Zinātnieki lēš – attīstot atjaunīgo enerģiju un ražojot ūdeņradi, varētu ne tikai izpildīt Eiropas klimatneitralitātes mērķus, bet arī pelnīt ar tā eksportu. Rīgas Tehniskajā universitātē aprēķināti iespējamie ekonomiskie ieguvumi, ja Latvijā tiktu plaši attīstīta zaļā ūdeņraža ražošana.
Ūdeņraža ražošana iespējama vēja un saules parkos, laikā kad tīklā mazs pieprasījums pēc elektroenerģijas. Tā efektivizējot procesus.
Te gan var piekrist, tas ir viens no veidiem kā var to lieko enerģiju akumulēt lielos apjomos bez tukstošiem tonnu Li bateriju. Tur atkal gan būs nianses ka šī gāze ļoti negrib glabāties ilgi, cenšās izspiesties cauri metālam un otrs moments ka šūnu elektrostacija lai pārvērstu atpakaļ elektrībā arī nav baigi lēta. Bet jo lielāks tas apjoms jo jēdzīgāks tas pasākums.
Ir vai nav jēdzīgāk banāli pumpēt augšup krātuvē ūdeni saulainās dienās tas ir jārēķina, pasaulē pastāv abas metodes, ūdens pumpēšana ir tepat pie braļukasiem, kas mantojuši tādu krātuvi no iepriekšējās civilizācjas.
Pie reizes saražo ar sešvērtīgo hromu, kas ir kancorigēns.
Un dobele ir viena no lielākajām pazemes krātuvēm EU kur varētu uzkrāt ap 15% visa EU H2, attiecīgi mazā LV būtu kā kāda Dubaja, tirgotu Vācijai nevis naftu bet H2 un gūtu milzu piķi.
Latvānija jau reizi izdirsa savu krātuvju izmantošanu ar ļoti labu peļņu, nomuļļājot sašķidrinātās gāzes pieņemšanu! Tieši tas pat bija ar strīdu par naftas laukiem ar Lietuvu. Kamēr strīdējās, tikam Dānija uzbūvēja tiltu, kas liedz atvilkt naftas platformas. Te arī tālāk par tukšu muldēšanu netiks!
Nu-nu, netiks. Sarīkos darba grupu ar priekšsēdētāju, vietniekiem un 10k+algām. Tad uzbliezīs H2 balonu vizualizācijas projekta biroju ar skaistām telpām, direktoru, vietnieku, palīgiem ar 15k+algām un vienu web dizaineri ar 5k+ algu, kas sazīmēs zilas debesis, zaļu pļavu, ūdeņraža balonu(vai cisternu) un bariņu smaidīgo jūsmiņu apkārt. To padarīšanu pakurbulēs kādus 10 gadus, smagi apgūstot budžetu, kamēr EE Paldiskos vai LT Klaipēdā uzbūvēs tos H2 terminālus un glabātuves un tad paziņos ka": "sanāk tā ka nekas nesanāk, mēs centamies apgūt vēl cītīgak kā Skultē, bet diemžēl un ar skumjām jāpaziņo ka neiet cauri projeks, paldies par uzticību un iesim meklēt jaunus izaicinājumus
1. Pasaules siena
2. "Rīga-Hersona" kanāls
3. Nanoūdens
4. Rail Baltica
Beidzamais laiks reaģēt uz šittik te ienesīgu Latv.Zinātnieku (kārtējo) inciciatīvu.Varbūt var paspēt vismaz pie kāda priekšbeidzamā (nepēdējā) vagona pieķerties(Piezīsties).
Zinātnieki gan jau tie paši (vakarējie,neba pirmoreiz ar Ppi uz (zem?) jumta),kuri vairumā "izrēkināja" arī vairuma populārāko "iepriekšējo" mega un Giga projektu (patiesās,varumtirdzn) izmaksas un (iespējamos loh makro) apgūti grūti iegūtos ieguvumus (plus vēl arī neiegūtos).
