Nepieciešams jūsu viedais padoms, piemājas grants/smilšu ceļš vasarā taisa putekļus (lai arī satiksme simboliska), mitros laika apstākļos uz brīdi izveidojas tāda kā smilšu putra. Pavasarī un rudenī ne īpaši tīkami.
Kāds zina, cik izmaksā ceļa asfaltēšana? Kā ar frēzēto asfaltu?
Vajag kaut kādu ideju par izmaksām, lai zinu, ar ko rēķināties 
Viss tas pasākums ir izmaksājis ap 1400 Ls un tas ir pa lēto.
Tās smiltis bija jāber apakšā, tad izdedži un tad dolomīts, un tad virsū asfalts. Un nevis otrādi. Ja liksi tagad uz smilts asfaltu-tyas ir laika jautājums kad tas asfalts sabruks nah. - smiltij nav nepieciesāmā deformācijas moduļa koncentrētas slodzes uzņemšanai.
Lai nebūtu slieli sū*i - iesaku pirms asfaltēšanas uzlikt kādus 10-20cm (atkarībā no slodzes) biezu blietētu šķembu slāni (sliktākajā gadī8jumā rupjgruadainu grants kārtu-nekādā gadījumā ne smilšainu) un tikai tad alfaltēt.
Tas dolomīts ko tu sagāzi pašā apakšā , no šī materiāla nestspējas viedokļa būtībā ir izniekots, apakšā varēji kaut kādus būvgružus labāk gāzt.
Einstein rakstīja:
Manā gadījumā ceļš ir 60 m garš (240m2). Kad nošķūrēja melnzemi, apakšā izrādījās baigais māls. Par laimi praktiski par velti dabūju dolomīta pārstrādes atlikumus- no milzīgiem dolomīta akmeņiem vīri taisa dekoratīvās flīzes un pāri paliek akmeņa apaļās daļas. Principā tās ir kā lielas akmens plāksnes, kuras tad arī tika saliktas ceļa pamatam. Virsū vēl izdedži un kopā tas slānis bija ap pusmetru. Virsū 30cm smilts, kuru obligāti vajag noblietēt, citādi asfalts vai šķembas, kas būs virsū, pirmkārt, baigi sasēdīsies smiltī un otrkārt un ar laiku vispār samaisīsies un tā smilts uznāks augšā. Pie tam bliete jāņem vismaz 500 kilogramīgā, citādi nav jēgas.
Viss tas pasākums ir izmaksājis ap 1400 Ls un tas ir pa lēto.
Tās smiltis bija jāber apakšā, tad izdedži un tad dolomīts, un tad virsū asfalts. Un nevis otrādi. Ja liksi tagad uz smilts asfaltu-tyas ir laika jautājums kad tas asfalts sabruks nah. - smiltij nav nepieciesāmā deformācijas moduļa koncentrētas slodzes uzņemšanai.
Lai nebūtu slieli sū*i - iesaku pirms asfaltēšanas uzlikt kādus 10-20cm (atkarībā no slodzes) biezu blietētu šķembu slāni (sliktākajā gadī8jumā rupjgruadainu grants kārtu-nekādā gadījumā ne smilšainu) un tikai tad alfaltēt.
Tas dolomīts ko tu sagāzi pašā apakšā , no šī materiāla nestspējas viedokļa būtībā ir izniekots, apakšā varēji kaut kādus būvgružus labāk gāzt.
kasinsh79 rakstīja: Protams. Nav nekādas melnzemes, ir blietēts smilšu ceļš, ko vajadzētu uzlabot atbilstoši jauno kaimiņu (tobiš mums) vēlmēm
Nu tad es domāju gāz frēzēto virsū, būs ok, tik centies dabūt svaigi frēzēto no frēzes pa taisno, kas ir daudz labāks variants kā no pirkt no frēzētā uzkrāšanas kaudzes.
