Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.
Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.
"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.
Vienlaikus, komentējot, kāds šis gads ir bijis degvielas mazumtirdzniecības nozarei, Vība skaidroja, ka turpinājās zināmi izaicinājumi ar naftas cenām, bet svārstības vairs nebija tik lielas kā 2022.gadā.
"2022.gada 24.februārī vienas nakts laikā Krievijas nafta kļuva "toksiska" un pēc tam tuvāko mēnešu laikā būtiski mazinājās Krievijas naftas pieejamība Eiropas tirgos, radot tādu spiedienu uz cenām, kura rezultātā tās piedzīvoja vairākus lielus lēcienus," atgādināja Vība.
Tomēr pamazām tika atrasti piegādes ceļi no citiem pasaules reģioniem, kas ļāva stabilizēties arī naftas produktu cenām, teica Vība.
"Šogad naftas barela cena ir bijusi robežās no 75 līdz 95 ASV dolāriem. Līdz ar to svārstības vairs nav tik milzīgas kā 2022.gadā. Vienlaikus ir redzams, ka naftas eksportētājvalstis un Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ļoti cenšas naftas cenu virzīt uz augšu," sacīja "Virši-A" vadītājs.
Viņš arī sacīja, ka primāri tā ir Saūda Arābija un arī Krievija, kas šī gada laikā ir mazinājušas naftas ieguvi un tādā veidā samazinājušas naftas pieejamību tirgū.
"Tajā pašā laikā tas nav rezultējies lielā naftas cenu lēcienā, jo pasaules ekonomika pašlaik nav tik spēcīga, kā varbūt gribētos. Ja pasaules ekonomika bremzējas, protams, pieprasījums pēc naftas produktiem ir zemāks un nedaudz balansē situāciju ar naftas cenām," norādīja Vība.
Tāpat viņš norādīja, ka kopumā mazumtirdzniecībā realizētais degvielas apjoms deviņos mēnešos ir audzis par 2,2%, papildinot, ka neliela izaugsme ir dīzeļdegvielai un benzīnam, savukārt tā saucamā lauksaimniecības degvielaun sašķidrinātā naftas gāze ir piedzīvojušas kritumu.
"Septembrī arī pirmo reizi kopš marta kopējais realizētais degvielas apjoms Latvijā ir bijis ar nelielu kritumu, kas varētu liecināt, ka arī Latvijā ir redzams ekonomikas atslābums. Iespējams, kaut kas līdzīgs varētu būt redzams arī ceturtajā ceturksnī," papildināja Vība.
"Virši-A" vadītājs arī atzīmēja, ka "Viršiem" deviņos mēnešos degvielas apjoms mazumtirdzniecībā ir audzis par 12,3%.
"Lielā mērā tas ir skaidrojams ar to, ka uzņēmums turpina savu tirgus daļu gan ar jauniem, uz klientiem orientētiem instrumentiem, gan paplašinot degvielas uzpildes staciju tīklu," sacīja Vība.
Lai taču ibiokomponentes prasītāji dzer savu komponenti paši un liek citus mierā. Ņemšanās ar šīm komponentēm ir suņa kules laizīšana kad nav ko darīt uz mūsu visu rēķina.