Sākot no Baltijas (dzelzs) ceļa un beidzot ar ceļa seguma izveidi no Valstī ievāktajām (maz)lietotajām autoriepām (jelgavs loh Rajonā,3simt metr garenajā garumā (tekošo 1800 kvadrāt metr kop laukum plātībā)).
Es atklāju, ka 650 piržot(internetā) izdalās gāze, tā varētu būt nozīmīga tirgus daļa.
Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgas, un ūdeņraža transports ilgi nekalpo. Resp. tās ir neizdevīgākas pat par elektriskajām. Bez tam ūdeņraža mazie atomi un molekulas ir izcili kaitīgas attiecībā uz materiāliem, jo iespiežas tajos, izmainot to īpašības. Kaut kā nav lasīts, ka ūdeņraža transports, ko lieto ikdienā, pastāvētu ilgāk par dažiem gadiem. Nesen arī Aberdīnas pilsētā atteicās no apm. 25 ūdeņraža autobusiem un mēģinās tos pārdot. Ieviesa 2021.gadā, stāv kopš 2024.gada.
bezkaunības molekulas iespiežas vēl ātrāk un dziļāk, te steidzami ir vajadzīga visuaptveroša dziļa dezinfekcija un deratizācija
Tā dāma tur nes reālu tuftu. Viņa dīvainā kārtā ir palaidusi garām vienu ļoti svarīgu lietu - ūdeņradi ražo turpat, kur uzpilda! Attiecīgi to nav iespējams vērā ņemamos apjomos kaut kur eksportēt! Pareizāk sakot, varēt jau var, tikai izmaksas būs tādas, kas nokauj jebkādu izdevīgumu. Man konceptuāli patīk ūdeņradis, varētu attīstīt domu par plašu uzlādes tīklu vietējam ūdeņraža transportam, bet runas par kaut kādu eksporta potenciālu ir pilnīgi murgi.
Tas der vienīgi enerģijas uzkrāšanai, bet apmēram ar ļoti zemu lietderību un lieliem zudumiem. Akumulatoru baterijas ir kļuvušas tik lētas, ka sūda ūdeņradim vairs nav nekādas cerības. Risina problēmu kuras vairs nav.
Šlesers šeit Dubaju sola, kā var neticēt. Gan jau arī ūdeņraža bumbas varam saražot.
Otrdienas rītā Šeņdžeņas rūpnieciskajā parkā izcēlies liels ugunsgrēks – bija aizdegusies daudzstāvu autostāvvieta, kurā uzglabājās testos izmantotie elektroautomobiļi Lasīt vairāk
Japāņu autoražotāja kompaktais SUV savā trešajā paaudzē pārtaps par pilnībā elektrisku transportlīdzekli. Lasīt vairāk
Eksperts stāsta, kā pareizi jātur rokas uz stūres un kā jāieņem pareiza sēdpozīcija, savukārt iAuto.lv pievieno padomiem savu skatījumu. Lasīt vairāk
2026. gada martā Vācijas automobiļu tirgus piedzīvoja ievērojamu izaugsmi – tika reģistrēts 294 161 jauns vieglais auto, kas ir par 16 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
ES mājās arī varĒšu to radīt? Ūū.
Labākā metode taisīt ūdeņradi mājas apstākļos, ir sametot alumīnija gabalus sārmā. Var izmantot arī kādu Kurmja tipa līdzekli, kas satur sārmu.
Tikai reakcija ir eksotermiska, izdala lielu siltuma daudzumu. Primitīvākais aparāts ir bundža vai pudele ar sārmu un alumīniju, augšā truba ūdeņraža savākšanai, tikai to ūdeņradi vēl ieteicams izlaist caur citu trauku kurā ūdens, tā lai ūdeņradis burbuļotu cauri ūdenim. Citādi var gadīties, ka ūdens tvaiku būs vairāk, nekā ūdeņraža. Var gadīties, ka reakcijas trauku vajadzēs dzesēt. Un, lieki teikt, ka nedrīkst pieļaut karstā sārma nokļūšanu un rokām vai acīs. Aprakstītā metode ir viena no tām, kāda tika izmantota, piepūšot aerostatus lauka apstākļos pirms "hēlija ēras."