Nu otrs variants ir nobērt tagad to ceļu ar šķembām - kādus 10-20cm (skatoties no tā cik liela noslodze ir ceļam), pagaidīt kādu gadu lai tās transportlīdzeķlu ietekmē sablietējas (nebūs par vibroblieti jāmaksā ), un nākamgad uzlikt asfaltu kādu 6-8 cm biezumā.
Būs krutākais piemājas ceļš visā pagastā.
ValdisM rakstīja:
Einstein rakstīja:
Manā gadījumā ceļš ir 60 m garš (240m2). Kad nošķūrēja melnzemi, apakšā izrādījās baigais māls. Par laimi praktiski par velti dabūju dolomīta pārstrādes atlikumus- no milzīgiem dolomīta akmeņiem vīri taisa dekoratīvās flīzes un pāri paliek akmeņa apaļās daļas. Principā tās ir kā lielas akmens plāksnes, kuras tad arī tika saliktas ceļa pamatam. Virsū vēl izdedži un kopā tas slānis bija ap pusmetru. Virsū 30cm smilts, kuru obligāti vajag noblietēt, citādi asfalts vai šķembas, kas būs virsū, pirmkārt, baigi sasēdīsies smiltī un otrkārt un ar laiku vispār samaisīsies un tā smilts uznāks augšā. Pie tam bliete jāņem vismaz 500 kilogramīgā, citādi nav jēgas.
Viss tas pasākums ir izmaksājis ap 1400 Ls un tas ir pa lēto.
Tās smiltis bija jāber apakšā, tad izdedži un tad dolomīts, un tad virsū asfalts. Un nevis otrādi. Ja liksi tagad uz smilts asfaltu-tyas ir laika jautājums kad tas asfalts sabruks nah. - smiltij nav nepieciesāmā deformācijas moduļa koncentrētas slodzes uzņemšanai.
Lai nebūtu slieli sū*i - iesaku pirms asfaltēšanas uzlikt kādus 10-20cm (atkarībā no slodzes) biezu blietētu šķembu slāni (sliktākajā gadī8jumā rupjgruadainu grants kārtu-nekādā gadījumā ne smilšainu) un tikai tad alfaltēt.
Tas dolomīts ko tu sagāzi pašā apakšā , no šī materiāla nestspējas viedokļa būtībā ir izniekots, apakšā varēji kaut kādus būvgružus labāk gāzt.
To dolomītu un izdedžus kopā ap 90 kubiem es dabūju pa 50 Ls, jo tiem vīriem steidzami vajadzēja iztīrīt teritoriju. Kur tu rausi būvgružus lētāk? Par to, ka sākumā vajadzēja smilti, pilnīga taisnība, bet to uzzināju par vēlu... 
_PN_ rakstīja: Manā čuhņā viens čibriks uzmeistaroja akmeņu drupināmo mašīnu ar piedziņu no traķa. Puspagasts jau nobērts ar šķembām. Izmaksas pēc nostāstiem: pašam jāgādā akmeņi, jāpieved, jāielej traķim saļara un 10 Ls dienā šim uz ķepas.
Aha, a kur tu savāksi tos akmeņus , ar ko iekrausi, ar ko vedīsi uz drupināšana, ar ko iekrausi drupinātājā, ar ko drupinātās šķembas iekrausi atpakaļ savā transportā, ar ko vedīsi uz savu ceļu. Un kāda ir ražība tam drupinātājam?
Nav vieglāk karjerā nopirkt, īpaši tagad būvniecības krīzes dēļ var sarunāt diezgan lielas atlaides.
ValdisM rakstīja:
_PN_ rakstīja: Manā čuhņā viens čibriks uzmeistaroja akmeņu drupināmo mašīnu ar piedziņu no traķa. Puspagasts jau nobērts ar šķembām. Izmaksas pēc nostāstiem: pašam jāgādā akmeņi, jāpieved, jāielej traķim saļara un 10 Ls dienā šim uz ķepas.
Aha, a kur tu savāksi tos akmeņus , ar ko iekrausi, ar ko vedīsi uz drupināšana, ar ko iekrausi drupinātājā, ar ko drupinātās šķembas iekrausi atpakaļ savā transportā, ar ko vedīsi uz savu ceļu. Un kāda ir ražība tam drupinātājam?
