Lai Eiropas Savienībā (ES) līdz 2050. gadam sasniegtu klimata neitralitāti, Eiropas Parlaments (EP) vēlas līdz 2040. gadam emisijas samazināt par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, aģentūrai LETA pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
Viņa informēja, ka ceturtdien EP pieņēma savu nostāju par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu grozīt ES Klimata aktu, nosakot jaunu, saistošu ES klimata starpposma mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Deputāti uzskata, ka zaļā pārkārtošanās un ES konkurētspējas uzlabošana ir savstarpēji saistītas, tāpēc viņi piekrīt EK priekšlikumam padarīt klimata mērķu sasniegšanu elastīgāku.
No 2036. gada līdz pat pieciem procentpunktiem no neto emisiju samazinājuma varētu veidot augstas kvalitātes starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, bet EP vēlas garantijas, ka šim procesam tiks piemēroti stingri aizsardzības pasākumi. Komisija bija ierosinājusi noteikt trīs procentpunktu robežu.
Deputāti vēlas arī iespēju izmantot iekšzemes pastāvīgus oglekļa piesaistījumus, lai kompensētu grūti samazināmas emisijas ES emisiju tirdzniecības sistēmā (ES ETS), kā arī uzlabotu elastīgumu nozaru un instrumentu ietvaros un starp tiem, lai sasniegtu mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām.
EP vēlas, lai EK ik pēc diviem gadiem novērtētu progresu starpposma mērķu sasniegšanā, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, tehnoloģisko attīstību un ES starptautisko konkurētspēju. Izvērtējumā tiktu ņemtas vērā arī enerģijas cenas un to ietekme uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Balstoties uz novērtējumu, EK vajadzības gadījumā ierosinās grozījumus ES Klimata aktā. Tie varētu ietvert 2040. gada mērķa grozīšanu vai papildu atbalsta pasākumus.
Teksts tika pieņemts ar 379 balsīm par, 248 balsīm pret un 10 deputātiem atturoties. EP ir gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiesību akta galīgo redakciju.
Eiropas Klimata akts nosaka, ka mērķis sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam ir juridiski saistošs pienākums visām ES dalībvalstīm. Tas arī nosaka juridiski saistošu mērķi ES samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Es valstu emisijas sastada 0,7% , ja so vel velas samazinat par 90% , tad tavs izaudzetais tomats vai gurkis mazdarzina bus nelabveligs zalas ideologijas glabsanai un piesarnos dabu
Ne tikai tas. Pateicoties samazinātajām CO2 emisijām, atmosfērā būs mazāk CO2, tātad mazāk izejvielu celulozes/cietes/polisaharīdu veidošanai, secīgi būs mazāki tomāti un sliktāka raža
Tad jau Grēta vairs nevarēs spaidīt savu Iponu