Tas kas augstāk ir sarakstīts par pensiju 2. līmeni ir pilnīgas muļķības!
Bankas šo naudu iegulda atbilstoši likuma prasībām, nevis izsniedz kredītos privātpersonām! Vajag taču pašiem painteresēties!
Bez tam, nodokļus mēs maksājam latos, bet lielākais kredītu daudzums ir izsniegts EUR.
..ne jau visiem patiik kjimereeties 
Tas jaa....
bet cik daudz nenopeerk maaju(apsaubaamas kvalitaates) un tad tikai secina, ka nevar tajaa dziivot
Viena pazinja 3 gadus mociijaas...Tiesa gan, tagad ir pieradusi
Novirzot tēmu, varbūt kāds baņķieri var izstāstīt kamdēļ tik lieli (kopējie) bankas % jāmaksā?
Pēc manas saprašanas banka pasmeļas no lielā katla piķi, ko dot aizdevumus (kredītus), tādēļ parādās šie eiribori, libori utt. + bankas %. Tipa viss skaidrs, katrs kaut ko uzvāra.
BET tā jautājuma sāls ir tajā, ka banka uzrāda x milj. peļņu gadā, es kā praktiskais uzskatu, ka šī nauda ir bankas nauda (nevis aizņemtā) un savukārt ņemot kredītu no šīs iegūtās peņas būtu jāmaksā tikai bankas % (bez eiribor utt.)
Ja fantazē dzīļāk, tad var pat sanāk tā, ka banka jau izsniedz kredītu no šīs peļņas, bet uzdiot to kā no kopējā katla ņemto un pieliek eiribora likmi klāt un iebāž kopējās likmes % sev kabatā.
Latvietis parktiskais kreditētais.
vai ta pelnlju dala krediitos dalju peljlnas noziedo labdariibai (liidz 20%) , dalju - investee bankaa - remonti, jaunas filiaales, darba algu pielikumi, preemijas, izgliitiba, daljju - sadala akcionaari..
ja man buutu banka, es taa dariitu... kaapeec lai es daliitos peljlnaa ar .. klientiem
ja man buutu banka, es taa dariitu... kaapeec lai es daliitos peljlnaa ar .. klientiem
Banka jau nedalās, bet aizdod kredītā, nav sasitības ar citu banku (katlu). Laikam jau šāds modelis neiet cauri ...
Nezinite rakstīja: vai ta pelnlju dala krediitos dalju peljlnas noziedo labdariibai (liidz 20%) , dalju - investee bankaa - remonti, jaunas filiaales, darba algu pielikumi, preemijas, izgliitiba, daljju - sadala akcionaari..
ja man buutu banka, es taa dariitu... kaapeec lai es daliitos peljlnaa ar .. klientiem
Tiiri teoreetiski bankas pienjem noguldiijumus
un maksaa procentus....Tikai, diemzheel mazaakus kaa inflaacija, taapeec zuud dajebkaada jeega....
Vienai pazinjai bij kuskjiits naudas, un vinja speeleejaas ar valuutas pirksanu/paardosanu bankai peec kursa
Hirsch rakstīja:
ja man buutu banka, es taa dariitu... kaapeec lai es daliitos peljlnaa ar .. klientiem
Banka jau nedalās, bet aizdod kredītā, nav sasitības ar citu banku (katlu). Laikam jau šāds modelis neiet cauri ...
nu jaa, bet vai kaads kaut kur kaut kad ir samazinaajis preces cenu taapeec, ka tam ir bijusi liela peljlna cenu jau nosaka maksaatspeejiigs pieprasiijums..
Ozz rakstīja:
Nezinite rakstīja: vai ta pelnlju dala krediitos dalju peljlnas noziedo labdariibai (liidz 20%) , dalju - investee bankaa - remonti, jaunas filiaales, darba algu pielikumi, preemijas, izgliitiba, daljju - sadala akcionaari..
ja man buutu banka, es taa dariitu... kaapeec lai es daliitos peljlnaa ar .. klientiem
Tiiri teoreetiski bankas pienjem noguldiijumus un maksaa procentus....Tikai, diemzheel mazaakus kaa inflaacija, taapeec zuud dajebkaada jeega....
Vienai pazinjai bij kuskjiits naudas, un vinja speeleejaas ar valuutas pirksanu/paardosanu bankai peec kursa
un pazaudeeja kushkjiiti
Kuskjiiti nepazaudeeja..tkai maigi starp pukjeem pazinjoja, ka vairaak ar vinju taa nedariis....
Laikam pareekjinaaja, ka bankai tas nav izdeviigi...Taa persona bija tikpat labi kaa banka informeeta par valuutas svaarstiibaam
nu jaa, bet vai kaads kaut kur kaut kad ir samazinaajis preces cenu taapeec, ka tam ir bijusi liela peljlna cenu jau nosaka maksaatspeejiigs pieprasiijums..
Neiet runa jau par bankas peļņas % smazināšanu. Iespējams nepareizi vai neprecīzi attēloju savu garo savārstījumu.
Pieņemtot ka eribor ir 3,5 % un bankas % likme ir 0.5 % (kopā 4%, ja nu aritmētika aizmirsusies )
Ņemot kredītu summa x, ko banka aizņemas no citas, maksājam šo 3.5 % savai bankai, lai tā atdotu tos citai.