Nav vieglāk karjerā nopirkt, īpaši tagad būvniecības krīzes dēļ var sarunāt diezgan lielas atlaides.
Izlasi uzmanīgāk jama tekstu Tādiem puspilsētnieciņiem protams ir tie "kur", "kur". Tas tāpat skaidrs, ka akmeņus savāc uz lauka [nezinīšiem - no laukiem katru gadu nolasa akmeņus], drupinātājā iekrauj ar rokām un "transports" acīmredzot ir gaiss, caur kuram šķembas nokrīt uz ceļa
msh rakstīja:
ValdisM rakstīja:
_PN_ rakstīja: Manā čuhņā viens čibriks uzmeistaroja akmeņu drupināmo mašīnu ar piedziņu no traķa. Puspagasts jau nobērts ar šķembām. Izmaksas pēc nostāstiem: pašam jāgādā akmeņi, jāpieved, jāielej traķim saļara un 10 Ls dienā šim uz ķepas.
Aha, a kur tu savāksi tos akmeņus , ar ko iekrausi, ar ko vedīsi uz drupināšana, ar ko iekrausi drupinātājā, ar ko drupinātās šķembas iekrausi atpakaļ savā transportā, ar ko vedīsi uz savu ceļu. Un kāda ir ražība tam drupinātājam?
Nav vieglāk karjerā nopirkt, īpaši tagad būvniecības krīzes dēļ var sarunāt diezgan lielas atlaides.
Izlasi uzmanīgāk jama tekstu Tādiem puspilsētnieciņiem protams ir tie "kur", "kur". Tas tāpat skaidrs, ka akmeņus savāc uz lauka [nezinīšiem - no laukiem katru gadu nolasa akmeņus], drupinātājā iekrauj ar rokām un "transports" acīmredzot ir gaiss, caur kuram šķembas nokrīt uz ceļa
Tās ir feodālas ulmaņlaiku metodes, kam nav nekāda sakara ar elementāru ekonomiku un loģiku.
No tām akmeņu kaudzēm kas stāv lauku malās var aizbērt pāris bedres uz grants ceļa, ne vairāk. Un neko vairāk par spaiņa tilpuma akmeni cilvēks ar savām rokām iecelt nevar- tāds akmens sver pie -45-50 km un neparocīgās formas dēļ ir grūti to pacelt un iekraut kaut vai traktora piekabē.
Vārdusakot tā ir tāda izklaide nu ja galīgi nav ko darīt un ja ir totāls brīvā laika daudzums, var šitā pamuļķoties.
Pārsvarā gan tiek izmantotas lai pirtīm akmeņus nomainītu
msh rakstīja: Laikam neesi redzējis akmeņu kaudzes
Pārsvarā gan tiek izmantotas lai pirtīm akmeņus nomainītu
un bieži pirtīs tie akmeņi jāmaina?
viņi ko tur pirtī no stāvēšanas izdilst?
Bet bieži nav, tāpēc arī vienā zināmā kilometru garā ceļa gabalā gar lauka malām ja ne veselu kamaza kravu varētu salasīt, tad vismaz pusi noteikti ValdisM rakstīja:
msh rakstīja: Laikam neesi redzējis akmeņu kaudzes
Pārsvarā gan tiek izmantotas lai pirtīm akmeņus nomainītu
un bieži pirtīs tie akmeņi jāmaina?
viņi ko tur pirtī no stāvēšanas izdilst?
Izdeg. Jāmaina atkarībā no pirtošanās biežuma un akmeņu izmēra. Kad tev kādus 20 - 30 gadus būs bijusi pirts, kurā iet reizi nedēļā - sapratīsi
anonimikis rakstīja: vislētāk ir kādā vēl palikušā lauku lidlaukā nopizģīt plāksnes
ss.lv bija pa leeto..10.lashuki pa plaaksni..
