore un kompānijas Virši-A projektu vadītāja.

Lūgta raksturot optimālu rīcības plānu, viņa skaidro, ka pirmais solis būtu tieši likums, kas definētu atjaunojāmās enerģijas mērķus. “Biometāns ir izdevīgs risinājums gan kopīgās emisijas samazināšanai, gan tieši transportam.”

Viņa piebilst, ka valstīm savi mērķi nav jāpakārto tikai Eiropas Savienības prasību minimuma izpildīšanai – Igaunija un Lietuva saistībā ar biometāna izmantošanu savus mērķus definējušas krietni augstākus un agresīvākus. Piemēram, Lietuvas Alternatīvo degvielu likumā noteikts, ka līdz 2030. gadam biometānam jāveido vismaz 5% transporta enerģijas patēriņa. Un līdzīgi ir vēl vairākās citās Eiropas valstīs.

“Biometāns faktiski ir vienīgais, ar ko var aizstāt fosilo degvielu smagajam transportam, un vairākās Eiropas valstīs uz biogāzi aktīvi tiek pārcelts sabiedriskais transports. Tālāk būtu jādomā par plašāku dabasgāzes aizstāšanu ar atjaunīgo resursu biometānu. Vēl viens svarīgs aspekts ir biometāna cena – ja salīdzina ar dabasgāzi pirms krīzes, tā ir augstāka, taču sadārdzinājums jāskata kontekstā ar ieguvumiem, ko dotu pāreja uz atjaunīgo resursu gāzi. Otrkārt, ja runā tieši par transportu, biometāns iznāk lētāks nekā dīzeļdegviela,” saka Kristīne Veģere.

Labvēlīgu priekšnoteikumu un iekšējā tirgus pieprasījuma trūkums gan nenozīmē, ka biometāns Latvijā netiek ražots nemaz. Pašlaik tiek īstenoti pieci projekti, kas paredz biometāna palaišanu kopējā gāzes tīklā, un ne tik tālā nākotnē šādu staciju skaits varētu dubultoties. “Labi ir tas, ka biometāns tiek ražots, slikti ir tas, ka tā lielo nozīmi saprot tikai ārējos tirgos, kur šo gāzi pārsvarā izmanto autotransportam un kur pieprasījums pārsniedz vietējās ražošanas kapacitāti.”

Kopumā Latvijā pašlaik darbojas 40 biogāzes stacijas, un Kristīne Veģere uzskata, ka no elektrības ražošanas uz biometānu varētu pārorientēties vēl vismaz divi desmiti staciju.

Svarīga alternatīva autopārvadātājiem

Tā kā transporta nozare spēcīgi iespaido klimatu, visi ir vienisprātis, ka vajadzīgi ātri un efektīvi risinājumi. “Šodien galvenais jautājums ir, kā padarīt transportu ilgtspējīgāku. Tas ir katras valsts uzdevums, jo no tā ir atkarīgs, cik lielā mērā nākotnē samazināsim fosilās enerģijas patēriņu. Tas noteiks, vai valstij būs jāmaksā soda nauda par izmešu mērķu nesasniegšanu. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāizvērtē visi veidi, kā izmantot alternatīvo enerģiju. Biometāns noteikti var būt viena no šīm degvielām, turklāt to var ieviest ātri,” saka Ernests Jakubonis, Iveco vadītājs Baltijas valstīs.

Kā piemēru viņš min Lietuvas pilsētu Šauļus, kur sabiedriskais transports jau kursē ar dabasgāzi. Ar pietiekamu biometāna daudzumu šo transportu varētu padarīt ekoloģiski neitrālu, un tam pat nebūtu nepieciešamas papildu investīcijas.

Tāpat viņš arī min, ka elektrotransports var būt lieliska alternatīva vietējiem pārvadātājiem, kuri veic nelielus attālumus, savukārt biometāns gan finansiāli, gan ērtības ziņā daudz pievilcīgāks ir garu maršrutu gadījumā.

“Mašīnu uzpildīt ar biometānu var tikpat ātri kā ar degvielu, savukārt kravas elektroauto nākas apstāties uz ilgāku laiku. Jāņem vērā arī akumulatoru nolietošanās faktors, reālā sniedzamība dažādos laikapstākļos, uzlādes staciju tīkls, lielākas kopējās ekspluatācijas izmaksas. Arī pašu auto iegādes izmaksas – lai uzņēmumiem būtu izdevīgi izmantot elektrotransportu, tomēr nepieciešamas iespaidīgas subsīdijas,” saka Ernests Jakubonis.

Lai nu kā, viens ir skaidrs – biometāns ir viens no galvenajiem atjaunīgo resursu gāzes avotiem nākotnē un viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā samazināt enerģētikas oglekļa dioksīda emisiju.