Mana doma bija, ka banka pati aizdod šo x summu no peļņas ar 0.5 % (līdz ar to banka neko nezaudē peļņā), un man kā praktiskajam, nav jāmaksā satrpbanku likme (3,5 %) kredīta summa atmaksa paliek krietni mazāka. Nu kaut kā tā.
aciimredzot bankaam nav taas "savas" aizdodamaas naudas - klienti tik daudz neiegulda...
shis viss ir tikai pratuljojums - nav ne jausmas kaa straadaa banka
Nezinite rakstīja: aciimredzot bankaam nav taas "savas" aizdodamaas naudas - klienti tik daudz neiegulda...
Kā nav nauda!? Kur tad paliek peļņa!?
Tāpēc jau sava texta sākumā jautājumu uzdevu, varbūt kāds baņķieris var pastāstīt, lai nav "gudri" jāprātuļo ...
peljnja tak nav aktiivi
Nezinite rakstīja: peljnja tak nav aktiivi
A man vienalga ir vai nav, bet redzu tur zemāku %
Hirsch rakstīja:
Nezinite rakstīja: peljnja tak nav aktiivi
A man vienalga ir vai nav, bet redzu tur zemāku %
Tad Tev nevajag banku, bet labdariibas fondu
Hirsch rakstīja: Kā nav nauda!? Kur tad paliek peļņa!?
Kāpēc gan lai banka tev aizdotu savu peļņas naudu, ja tā var paņemt priekš tevis uz procentiem naudu no lielās bankas - jo tos 3,5% lielajai bankai takš nomaksāsi tu, ne jau banka. Turklāt tu vēl samaksāsi savai bankai tos 0,5% par to, ka tā priekš tevis ir aizņēmusies naudu.
Neesmu baņķieris - arī tikai tā prātuļoju...
tiko panjemu krediitu. esmu bagaats (bagataaks nekaa edzulis, daudz bagataaks)
tuncis rakstīja: Kāpēc gan lai banka tev aizdotu savu peļņas naudu, ja tā var paņemt priekš tevis uz procentiem naudu no lielās bankas - jo tos 3,5% lielajai bankai takš nomaksāsi tu, ne jau banka. Turklāt tu vēl samaksāsi savai bankai tos 0,5% par to, ka tā priekš tevis ir aizņēmusies naudu.
Neesmu baņķieris - arī tikai tā prātuļoju...
Nu re, te jau tā realitāte parādās...
shearer rakstīja: tiko panjemu krediitu. esmu bagaats (bagataaks nekaa edzulis, daudz bagataaks)
Ozz rakstīja:
raimondsm rakstīja: Tā jau gan, bet vai ražotājs, kurš nopērk angāru, ieliek tur 2006. gadā ražotus koka vai metālapstrādes agregātus un apmāca 10 strādniekus ar tiem strādāt - vai tas nav gudrāks un tālredzīgāks?
ar idiotisku smaidu sejaa un infantiilu ceriibu, ka straadnieki straadaas, un pirceeji pirks to,. ko Raimis sarazhojis.....
Un tad viens no debiilikjiem pa smigai nozaagjee sev roku, un paareejie 9 to veselu nedeelju atziimee
viens no 9
tā problēma jau tur ir, ka konkurētspēja LV ražojumiem īpaši strauji, katrā ziņā, tik strauji, kā kopprodukts, neaug
tur jau tā lieta, ka maz kas ražo un pārdod citās valstīs, toties tirgojamies un pakalpojam ka vai nu
ārējās tirdzniecības deficīts, vai kā viņu tur 
shearer rakstīja: tiko panjemu krediitu. esmu bagaats (bagataaks nekaa edzulis, daudz bagataaks)
Tikko tač biji pret kredītiem, lai pie ventiņiem varētu alu dzert?
Hirsch rakstīja: Novirzot tēmu, varbūt kāds baņķieri var izstāstīt kamdēļ tik lieli (kopējie) bankas % jāmaksā?
Pēc manas saprašanas banka pasmeļas no lielā katla piķi, ko dot aizdevumus (kredītus), tādēļ parādās šie eiribori, libori utt. + bankas %. Tipa viss skaidrs, katrs kaut ko uzvāra.
BET tā jautājuma sāls ir tajā, ka banka uzrāda x milj. peļņu gadā, es kā praktiskais uzskatu, ka šī nauda ir bankas nauda (nevis aizņemtā) un savukārt ņemot kredītu no šīs iegūtās peņas būtu jāmaksā tikai bankas % (bez eiribor utt.)
Ja fantazē dzīļāk, tad var pat sanāk tā, ka banka jau izsniedz kredītu no šīs peļņas, bet uzdiot to kā no kopējā katla ņemto un pieliek eiribora likmi klāt un iebāž kopējās likmes % sev kabatā.
Latvietis parktiskais kreditētais.
kur varka bankai SAVU piķi aizsist tev uz mazākiem procentiem kā eirobors, ja jamā var aizdot citai bankai pa eiriboru????
Pirmais rakstīja: kur varka bankai SAVU piķi aizsist tev uz mazākiem procentiem kā eirobors, ja jamā var aizdot citai bankai pa eiriboru????
Arī taisnība, bet kura banka LV aizsit piķi LV par eiribora %?
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Latv. praktiskais kreditētais!
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa - apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst!!!