. Spečoki teica ka labāks rezultāts esot ja to frēzēto asfaltu pēc izlīdzināšanas un noblietēšanas vēl pārlej ar kaut kādu škidru piķi.Imka rakstīja: Ar posma Salaspils-Ogre frēzēto asfaltu patreiz intensīvi tiek uzlabotas visu blakus esošo ciematu un pilsētiņu mazās ieliņas un piebraucamie celiņi . Spečoki teica ka labāks rezultāts esot ja to frēzēto asfaltu pēc izlīdzināšanas un noblietēšanas vēl pārlej ar kaut kādu škidru piķi.
Redzēju, ka viens blakus esošā ciemata iedzīvotājs tieši tā arī darīja, kaut ko karsēja (laikam jau piķi) un tad sanāk dikti feins iebraucamais celiņš. Es vēl prātoju, ka varētu to frēzēto asfaltu sabērt, sablietēt un tad ar ģāzes degli nostaigāt- līdzīgi kā plakanos jumtus klāj. Tad i lieku piķi nevajag.
Vēl variants, ja grib eustētiski Frēzētais/blietēts + piķis+ piķim pa virsu smalkā granīta šķembu frakcija smukumam. Nezinu cik ilgi un labi smalkais turēsies klāt, bet smuki gan (īpaši ja ceļu/iebraucamo ierobečo ar apmalēm).
Man jau ir šis frēzētais uz pievadceļa kādus gadus 10, bet reljefa dēļ (stāvs kalns) ir izskalots tik un tā- palikuši tikai tie lielākie gabaliņi, viss smalkums aizgājis kopā ar ūdeņiem..
Tiešām tā Salaspils čupa tik sūdīga? ir kāds ņēmis?
tomc rakstīja:
ValdisM rakstīja:
msh rakstīja: Laikam neesi redzējis akmeņu kaudzes
Pārsvarā gan tiek izmantotas lai pirtīm akmeņus nomainītu
un bieži pirtīs tie akmeņi jāmaina?
viņi ko tur pirtī no stāvēšanas izdilst?
Izdeg. Jāmaina atkarībā no pirtošanās biežuma un akmeņu izmēra. Kad tev kādus 20 - 30 gadus būs bijusi pirts, kurā iet reizi nedēļā - sapratīsi
??
Tipa kā izdeg.
Kā var granīts (sacietējuši magmatiksie ieži jeb vnk lava) izdegt no tā , ka uz tā uzlej 100 grādus karstu ūdeni. Nav ko stiept uz pirti dažādus nogulumiežu akmeņus, tad nebūs tie jāmaina ik pa 20 gadiem.
Marx rakstīja: Pilnīgi pašam sagribējās uzlabot piebraucamo ceļu
Man jau ir šis frēzētais uz pievadceļa kādus gadus 10, bet reljefa dēļ (stāvs kalns) ir izskalots tik un tā- palikuši tikai tie lielākie gabaliņi, viss smalkums aizgājis kopā ar ūdeņiem..
Tiešām tā Salaspils čupa tik sūdīga? ir kāds ņēmis?
1 mēnesi atpakaļ uzbēru piebraucamajam ceļam no tās Salaspils kaudzes. Maksāja 70 Ls par pilnu kravu (cik tonnas iekšā nezinu, bet bija "MAN" ar augstajiem bortiem) Uz 120 m aizgāja 5 kravas. Cenā iekļauts arī traktors kas izlīdzināja pa lielam un pieblietēja ar kausu....tālāk smalkumus paši ar grābekli un lāpstu tad saulē biku pakusa un ir ok. Pagaidām braukšana ideāla un nekādu dubļu vairs......redzēs kas būs pēc ziemas
būtu labi, ja pa šādām cenām varētu sarunāt oficiāli ar pagastiem, tad manā ģerauņā arī ieliktu frēzētā asfalta ceļus
tt rakstīja: es visu laku biju domājis, ka to frēzēto asfaltu pārstrādā jaunā... a izrādās, vaikli puiši to klāj pie mājām
būtu labi, ja pa šādām cenām varētu sarunāt oficiāli ar pagastiem, tad manā ģerauņā arī ieliktu frēzētā asfalta ceļus
Ir viens liels trūkums šim pasākumam-ja satiksme būs pietiekami intensīva,masveidā veidosies bedres kā parastā vecā asfaltā,un pagastam kā vienmēr būs grūtības tās aizlāpīt.Arī to varētu atrisināt,uzreiz veicot visa gabala virsmas apstrādi(bituma emulsija + granīta šķembas),bet tas sadārdzina procesu-ne katrs pagasts var atļauties.
ValdisM rakstīja:
??
Tipa kā izdeg.
Kā var granīts (sacietējuši magmatiksie ieži jeb vnk lava) izdegt no tā , ka uz tā uzlej 100 grādus karstu ūdeni. Nav ko stiept uz pirti dažādus nogulumiežu akmeņus, tad nebūs tie jāmaina ik pa 20 gadiem.
Nezinu, neesmu ne fiziķis, ne ķīmiķis - vnk esmu redzējis rezultātu - sadrupušus granīta bluķus. Bet temperatūru atšķirība ir pamatīga - no atklātas liesmas līdz 100 pēc celsija. Senatnē tā akmeņus esot skaldījuši . Pie izdegšanas vēl pieskaiti skābekļa klātbūtni, kas zemes dzīlēs nav. Esi redzējis, kā atšķiras granīts no lavas, kas karstā veidā ir saskārusies ar gaisu? )
tomc rakstīja:
ValdisM rakstīja:
??
Tipa kā izdeg.
Kā var granīts (sacietējuši magmatiksie ieži jeb vnk lava) izdegt no tā , ka uz tā uzlej 100 grādus karstu ūdeni. Nav ko stiept uz pirti dažādus nogulumiežu akmeņus, tad nebūs tie jāmaina ik pa 20 gadiem.
Nezinu, neesmu ne fiziķis, ne ķīmiķis - vnk esmu redzējis rezultātu - sadrupušus granīta bluķus. Bet temperatūru atšķirība ir pamatīga - no atklātas liesmas līdz 100 pēc celsija. Senatnē tā akmeņus esot skaldījuši . Pie izdegšanas vēl pieskaiti skābekļa klātbūtni, kas zemes dzīlēs nav. Esi redzējis, kā atšķiras granīts no lavas, kas karstā veidā ir saskārusies ar gaisu? )
es arī neesmu fiziķis, taču mūsu zemē it kā sastopamie it kā granīta akmeņi pēc to sastāva un piemaisījumiem ir iedalāmi dažādos tipos,piem. gneisos, vizlās,u.t.t. garš apraksts vārdusakot. Vnk ja paņem vidēja lieluma akmeni un tam uzbliež ar kuvaldu, un tas nevis sadrūp gabalos bet situma vietā bikin apdrūp, tad problēmu nevajadzētu būt.
Bet vēl labāk, lai katrs laukā atraistas akmens nav bezjēdzīgi jādauza, iesaku vnk samaklēt kādu maišeli māla trauku lausku, vēl labāk no elektriķiem par polšu nopirkt maišeli ar elektroizolātoriem. tiem lej ko tu gribi virsū, nakas nekait.
Iztēlojieties ainiņu- namaļa IELA, kura ir diezgan stāvs kalns, ziema, sniegs, bērni, pieaugušie, suņi utt.. ko viņi dara? Viņi to kalnu noslidina un pārvēš trasē- dažādu bezmotoru pārvietošanās līdzekļu trasē. BET tā tomēr ir iela, ābās pusēs ir privātmājas, gribās normāli mājās nokļūt gan ar auto gan ar kājām, to gan apgrūtina ielas seguma (*sniega) izteikti slidenais stāvoklis, par kura uzturēšanu rūpējas kalna (IELAS!) apmeklētāji! Loģiski ka pašavadība par šo ielu nerūpējas (tāpat kā par pārējām mazākām ielām), tomēr tās arī nav tik ļoti piemērotas "sportam".
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
